Kas notiek pasaulē

Drazas jūrā

Lai jūrā iemesta stikla pudele sadalītos un pazustu, jāpaiet tūkstoš gadiem. Papīra salvetes sadalās trīs mēnešos, bet sērkociņi — sešos. Izsmēķi piesārņos jūru 1 līdz 5 gadus, plastmasas maisiņi — 10 līdz 20 gadus, neilona izstrādājumi — 30 līdz 40 gadus, konservu un dzērienu kārbas — 500 gadus, polistirola priekšmeti — 1000 gadus. Šie skaitļi ir tikai neliela daļa no informācijas, ko publicējusi Itālijas vides asociācija Legambiente, lai mudinātu atpūtniekus pludmalē izturēties saudzīgi pret vidi. ”Varbūt šādi atgādinājumi ir lieki?” jautāts laikrakstā Corriere della Sera. Turpat arī dota atbilde: ”Tās 605 tonnas atkritumu, kuras kopš 90. gadiem ir savākuši brīvprātīgie pludmales tīrītāji, liecina, ka tie nekādā ziņā nav lieki.”

Bērni un okultisms

”Bērnus apdraud Internetā ievietotais sātaniskais un okultais materiāls,” apgalvo kāda skolotāju apvienība, kā var lasīt Londonas laikrakstā The Independent. Lielbritānijā kādā Skolotāju un pasniedzēju asociācijas aptaujā noskaidrojās, ka vairāk nekā puse bērnu vecumā no 11 līdz 16 gadiem ”interesējas par okulto un pārdabisko”, gandrīz ceturtā daļa ”ļoti interesējas” par to un sestā daļa ir sajutušies ”šaušalīgi”, skatīdamies kaut ko saistītu ar okultismu. Asociācijas galvenais sekretārs Pīters Smits brīdina: ”Bērni viegli var apmeklēt simtiem Web lapu par maģiju, buršanu un asins nolaišanas paņēmieniem un brīvi tās lasīt bez jebkādas pieaugušo kontroles. [..] Šī tendence, kas parādījusies jauniešu vidū, ir ārkārtīgi satraucoša. Kamēr bērni un pusaudži vēl nav paspējuši aizrauties ar okultismu pārāk dziļi, vecākiem un skolotājiem ir jāizskaidro viņiem, cik bīstami ir ar to spēlēties.”

Lieciet karstu ēdienu ledusskapī uzreiz

Besija Berija, kuras pārziņā ir ASV Lauksaimniecības departamenta informācijas dienests, kas sniedz ziņas par gaļas produkciju, norāda, ka nav pareizi pirms likšanas ledusskapī nogaidīt, kamēr karsts ēdiens atdziest. ”Pat tikko no cepeškrāsns izņemts vai no plīts nocelts ēdiens” uzreiz būtu jāievieto ledusskapī, ja to nav paredzēts ēst tūlīt. Tufts University Health & Nutrition Letter paskaidro: ”Jo drīzāk jūs ieliksiet gatavo ēdienu ledusskapī, jo drīzāk kaitīgās baktērijas, kas tajā varbūt atrodas, pārstās vairoties.” Bet vai tas nebojā ledusskapi un nepārslogo motoru? Besija Berija apgalvo, ka tā nav. Modernie ledusskapji ir veidoti tā, lai tajos varētu likt karstus ēdienus. Priekšstats, ka to nedrīkst darīt, varbūt ir palicis vēl no tiem laikiem, kad produktu uzglabāšanai lietoja kastes ar ledu, kas karstuma iespaidā varēja sākt kust. Tomēr būtu jāievēro divi nosacījumi: ja ledusskapī grib likt kaut ko lielu, piemēram, veselu vistu vai katlu zupas vai sautējuma, ēdiens papriekšu būtu jāsadala pa mazākiem traukiem, citādi tas iekšpusē neatdzisīs pietiekami ātri, lai apturētu baktēriju vairošanos. Un karstie ēdieni ledusskapī nebūtu jāliek cieši blakus citiem produktiem, lai ap tiem varētu cirkulēt gaiss un tie ātrāk atdzistu.

Kā padarīt emocionālas datoru balsis

Lai datoru balsis skanētu draudzīgāk, zinātnieki meklē paņēmienus, kā ielikt tajās emocijas. Vācu laikrakstā Gießener Allgemeine stāstīts, ka Berlīnes Tehniskās universitātes zinātnieku grupa pētīja, kā balsis mainās atkarībā no emocijām. Aktieri lasīja neitrāla satura teikumus, paužot dažādu noskaņojumu — dusmas, skumjas, garlaicību, prieku, bailes vai riebumu. Pēc tam šie teikumi tika analizēti zilbi pa zilbei, lai noteiktu balss augstumu, runas ātrumu, skaņas pamatfrekvenci, stiprumu un artikulācijas skaidrību. Rezultāti liecināja, ka prieks un dusmas padara runu ātrāku un skaļāku. Zilbes tiek uzsvērtas, un artikulācija ir skaidra. Garlaicība, bailes un skumjas liek runāt lēnāk un neskaidrāk un maina arī balss augstumu. Bailes paaugstina balsi aptuveni par oktāvu. Paužot skumjas, balss saites vibrē vāji, balss izklausās piesmakusi un kļūst zemāka. Šīs dažādās pazīmes tika piešķirtas mākslīgajām balsīm, lai pārbaudītu, vai klausītāji spēs pareizi noteikt, kādas emocijas tās pauž. Sevišķi lielu interesi par šiem pētījumiem izrāda tie, kas nodarbojas ar mākslīgo balsu sintēzi un automātiskajām balss pazīšanas iekārtām.

