Sargkareivji veselības sardzē

”DĀRGĀ KUNDZE,” sacīja ārsts, apskatīdams asins analīžu rezultātus, ”jūsu imūnaizsardzība nav pārāk laba.” Veronika jau kādu laiku bija jutusies nevesela. Vairākkārt viņu bija mocījis bronhīts, un nesen viņai bija bijusi arī auss infekcija un deguna blakusdobumu iekaisums.

Kas ir imūnaizsardzība, un kāpēc tā ir tik svarīga? Kā tā darbojas?

Aizsardzība pret uzbrukumiem

Imūnsistēmu veido sarežģīts molekulu un specializētu šūnu tīkls, un visas šīs molekulas un šūnas cieši sadarbojas, lai cīnītos ar infekciju. No imūnsistēmas ir atkarīgs, vai mēs tiksim pasargāti no dažādiem iebrucējiem, piemēram, baktērijām un vīrusiem.

Lai to paskaidrotu, cilvēka ķermeni varētu salīdzināt ar seno laiku pilsētu. Parasti šāda pilsēta atradās augstā vietā, no kurienes jau pa gabalu varēja pamanīt ienaidnieka karaspēka tuvošanos. Pilsētas drošībai bija uzbūvēti daudzi mūri un vārti, ko apsargāja sargkareivji. Šie aizsardzības pasākumi padarīja pilsētu par drošu vietu dzīvošanai. Salīdzinot cilvēka organismu ar šādu pilsētu, var labāk saprast, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu to no uzbrukumiem.

Mūsu organisma pirmo aizsarglīniju cīņai pret baktēriju iebrukumu veido āda un gļotādas (tās klāj, piemēram, deguna dobumu un rīkli). Āda ir svarīga mehāniska barjera. Daudzi miljardi baktēriju, kas nonāk uz cilvēka ādas, iet bojā, noloboties ādas virsējām kārtiņām.

Gļotādas nav tik izturīgas kā āda un ir vieglāk ievainojamas, taču tās satur daudzas dabiskas vielas, kas cīnās ar baktērijām. Viena šāda viela, ko sauc par lizozīmu, ietilpst asaru, siekalu un sviedru sastāvā. Daudzu  baktēriju vairošanos aptur jau sviedru skābā vide, bet lizozīms tās iznīcina, sagraujot to šūnapvalku. Šī iemesla dēļ dzīvnieki var paātrināt brūču dzīšanu, tās laizot.

Galvenie sargkareivji — leikocīti

Bet tagad iedomāsimies, ka baktērijas, kas spēj izraisīt slimību, ir ielauzušās mūsu ”pilsētā” pa kādu pušumu vai infekcijas ceļā. Tūlīt pat cīņā dodas vesela šūnu armija, kurai ir viens vienīgs mērķis — iznīcināt organismā iekļuvušos svešķermeņus un uzveikt slimību. Šūnas, kas cīnās, aizstāvot organismu, sauc par leikocītiem jeb baltajiem asinsķermenīšiem. Trīs svarīgi leikocītu veidi, kas piedalās šajā cīņas posmā, ir monocīti, neitrofili un limfocīti.

Kad monocīti ”saklausa” ķīmiskos signālus, kas liecina par iekaisumu kādā ķermeņa vietā, tie atstāj asinsriti un iekļūst bojātajos audos, kur tie kļūst par makrofāgiem jeb ”lielajiem ēdējiem”. Tur tie aprij visas organismam svešās vielas. Turklāt tie izdala svarīgas vielas, citokīnus, kas sagatavo organismu cīņai ar infekciju. Viena no citokīnu funkcijām ir drudža izraisīšana, un drudzis signalizē, ka organisma aizsargmehānismi ir sākuši darboties. Tas var paātrināt izveseļošanos un ir arī noderīgs diagnostisks rādītājs.

Pēc tam signālu no iekaisušās ķermeņa daļas ”sadzird” neitrofili un steigšus dodas palīgā makrofāgiem. Arī neitrofili aprij baktērijas. Kad neitrofili iet bojā, tie no organisma tiek izvadīti strutu veidā, tāpēc var teikt, ka strutu veidošanās ir vēl viens aizsargmehānisms. Šajā gadījumā ir spēkā latīņu teiciens, ko ārsti lietoja gadsimtiem ilgi: pus bonum et laudabile, kas nozīmē: labas un cildināmas strutas. Strutu veidošanās palīdz apstādināt infekcijas izplatību. Notiesājuši baktērijas, mūsu draugi makrofāgi ”prezentē” jeb parāda mikroorganisma fragmentus limfocītiem, brīdinādami tos par iebrucējiem.

Limfocīti ir īpaši specializēta elites šūnu grupa cīņai pret infekciju. Tajos veidojas antivielas, kas specifiski piesaistās noteiktam baktērijas fragmentam. Ir divas galvenās limfocītu grupas, un katrai no tām ir savas īpašības. Pirmā grupa ir B limfocīti, kuros ražotās antivielas tiek ievadītas asinsritē. B limfocītus mēdz saukt par imūnsistēmas bruņotajiem spēkiem, un tie šauj savas bultas — antivielas — ar ārkārtīgu precizitāti. Šīs antivielas ”sameklē” sev pazīstamo baktēriju un dod tai triecienu dzīvībai svarīgā vietā. Otra galvenā limfocītu grupa, T limfocīti, notur antivielas, ko tie pazīst, piestiprinātas pie savas virsmas. Ar šo antivielu palīdzību limfocīti uzbrūk ienaidniekam, it kā iesaistoties ar to tuvcīņā.

