Mūsdienu dzīves drudžainais ritms

VAI JŪS REIZĒM NENOMĀC DZĪVES STEIGA? VAI JUMS NAV PAZĪSTAMA NEAPMIERINĀTĪBAS SAJŪTA UN NOGURUMS, UN VAI JUMS NEŠĶIET, KA JŪSU SPĒKI DRĪZ BŪS IZSĪKUŠI? JA TĀ IR, JŪS NEESAT VIENĪGAIS, KAS TĀ JŪTAS.

MILJONIEM CILVĒKU, īpaši pilsētnieku, redz, ka dzīve ir kļuvusi par traku, nogurdinošu skrējienu. Sevišķi to var teikt par rietumu zemēm. Nesen Amerikas Savienotajās Valstīs kādā reliģiskā sanāksmē tika lūgts, lai zālē paceļ rokas visi tie, kas lielākoties jūtas noguruši. Momentā pacēlās roku mežs.

Grāmatā Why Am I So Tired? (Kāpēc es jūtos tik ļoti noguris?) ir rakstīts: ”Mūsdienu dzīvē ir milzum daudz spriedzes situāciju, kādu agrākajos laikos nebija: ir jāpaspēj uz lidmašīnu, jāpabeidz darbs noteiktajā termiņā, bērni laikus jāaizved uz bērnudārzu un jāizņem no tā ... Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.” Tāpēc nav nekāds brīnums, ka nogurums tiek saukts par mūsdienu lāstu. *

Senāk cilvēki dzīvoja vienkāršāk un dzīves ritms bija lēnāks. Cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabu — dienā strādāja, vakarā bija kopā ar ģimeni un naktī atpūtās. Bet tagad daudzu iemeslu dēļ cilvēki jūt arvien lielāku nogurumu.

Pēkšņi diena kļuva garāka!

Cilvēki tagad guļ mazāk nekā agrāk. Viens no būtiskākajiem jauninājumiem, kas ielauzās miegam atvēlētajā laikā, bija elektriskais apgaismojums. Nospiežot slēdzi, cilvēki varēja ”paildzināt” dienu un tāpēc drīz vien pierada doties pie miera vēlāk, nekā to bija darījuši pirms tam. Daudzi nemaz vairs nevarēja izvēlēties, cikos iet gulēt, jo rūpnīcas sāka strādāt augu diennakti un arī apkalpojošās sfēras uzņēmumi pagarināja darba laiku. Kā rakstīja kādas grāmatas autors, ”radās divdesmit četru stundu sabiedrība”.

Arī citi jaunievedumi, kā radio, televīzija un datori, ir veicinājuši to, ka cilvēki atrauj laiku sev nepieciešamajam miegam. Daudzās zemēs televīzija raida 24 stundas diennaktī. Nav nekas neparasts darbavietās redzēt samiegojušos un nogurušus darbiniekus,  kas iepriekšējā vakarā ilgi ir skatījušies filmas vai sporta pārraides. Miljoniem cilvēku vilina mājas datori un neskaitāmās laika pavadīšanas iespējas, ko tie piedāvā, un tāpēc viņi iet vēlu gulēt. Protams, šīs lietas pašas par sevi nav nekas slikts, taču daudziem cilvēkiem tās dod papildu pamudinājumu atraut laiku nakts mieram.

Dzīve kļūst aizvien ātrāka

Izmaiņas skārušas ne tikai dienas ilgumu, bet arī dzīves tempu — šķiet, ka pati dzīve ir kļuvusi ātrāka, un arī to ir veicinājusi tehnika. Zirgs un rati, ar ko cilvēki pārvietojās vēl pirms nepilna gadsimta, ļoti atšķiras no mūsdienu automašīnām, ātrvilcieniem un reaktīvajām lidmašīnām. Mūslaiku uzņēmējs, kura vectēvs uz darbu devās kājām, jāšus vai arī brauca ar velosipēdu, tagad starplaikā starp pusdienām un vakariņām var pārlidot pāri Atlantijas okeānam!

Arī kantoros ātruma un efektivitātes vārdā ir notikusi klusa revolūcija. Datori, faksa aparāti un elektroniskais pasts ir aizstājuši rakstāmmašīnas un parastās vēstules. Piezīmjdatori, mobilie tālruņi un peidžeri pat ir nojaukuši robežu starp māju un darbavietu.

Protams, neviens cilvēks nevar palēnināt dzīves tempu pasaulē. Taču katrs no mums var kaut ko mainīt savā dzīvē, lai tā kļūtu mierīgāka un būtu līdzsvarota. Pirms šī jautājuma apskatīšanas pievērsīsim uzmanību tam, kā mūsdienu drudžainais dzīves ritms ietekmē katru cilvēku atsevišķi un visu sabiedrību kopumā.

[Zemsvītras piezīme]