Kas notiek pasaulē

Gadiem ejot, turpiniet mācīties

”Dažiem gados vecākiem darbiniekiem nepieciešamība apgūt darbā jaunu iekārtu, piemēram, datoru vai sakaru sistēmu, lietošanu sagādā stresu,” stāstīts laikrakstā Toronto Star. Darba tirgus tendenču speciāliste Enna Ebija norāda, ka visbiežāk problēmas pamatā ir nevis tas, ko viņi mācās, bet gan tas, kā viņi to dara. ”Novecojot mūsu nervu sistēmas reakcijas palēninās, bet smadzenes joprojām ir veselas,” paskaidro mācību centra Axiom Training and Development prezidente Džūlija Kenedija. Kā saka Dž. Kenedija, atšķirībā no bērniem, kas lieliski spēj apgūt zināšanas ar atkārtošanas palīdzību, neiedziļinoties jēgā, ”pieaugušajiem no jauna iemācītais ir jāsasaista ar to, ko viņi jau zina (ar iegūto pieredzi)”. Padzīvojušiem cilvēkiem varbūt paiet ilgāks laiks, kamēr viņi apgūst sarežģītas darbības, taču viņi joprojām ir spējīgi mācīties. Vecākiem darbiniekiem, kas pūlas iemācīties jaunus un grūtus uzdevumus, Dž. Kenedija dod šādus padomus: ja iespējams, ieplānojiet mācīšanos rīta stundās, mēģiniet pirmām kārtām apgūt galvenos principus, nevis iegaumēt visas sīkākās detaļas un nesalīdziniet sevi ar citiem.

Precizēti dati par pasaules naftas krājumiem

”Pēc piecus gadus ilgiem pētījumiem ASV Ģeoloģiskās izpētes dienests [USGS] ir nonācis pie secinājuma, ka pasaules jēlnaftas krājumi ir par 20 procentiem lielāki, nekā tika lēsts agrāk, — saskaņā ar pašreizējo vērtējumu, tie sasniedz 649 miljardus barelu,” rakstīts žurnālā Scientific American. ”Mēs izvērtējām perspektīvas un prognozējām, cik daudz [naftas] tiks atklāts nākamajos 30 gados,” saka Sūzanna Vīdmena, USGS pasaules naftas krājumu novērtējuma programmu koordinatore. Cerēt uz lielākiem krājumiem ļauj ne tikai izredzes atrast jaunas iegulas, bet arī uzlabota naftas ieguves tehnoloģija, ar kuras palīdzību naftas kompānijas varēs ”iegūt vairāk naftas no jau esošajiem urbumiem”, teikts žurnālā.

Kas nevērīgi ģērbies, tas nevērīgi strādā?

Kā tika noskaidrots kādā Austrālijā veiktā nacionāla mēroga pētījumā, daļa iestāžu kalpotāju uzskata, ka nevērīgs ģērbšanās stils darbavietā veicina slinkumu, informē The Sunday Telegraph. Patlaban gandrīz 42 procenti Austrālijas informācijas tehnoloģijas kompāniju darbinieku darbavietā pastāvīgi valkā neformālu apģērbu un 40 procentos Austrālijas uzņēmumu piektdienās ir atļauts ierasties darbā ”mājas drēbēs”, ja darbinieki to vēlas. Kaut gan darbinieku vidū šī tendence kļūst aizvien populārāka, 17 procenti aptaujāto priekšnieku domā, ka neformāls apģērbs negatīvi ietekmē darba izpildi. Gandrīz tikpat liela daļa strādājošo domā līdzīgi — 21 procents sieviešu un 18 procenti vīriešu izteicās, ka nevērīgs apģērbs mazina darba efektivitāti.

Plūdi Mozambikā

Pirms gada šajā mēnesī Mozambikā plūdi atstāja bez pajumtes vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, iznīcināja aptuveni trešdaļu valsts kukurūzas ražas un noslīcināja vairāk nekā 20 000 liellopu. Valstij pamazām atkopjoties pēc plūdiem, kas tiek uzskatīti par postošākajiem kopš 1948. gada, daudziem radās jautājums, kā un kāpēc tie izcēlās. Žurnālā African Wildlife bija teikts, ka pilsētu attīstība, savannu uzaršana un pārmērīga zālāju noganīšana kaimiņvalstīs, kas atrodas cauri Mozambikai plūstošo upju augštecēs, ir iedragājušas Mozambikas savannu un mitrāju dabisko spēju absorbēt pastiprinātu ūdens pieplūdumu. Tāpēc spēcīgu lietusgāžu gadījumā ūdens, kas neiesūcas zemē, galu galā pārvēršas par nevaldāmām plūdu straumēm. Kāda Dienvidāfrikas mitrāju projekta koordinators Deivids Linlijs saka: ”Mēs, cilvēki, savā bezgalīgajā augstprātībā un tuvredzībā esam sabojājuši savus mitrājus un iejaukušies savu upju dinamikā.”

Lopi un siltumnīcas efekts

Speciālisti uzskata, ka metāns ir 20 reizes iedarbīgāks globālās sasilšanas izraisītājs nekā ogļskābā gāze. Tiek lēsts, ka ik gadus visā pasaulē aptuveni divi miljardi liellopu, aitu un kazu izdala 100 miljonus tonnu metāna. Saskaņā ar The Canberra Times publicētajām ziņām, Austrālijā mājlopi ”saražo” 13 procentus gāzu, kas veicina siltumnīcas  efektu, bet Jaunzēlandē — aptuveni 46 procentus. Mikroorganismi atgremotāju kuņģī sašķeļ barību un rada metānu, kas izdalās pa dzīvnieku muti. Ar mērķi samazināt mājlopu nozīmi globālajā sasilšanā zinātnieki izmēģina paņēmienus, kā iegūt lielākus izslaukumus, nepalielinot ganāmpulkus, lai varētu ierobežot dzīvnieku izdalītā metāna daudzumu.

