Kas notiek pasaulē

Cilvēka labākais draugs?

Ja mazus bērnus atstāj bez uzraudzības kopā ar suni, pastāv risks, ka suns tos sakodīs, brīdina Mehiko laikraksts El Universal. ”Uzbrukumu gandrīz vienmēr ir izprovocējis pats bērns, un suns ir tikai aizstāvējies,” teikts rakstā. Kādā Meksikas slimnīcā pēdējo piecu gadu laikā ir sniegta palīdzība 426 bērniem, ko sakodis suns. 12 procenti no šiem bērniem bija traumēti vai sakropļoti uz visu mūžu. Rakstā vecāki tika mudināti mācīt bērniem galvenos uzvedības noteikumus saskarē ar suņiem: neaiztikt suņa rotaļlietas, ēdiena traukus un guļvietu; neiet pie suņa, ja tas ēd vai guļ; neraut suni aiz astes un nesēsties tam mugurā.

Pašnāvību problēma Japānā

Daudzi japāņi izsakās, ka ”Japāna, šķiet, ir zaudējusi mērķi”, tā it kā peld pa straumi. Iespējams, tas izskaidrojams ar ekonomisko stagnāciju, un vienas no šīs situācijas sekām ir ”pašnāvību lavīna, kas vērojama jau desmit gadus”, kā bija rakstīts The New York Times. ”Sabiedrībā, kur nozīmīgs dzinulis ir kauns, rekordliels bezdarbs daudzus vīriešus ir pārvērtis par grūtsirdīgiem klejotājiem, kas visu dienu pavada kaut kur projām no mājām, izlikdamies, it kā viņiem būtu kāda ienesīga nodarbošanās.” Juzdamies nomākti un apkaunoti, daļa no viņiem nododas domām par pašnāvību. ”Cilvēkiem trūkst cerības,” saka Dr. Jukio Saito. ”Viņiem nav nākotnes sapņu un ir tāda sajūta, ka viss iet uz leju. [..] Pašnāvības ir kļuvušas par sava veida epidēmiju.” Aizvien biežāk cilvēki izdara pašnāvību, mezdamies zem vilciena. Pūloties viņus apturēt, kāda dzelzceļa kompānija ir nokrāsojusi savas pārbrauktuves koši zaļā krāsā, lai mainītu potenciālo pašnāvnieku noskaņojumu, un izvietojusi spoguļus peronu malās, lai cilvēkam, kas nodomājis lēkt uz sliedēm, liktu apstāties un padomāt. Kompānija ir arī apcirpusi koku zarus, lai cilvēki nevarētu justies paslēpti no citu acīm. Tomēr speciālisti uzskata, ka tad, ja ekonomiskā situācija neuzlabosies, šie pūliņi, visticamāk, būs veltīgi.

Strīdi un laulība

Kā var lasīt žurnālā Time, pētījums, ko nesen veicis Endrū Kristensens no Kalifornijas universitātes Losandželosā, liecina, ka ”sekmīgākas ir tās laulības, kurās dzīvesbiedri neizturas kritiski viens pret otru un ir iecietīgi pret to, kas otrā ir atšķirīgs”. Turpretī strīdēšanās rada tikai aizvien jaunas nesaskaņas.

Atvēliet laiku miegam

”Mūsu sabiedrībā valda bīstams miega bads,” saka psihologs Stenlijs Korens no Britu Kolumbijas universitātes. Nepietiekams miegs daļēji bija vainojams negadījumā, kas notika Trīsjūdžu salas atomelektrostacijā, un tankkuģa Exxon Valdez avārijā, kuras dēļ jūrā izlija milzīgs daudzums naftas. Ziemeļamerikā miegainība katru gadu kļūst par iemeslu vairāk nekā 100 000 autoavārijām, ziņots Kanādas žurnālā Maclean’s. Miega pētniecības speciālists Dr. Viljams Dements no Stenforda universitātes atzīmē: ”Cilvēki īsti neapzinās, cik daudz miega tiem nepieciešams.” Lūk, daži zinātnieku ieteikumi, kā uzlabot miegu: ēdiet vakariņas ne vēlāk kā trīs stundas pirms gulētiešanas. Katru dienu gulieties un celieties vienā un tajā pašā laikā. Neturiet guļamistabā televizoru vai datoru. Nelietojiet kofeīnu, alkoholu un tabaku. Uzvelciet zeķes, lai kājas naktī būtu siltas. Pirms gulētiešanas ieejiet siltā vannā. Veiciet fiziskus vingrinājumus katru dienu, bet nevingrojiet tieši pirms došanās gulēt. Visbeidzot Maclean’s dod šādu padomu: ”Ja nespējat aizmigt, celieties augšā un atrodiet kādu nodarbošanos. Atgriezieties gultā tikai tad, kad jūtaties noguris, un celieties parastajā laikā.”