Bet tas vēl nav viss. Īpašs T limfocītu paveids, T līdzētājšūnas, palīdz B limfocītiem izdalīt lielu daudzumu antivielu. Pirms uzbrukuma T līdzētājšūnas sazinās savā starpā. Pēdējā laika pētījumos noskaidrots, ka ar ķīmisku signālu palīdzību šīs šūnas dzīvā ”sarunā” apmainās ar informāciju par svešķermeņiem.

Palīdzību sniedz vēl kāda svarīga šūnu grupa — dabiskās galētājšūnas. Tās neražo antivielas, taču ir gatavas iznīcināt inficētās šūnas, kas ir kļuvušas organismam ”svešas”. Līdz ar to arī dabiskās galētājšūnas dod  savu ieguldījumu organisma veselības uzturēšanā.

Visbeidzot, limfocītiem piemīt imunoloģiskā atmiņa, ar kuras palīdzību tie spēj atcerēties baktērijas īpašības, it kā ierakstot tās kartotēkā. Ja kādreiz šāda baktērija parādīsies vēlreiz, limfocītiem jau būs specifiskas antivielas, kas ļaus to nekavējoties iznīcināt.

Makrofāgi — šūnas, kas aktivē imūnreakcijas, — arī piedalās vēl atlikušajā darbā, palīdzot likvidēt iekaisumu. Tie aizvāc no slimības skartās vietas bojā gājušās šūnas, šūnu fragmentus — visu, kas palicis ”kaujas laukā” pēc cīņas, — un atjauno ”pilsētā” mieru un kārtību.

Kad imūnaizsardzība ir vāja

Tā, runājot vispārīgos vilcienos, darbojas imunoloģiskie aizsargmehānismi. Taču vairāku iemeslu dēļ šie mehānismi var būt traucēti: cilvēkam var būt primārie defekti jeb iedzimti imūnsistēmas traucējumi, kā arī sekundārie defekti, kas iegūti dzīves laikā slimību dēļ.

Viena no nopietnākajām šādām slimībām ir AIDS, kuras pandēmija uzliesmoja 20. gadsimta 80. gados. Šo slimību izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (CIV), kas grauj pašu imūnsistēmu, pakāpeniski iznīcinot noteikta veida limfocītus. Līdz ar to ārkārtīgi svarīga cilvēka imūnaizsardzības daļa tiek padarīta nederīga. Pēc tam infekcijas sāk atgriezties, un tās vairs neizdodas pilnībā likvidēt. Stāvoklis kļūst arvien nopietnāks, un organisms ir palicis bez aizsardzības līdzekļiem. Tas līdzinās drupās sagrautai pilsētai bez mūriem — pilsētai, ko ikviens var iekarot.

Par laimi, ne visi imūnsistēmas traucējumi ir tik nopietni. Raksta sākumā minētajai Veronikai bija neliela problēma — viņas organismā netika pietiekamā daudzumā ražota antiviela, kas parasti ir gļotādās, it īpaši elpošanas ceļos. Ar to bija izskaidrojamas viņas biežās un grūti izārstējamās infekcijas slimības.

Veronikai tomēr kļuva labāk. Uzklausījusi ārsta sniegtos paskaidrojumus, viņa nolēma stingri ievērot ieteiktos ārstēšanas pasākumus. Kad deguna blakusdobumu iekaisums bija izārstēts, Veronika piekrita injekciju kursam, kura mērķis bija stimulēt antivielu ražošanu. * Turklāt viņa atmeta smēķēšanu un iekārtoja dzīvi tā, lai varētu vairāk atpūsties. Pēc neilga laika viņas veselība ievērojami uzlabojās.

Mēs patiešām esam veidoti tā, lai varētu ne tikai dzīvot, bet arī būt veseli. Pārdomājot apbrīnojami sarežģīto imūnsistēmas uzbūvi un citus cilvēka organisma komplicētos mehānismus, mūsos veidojas apbrīna un pateicība par Radītāja gudrību. (Psalms 139:14; Atklāsmes 15:3.) Un, kaut gan pagaidām nepilnības dēļ mums ne vienmēr ir laba veselība, Dieva iedvesmotie Raksti apliecina, ka pavisam drīz jaunajā pasaulē cilvēku ķermenis un prāts atkal būs pilnīgs un ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”.” (Jesajas 33:24.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 13. lpp.]

AIZSARDZĪBAS LĪNIJAS

• ĀDA UN GĻOTĀDAS

• LEIKOCĪTI JEB BALTIE ASINSĶERMENĪŠI

Monocīti iekļūst slimības skartajos audos un likvidē tajos esošās baktērijas

Neitrofili palīdz likvidēt baktērijas un tiek izvadīti no organisma strutu veidā

Limfocītiem ir imunoloģiskā atmiņa; ja organismā vēlreiz parādīsies tāda pati baktērija, antivielas to uzreiz iznīcinās

• B limfocīti ražo antivielas, kas ir kā labi tēmētas bultas; šīs antivielas ”sameklē” baktērijas un tām uzbrūk

• T limfocīti palīdz ražot antivielas, kas iesaistās ”tuvcīņā” ar baktērijām

— T līdzētājšūnas palīdz B limfocītiem izdalīt lielu daudzumu antivielu

— Dabiskās galētājšūnas iznīcina inficētās šūnas tieši, neražojot antivielas

[Attēls 15. lpp.]

Leikocīti uzbrūk baktērijām

[Norāde par autortiesībām]

Lennart Nilsson