 500 postīšanas gadi

Kā liecina kāds nesens Pasaules dabas fonda (WWF) pētījums, kopš kolonizācijas sākuma aptuveni 500 gadu tālā pagātnē Brazīlija ir zaudējusi 37 procentus no savām trim galvenajām ekosistēmām. Līdz šim ”ir iznīcināti 93 procenti Atlantijas piekrastes mežu, 50 procenti savannu un 15 procenti Amazones baseina ekosistēmas”, atzīmēts laikrakstā O Estado de S. Paulo. WWF Brazīlijas nodaļas izpilddirektors Garo Batmanjans saka: ”Kad šeit ieradās portugāļi, viņi ieraudzīja zaļojošus mežus un tik daudz ūdens kā nekur citur. Tā radās mīts, ka viss, kas te iestādīts, aug griezdamies un nav nekādas vajadzības piemērot vietējiem apstākļiem Eiropas metodes.” Pēc viņa vārdiem, ar to arī sākās Brazīlijas mežu postīšana Atlantijas okeāna piekrastē.

Nākotnes transports bez izplūdes gāzēm

”Patlaban tirgū sāk ienākt degvielas elementu tehnoloģija, kas varētu izraisīt apvērsumu globālajā automobiļu biznesā,” ziņo laikraksts The Australian. Elektroķīmiskie ģeneratori, kuros tiek izmantoti degvielas elementi, ir sevišķi piemēroti pilsētu autobusiem, jo tie ļauj ievērojami samazināt trokšņa līmeni un nerada izplūdes gāzes. Šie autobusi var nobraukt 300 kilometru bez atkārtotas uzpildes, sasniegt maksimālo ātrumu 80 kilometri stundā un pārvadāt 70 pasažierus. Tie tiks piedāvāti Eiropas transporta firmām par sākotnējo cenu vairāk nekā 1 miljons dolāru gabalā, un tiek prognozēts, ka tie varētu sākt kursēt aptuveni 2002. gada beigās. Varbūt nākotnē degvielas elementi tiks izmantoti arī vieglajās automašīnās, bet pagaidām šie projekti vēl nav izstrādāti tik tālu, lai varētu sākt domāt par ražošanu. ”Mums ir jāsamazina elektroķīmisko ģeneratoru cena, izmēri un svars, lai tie varētu konkurēt ar iekšdedzes dzinējiem,” saka profesors Ferdinands Paniks.

Pastmarkas, kas glaimo tukšai godkārei

”Kanāda ir pirmā valsts, kurā parādījās pastmarkas godkārīgajiem — jaunākais egocentriskai paaudzei domātais ražojums,” stāstīts The New York Times. Tagad cilvēki var līmēt uz saviem sūtījumiem pastmarkas ar fotoattēliem, kuros redzams viņu ”jaundzimušais vai dēls vai meita, kas tikko beiguši skolu, vai laimīgais laulātais pāris, vai varbūt viņu uzticamais suns”. Ja cilvēks vēlas tikt pie šādām pastmarkām, viņam jāizpilda īpaša veidlapa un jānosūta tā kopā ar fotogrāfiju un samaksu. Pēc tam viņš saņem divas loksnes: uz vienas no tām ir iespiesti 25 uzlīmējami rāmīši zelta krāsā ar uzrakstu ”Canada” un norādītu markas vērtību, bet uz otras — fotogrāfijas reprodukcijas, kuras var ielīmēt zeltītajos rāmīšos. Tiesa gan, šīs pastmarkas ir vairāk nekā divreiz dārgākas par parastajām. Pircējiem tiek piedāvātas arī apsveikuma uzlīmes, ”kas ļauj noformēt sūtījumu atbilstoši noskaņojumam vai ziņas saturam”, sacīja Kanādas pasta pastmarku nodaļas vadītāja Mišlina Montreija. Nevēlēdamās atpalikt, arī Austrālija, Lielbritānija, Singapūra un Šveice ir nākušas klajā ar šādām pastmarkām. To nebeidzamā daudzveidība var sagādāt grūtības filatēlistiem.

Slimības vai dabas katastrofas?

Kaut gan dabas katastrofas, kā plūdi un zemestrīces, izpelnās krietni plašāku sabiedrības ievērību, infekcijas slimības prasa daudz vairāk upuru, teikts kādā Sarkanā Krusta ziņojumā. Komentējot šo ziņojumu, The New York Times raksta: ”Ar tādām infekcijas slimībām kā AIDS, tuberkuloze un malārija pagājušajā gadā mira 160 reizes vairāk cilvēku nekā gāja bojā zemestrīcēs Turcijā, viesuļvētrās Indijā un plūdos Venecuēlā. [..] Tiek lēsts, ka kopš 1945. gada ar šīm trim slimībām vien ir miruši 150 miljoni cilvēku, turpretī karos tajā pašā laikā ir gājuši bojā 23 miljoni.” Kā uzskata minētā ziņojuma autors Pīters Vokers, problēmas sakne ir slikta veselības aprūpe. ”Gandrīz visās valstīs veselības aprūpes sistēma gan it kā pastāv, bet atliek izbraukt ārpus lielajām pilsētām — un tur vairs nekā nav,” viņš sacīja. Pagājušajā gadā 13 miljonus nāves gadījumu, kuru cēlonis bija infekcijas slimības, būtu bijis iespējams novērst, iztērējot veselības aprūpes vajadzībām tikai piecus dolārus uz cilvēku. Rakstā atzīmēts: ”Tā nauda, kas ieguldīta cilvēku uzvedības mainīšanā, glābj vairāk dzīvību nekā tā, kas iztērēta dārgu slimnīcu būvei un modernas aparatūras iegādei.”