Izkliedēts kāds mīts par smēķēšanu

”Uz materiāliem apsvērumiem balstītais apgalvojums, ka smēķētāji mazāk par citiem noslogo veselības aprūpes sistēmu, jo viņi agri nomirst, ir aplams,” sacīts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. Nīderlandiešu zinātnieki, kas pētīja aptuveni 13 000 Nīderlandes un Amerikas Savienoto Valstu pilsoņu veselības stāvokli, konstatēja, ka nesmēķētāji īsāku laiku pavada, būdami darba nespējīgi, nekā smēķētāji. Dr. Vilma Nuseldere no Roterdamas Erasma universitātes Veselības aizsardzības fakultātes raksta: ”Izskaužot smēķēšanu, ne tikai tiks palielināts mūža ilgums un bez nopietniem veselības traucējumiem nodzīvoto gadu skaits, bet arī tiks saīsināts nespējas laiks.” Kā rakstīts Globe, ”pasaulē ir aptuveni 1,15 miljardi smēķētāju — tā ir trešā daļa no planētas pieaugušajiem iedzīvotājiem. Apmēram 943 miljoni no viņiem dzīvo attīstības valstīs.”

Seksuāli transmisīvās slimības un bērni

”Pat 11 gadus veciem bērniem ir jāārstējas no seksuāli transmisīvām slimībām,” ziņo Londonas The Times. Kādā Anglijas pilsētā saslimstība ar gonoreju divreiz pārsniedz valsts vidējo līmeni un astotajai daļai pusaugu meiteņu ir hlamidioze. Hlamidiozes izplatība Anglijā kopš 1995. gada ir pieaugusi gandrīz divkārt, un pagājušajā gadā vien par piekto daļu ir palielinājies ar hlamidiozi slimo pusaudžu skaits. Pēdējos piecos gados valstī par 56 procentiem ir pieaugusi saslimstība ar gonoreju, un šī tendence galvenokārt ir skārusi tieši pusaudžus.

Skudras liek lietā galvu

Brazīlijas savannās sastopamo skudru Blepharidatta conops mātītēm ir liela, plakana, noapaļota galva. Žurnāla National Geographic brazīliešu izdevumā bija stāstīts, ka minētās skudras liek lietā šo neparasti veidoto ķermeņa daļu, lai aizsprostotu ieeju kamerā, kur atrodas olas, kāpuri un kūniņas, un aizsargātu tos no iespējamiem uzbrucējiem. Mātītes kameras sienas ir izgatavotas no darba skudru savākto kukaiņu daļām. Izsūkušas visus šķidrumus no kukaiņu ķermeņiem un rūpīgi nograuzušas muskuļus, darba skudras uzbūvē ap mātīti slēgtu kameru, atstājot atveri, kas precīzi atbilst mātītes galvas izmēriem. Lai darba skudras varētu iekļūt šajā sevišķajā nodalījumā, tās izklaudzina sava veida paroli uz mātītes galvas.

Elektrības zagļi

Komunālo pakalpojumu uzņēmumi visās Amerikas Savienotajās Valstīs ir sākuši pastiprinātu cīņu ar kādu augošu problēmu — elektrības zagšanu. Agrāk elektroenerģija likās pārāk lēta, lai būtu vērts to zagt, bija atzīmēts The Wall Street Journal, bet pēdējos gados tās cena ir strauji kāpusi, tāpēc arī elektrības zagšana ir kļuvusi izplatītāka. Piemēram, Detroitas Edisona kompānija lēš, ka 1999. gadā tā elektrības zagļu dēļ ir zaudējusi 40 miljonus dolāru. Nesaprazdami, cik tas ir bīstami, zagļi bieži izmanto visprimitīvākos līdzekļus — automašīnu savienotājvadus, elektriskā vada pagarinātājus un vara caurules. Citi pat ir ierakušies zemē, lai pieslēgtos kāda elektroenerģijas uzņēmuma pazemes līnijām.

Neviens pat nepamanīja, ka viņa vairs nav?

Nesen Somijā kādā Helsinku dzīvoklī tika atrastas kāda vīrieša mumificējušās mirstīgās atliekas. Meistars, kas bija ieradies ierīkot mājā ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ievēroja krietnu kaudzi pasta sūtījumu un nelabu smaku. Viņš ziņoja par to policijai, un tā noskaidroja, ka 55 gadus vecais pensionārs, kas bija dzīvojis viens pats, bija miris jau vairāk nekā sešus gadus. Kā bija stāstīts laikrakstā Helsingin Sanomat, visu šo laiku sociālās apdrošināšanas iestāde bija izmaksājusi viņa pensiju un sociālās aprūpes dienests bija maksājis viņa īri, bet neviens viņu nebija apmeklējis. Arī šī vīrieša pieaugušie bērni, kas dzīvoja galvaspilsētas tuvumā, nebija izjutuši viņa trūkumu. ”Sešus gadus cilvēks var atrasties cilvēku vidū — nevis kaut kur uz vientuļas salas, bet pilsētā —, un nevienam viņa prombūtne nerūp tik lielā mērā, lai painteresētos, kur viņš palicis un kas ar viņu noticis,” teica Helsinku sociālās aprūpes nodaļas direktors Auliki Kananoja.