Namībijas kustīgās skulptūras

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKĀ

ŠĪ SKULPTORA rokraksts ir mūžīgi mainīgs, bet ikviens viņa darbs ir nevainojams. Savus darbus viņš rada no smiltīm. Kas tas ir par skulptoru? Tas ir vējš, kas kustīgajām smilšu kāpām piešķir visdažādākās formas. Pazīstamākā droši vien ir sirpjveida forma. ”Skulptūras” pretvēja nogāze ir lēzena, bet aizvēja nogāze ir stāvāka un īsāka. Kāpas augšējā mala izskatās asa kā bārdas nazis, taču tās ”asmeni” var notrulināt ar vienu kājas spērienu.

Laba vieta, kur novērot šīs kustīgās skulptūras, ir Namiba tuksnesis dienvidrietumu Āfrikā. Namiba tuksneša kāpas ir vienas no augstākajām pasaulē — to virsotnes paceļas līdz pat 400 metru augstumam. Taču pats Namiba tuksnesis neietilpst  pasaules lielāko tuksnešu skaitā. Gar Atlantijas okeānu tas stiepjas apmēram 1900 kilometrus, bet zemes iekšienē iesniedzas ne vairāk par 160 kilometriem.

Citu mākslinieku darbi

Vējš nav vienīgais mākslinieks, kas izstādījis savus darbus šajā attālajā ”mākslas galerijā”. Aplūkojot kāpas tuvāk, var atrast pierādījumus arī citu mākslinieku radošajai darbībai. Piemēram, ieraugot smiltīs kaut ko tādu, kas atgādina kāpās pamestu garu, smalku ķēdi, un pietiekami ilgi pagaidot, var pat novērot šī ”gleznojuma” autorus darbībā. ”Ķēdi” veido vaboļu pēdu nospiedumi, ko tās atstājušas, naktī šķērsodamas kāpas. Netālu no ”ķēdes” ir redzama regulāra mazu caurumiņu rinda. Tie ir lēcējciršļa pēdu nospiedumi. Pēkšņi rodas atskārsme, ka šī tālā, šķietami tukšā ”mākslas galerija” ir pilna dzīvības.

Vairāk uz ziemeļiem, Skeletu krastā, var aplūkot vēl citu tuksneša mākslinieku darbus. Lūk, ”zīmējums”, kas veidots daudz skarbākiem vilcieniem, un tajā jaušas tāda kā paviršība. Palūkojoties tālāk, var redzēt pāri kāpai lēkšojam pašus māksliniekus. Viens ir skaidrs — radošā darbība viņiem sagādā prieku. Lielie dzīvnieki skrien lejup ar apbrīnojamu ātrumu, izspārdot smiltis uz visām pusēm. Neapmierinājušies tikai ar skriešanu, viņi sāk slidināties, šļūkādami pakaļkājas un atstādami smiltīs dziļas vagas. Taisnā ceļā viņi dodas uz tuvāko ūdenstilpni, metas tajā iekšā un draiskojas ūdenī kā bērni. Šie mākslinieki — Āfrikas ziloņi — sver aptuveni sešas tonnas.

Vēl viens ekscentrisks mākslinieks, kura darbi gan ir mazāk vērienīgi, tomēr ne mazāk interesanti, ir Peringveja odze. Grafisko zīmējumu, ko smiltīs radījis šis mākslinieks, veido viegli ieliektu svītru rinda. Šādus nospiedumus odze atstāj, pārvietodamās sāniski. Pēkšņi pēdas beidzas, un pašu odzi arī nekur neredz. Kur viņa var būt pazudusi? Ieskatoties ļoti rūpīgi, var pamanīt no smiltīm pretī raugāmies divas šauras acis. Visu pārējo čūskas ķermeni pilnībā sedz smiltis. Šādi nomaskējusies, odze pacietīgi gaida maltīti — parasti par tādu kļūst kāda garām skrejoša ķirzaka.

Smiltīs ir arī kāds raksts, kas neizceļas ar īpašu skaistumu. Tie ir platu riepu nospiedumi, ko atstājis trīsriteņu motocikls — transporta līdzeklis, kas speciāli paredzēts ceļošanai pa šo apvidu. Tātad arī cilvēks ir atstājis savas pēdas.

Temperamentīgais mākslinieks

Smiltīs ir palikušas vēl tik daudzu citu pēdas, ka tos visus nemaz nevar uzskaitīt. To vidū ir degunradži, lauvas, žirafes un šakāļi, kurus var sastapt gan Skeletu krasta nacionālajā parkā, gan cituviet.

Taču galvenais mākslinieks ir un paliek vējš. Tas nosaka ”galerijas” kopējo izskatu un visu atkal pārkārto, kā pašam iepatīkas. Vējš vienmēr kaut ko maina. Ierodoties šajā ”galerijā” pēc gada, jūs pamanītu, ka dažas kāpas ir pārvietotas pat par 30 metriem. Lūk, ko spēj paveikt Namībijas vēji!

[Karte 27. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ĀFRIKA

NAMĪBIJA

[Attēls 26. lpp.]

Lēcējcirslis

[Norāde par attēla autortiesībām 26. lpp.]

Des and Jen Bartlett