Apdrošināšana — nodarbošanās ar senu vēsturi

Džonam piederēja vislabāk uzbūvētā un vispilnīgāk apgādātā galdnieka darbnīca visā apkaimē. Tā bija viņa prieks un lepnums. Bet kādu nakti darbnīcā izcēlās ugunsgrēks. Dažu stundu laikā viņa brīnišķīgā darbnīca bija pārvērtusies gruzdošās oglēs.

AGRĀK Džons bija domājis zināmu naudas summu nevis ieguldīt darbnīcas celtniecībā, bet izmantot, apdrošinot darbnīcu ugunsgrēka gadījumam. Bet viņš pie sevis domāja: ”Es esmu ļoti piesardzīgs. Un, ja ugunsgrēks nekad neizcelsies, būšu velti iztērējis naudu.” Tomēr ugunsgrēks izcēlās. Ja Džona darbnīca būtu bijusi apdrošināta, viņš, visticamāk, to būtu varējis atjaunot. Taču bez apdrošināšanas viņam tas nebija iespējams.

Kas ir apdrošināšana?

Apdrošināšana ne vienmēr ir ieguldījums, kas ļauj ieguldīto summu dabūt atpakaļ. Tā nav arī azartspēle. Spēlmanis izvēlas riskēt, turpretī apdrošināšana piedāvā aizsardzību pret risku, kas jau pastāv. Apdrošināšana ir veids, kā sadalīt ar risku saistītos zaudējumus.

Jau kopš seniem laikiem cilvēki ir apvienojuši savus līdzekļus, lai palīdzētu tiem, kas ir cietuši zaudējumus. Apmēram pirms 3500 gadiem Mozus Izraēla tautai lika daļu no tā, kas viņiem piederēja, ik pa noteiktam laikam ziedot ”svešiniekam, bārenim un atraitnei”. (5. Mozus 14:28, 29.)

Apdrošināšanas aizsākumi

Apdrošināšana pastāv jau tūkstošiem gadu. Piemēram, sava veida kredītu apdrošināšana bija iekļauta Babilonijā izveidotajā Hammurapi likumu krājumā, kurš, kā tiek uzskatīts, ir senāks par Mozus bauslību. Lai iegūtu līdzekļus tirdzniecības braucieniem, senatnē kuģu īpašnieki ņēma aizdevumus. Ja kāds kuģis aizgāja bojā, īpašniekam nebija pienākums atmaksāt aizņēmumu. Tā kā daudzi kuģi atgriezās veseli un aizdevējiem procentus maksāja vairāki kuģu īpašnieki, risks bija tā vērts.

Kad vēlāk izveidojās viena no pasaules slavenākajām apdrošināšanas sabiedrībām — Londonas Lloyd’s —, arī tā bija saistīta ar kuģniecību. 1688. gadā Edvards Loids vadīja kafejnīcu, kur pulcējās Londonas tirgoņi un baņķieri, lai neformāli kārtotu savus darījumus. Tur finansisti piedāvāja jūrasbraucējiem noslēgt apdrošināšanas līgumus, kuros viņi apliecināja gatavību par noteiktu samaksu jeb prēmiju uzņemties konkrētu risku.  1769. gadā Lloyd’s kļuva par oficiālu apdrošinātāju grupu, kas ar laiku izveidojās par pazīstamāko jūras risku apdrošināšanas sabiedrību.

Apdrošināšana mūsdienās

Arī mūsdienās noslēgt apdrošināšanas līgumu nozīmē sadalīt ar risku saistītos zaudējumus. Apdrošināšanas kompānijas pētī statistiku par to, cik bieži cilvēki cieš kaut kāda veida zaudējumus — piemēram, zaudējumus, ko rada ugunsgrēki darbnīcās —, lai prognozētu, kādus zaudējumus viņu klienti varētu pieredzēt nākotnē. Apdrošināšanas kompānijas izmanto daudzu klientu ieguldītos līdzekļus, lai izmaksātu kompensāciju klientiem, kuri cieš zaudējumus.

Vai jums ir nepieciešama apdrošināšana? Ja jūs uzskatāt, ka tas būtu noderīgi, kāda veida apdrošināšana būtu piemērota jūsu apstākļos? Un neatkarīgi no tā, vai jūs esat apdrošinājies vai ne, ar kādiem piesardzības pasākumiem jūs varētu samazināt risku?

[Attēls 3. lpp.]

Viena no pasaules slavenākajām apdrošināšanas sabiedrībām izveidojās kafejnīcā

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy of Lloyd’s of London