Tīrība virtuvē

”[Parasts] balinātājs ir labākais aizsarglīdzeklis” pret patogēniem mikroorganismiem, kas slēpjas virtuvē, apgalvots Kanādas laikrakstā Vancouver Sun. Rakstā ieteikts katru dienu sagatavot tīrīšanai šķīdumu, ņemot 30 mililitrus balinātāja uz 4 litriem silta (bet ne karsta) ūdens. Karsts ūdens neder, jo tas balinātājam liek iztvaikot. Slaukiet virtuves galdus un citas virsmas ar tīru lupatu,  kas samērcēta šajā šķīdumā. Pēc tam ļaujiet virsmām nožūt, jo tā balinātājs ilgāk iedarbojas uz tām un iznīcina vairāk mikroorganismu. Mazgājiet traukus karstā ūdenī ar mazgājamo līdzekli un tad uz dažām minūtēm iemērciet tos balinātāja šķīdumā. Pēc nožūšanas uz traukiem nekādas ķīmiskas vielas nepaliks. Katru dienu mazgājiet un apstrādājiet ar balinātāju virtuves sūkļus, trauku lupatas un sukas. Un neaizmirstiet rūpīgi mazgāt rokas, it īpaši panadzes, lai nepārnestu uz ēdienu kādus slimību ierosinātājus.

Apdraudētās valodas

No visām Amerikas valstīm Meksikā ir visvairāk iedzīvotāju, kas runā vietējās valodās. Turklāt, vērtējot pēc vietējo valodu skaita, kurās cilvēki joprojām runā, Meksika ieņem trešo vietu pasaulē (pēc Indijas un Ķīnas). Daudzas no šīm valodām izzūd, teikts Meksikas laikrakstā The News. Kultūras un mākslas padomes priekšsēdētājs Rafaels Tovars i de Teresa norāda, ka no nepilnām 100 vietējām valodām, kas Meksikā tika lietotas 19. gadsimta beigās, ir atlikušas vairs tikai 62. No tām 16 valodas ir tādas, kurās runā mazāk nekā 1000 cilvēku. Viens no iemesliem, kāpēc valodu izmiršana izraisa bažas, ir fakts, ka, zūdot augu vietējiem nosaukumiem, tiek zaudētas arī zināšanas par to izmantojumu tautas medicīnā.

Alkohols un peldēšana

Vācijā vienā no pēdējiem gadiem lielākā daļa noslīkšanas gadījumu bija saistīti ar pārmērīgu alkohola lietošanu, saka Vācijas dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Dr. Klauss Vilkenss. Kā informē medicīniskais biļetens Apotheken Umschau, 1998. gadā Vācijas upēs un ezeros ir noslīkuši 477 cilvēki. Iet peldēties pēc alkohola lietošanas ir bīstami, jo alkohols var traucēt koordināciju un muskuļu darbību un tā ietekmē cilvēks mēdz pārvērtēt savas spējas. Tāpēc glābēji brīdina: ”Nepeldieties alkohola reibumā!”

Algotie kukaiņu ķērāji

Indijā Utarpradešas štata Valsts mežu departaments ir uzsācis insektu apkarošanas kampaņu, lai neļautu aptuveni divarpus centimetru garajiem spārnotajiem kukaiņiem hoplocerambyx spinicornis izpostīt salkoku mežu, kurā ir ap 650 000 koku, stāstīts The Times of India. Tā kā šie kukaiņi pēdējā laikā ir ļoti savairojušies, salkokiem draud pilnīga iznīcība. Kukaiņi izgrauž mizu un koksni, un koki nokalst un iet bojā. Mežu departaments insektu ķeršanai izmanto pievilināšanas metodi: apkārtnē, kur saviesušies kaitēkļi, tiek izkaisīti jaunu salkoku mizas gabali. Šķidrums, kas sūcas no mizas, pievilina un apreibina kukaiņus, un tos ir vieglāk noķert. Ar kukaiņu medībām nodarbojas vietējie zēni, kas saņem 75 paisus (apmēram 1 santīmu) par katru kaitēkli.

Nomāktība pēc aiziešanas pensijā

Agrai aiziešanai pensijā gan varbūt ir zināmas priekšrocības, tomēr šim solim mēdz būt arī smagas emocionālas sekas. Brazīlijas izdevumā Diário de Pernambuco teikts, ka bijušie valsts dienestu darbinieki sūdzas par tādām problēmām kā ”neapmierinātība, aizkaitināmība, nedrošība, identitātes krīze, depresija un sajūta, ka viņu pasaule grūst”. Kā atzīmē geriatrs Gido Šašniks, ”nereti gadās, ka vīrieši, kas agri aizgājuši pensijā, meklē glābiņu alkoholā, bet sievietes kļūst atkarīgas no medikamentiem”. Psiholoģe Grasa Santosa iesaka tiem, kas domā par iešanu pensijā, ”censties neiekļūt parādos, atrast jaunu izmantojumu savām spējām un meklēt padomu, lai neiekristu bedrē, no kuras pēc tam nevar izrāpties”.

AIDS un Zambijas lauksaimniecība

Zambijā straujās AIDS izplatības dēļ krītas lauksaimniecības produktivitāte. Laikrakstā Zambia Daily Mail teikts, ka viens no galvenajiem lauksaimniecības resursiem ir darbaspēks — zemnieki un viņu palīgi. Taču AIDS dēļ šie darbaspēka resursi ir krietni sarukuši. ”Zemkopjiem nomirstot, saimniecībās paliek aizvien mazāk darba roku, tāpēc ražīguma līmenis krasi pazeminās. Tas ietekmē ģimeņu spēju nodrošināt sevi ar pārtiku, un iznākums ir nabadzības izplatīšanās,” rakstīts Daily Mail. Pēc Mansas apgabala administratora Daniela Mbepas vārdiem, problēmu varētu atrisināt, ja zemnieki uzturētu seksuālas attiecības vienīgi paši ar savām sievām. Viņš sacīja: ”Sekmējot tikumību, ir iespējams cīnīties ar AIDS.”