Vai vajadzīgas zināšanas par vēsturi?

”Vēstures zināšanas ļauj.. sajust, ka mēs piederam pie sabiedrības, kas ir pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi pirms mūsu dzimšanas un pastāvēs vēl ilgi pēc mūsu nāves.” (MAIKLS STENFORDS. A COMPANION TO THE STUDY OF HISTORY.)

NEZINĀT vēsturi ir tas pats, kas dzīvot bez atmiņām. Bez zināšanām par vēsturi varētu likties, ka ne jums, ne jūsu ģimenei vai pat tautai nav sakņu, nav pagātnes. Tagadne ne uz ko nepamatotos un varētu likties, ka tai nav dziļākas nozīmes.

No vēstures var ļoti daudz ko mācīties. Tā palīdz neatkārtot pagātnes kļūdas. Kā apgalvoja kāds filozofs, tiem, kas nespēj atcerēties pagātni, ir lemts to atkārtot. Iepazīstoties ar vēsturi, var uzzināt par senām civilizācijām, pārsteidzošiem atklājumiem, interesantiem cilvēkiem un dažādiem pasaules uzskatiem.

Bet vai var paļauties uz vēsturiskiem aprakstiem? Tie taču stāsta par pagātnes notikumiem un cilvēkiem, kas dzīvojuši tālā senatnē! Ja mēs vēlamies no vēstures kaut ko iemācīties, noteikti jāiegūst patiesa informācija. Bet, kad mēs uzzinām patiesību, tā ir jāpieņem, lai cik nepatīkama tā reizēm būtu. Pagātni var salīdzināt ar rožu dārzu — rozēm ir gan ziedi, gan ērkšķi, un tās var gan iedvesmot, gan sagādāt nepatīkamus brīžus.

Nākamajos rakstos būs runa par dažiem vēstures zinātnes aspektiem, kas palīdz izvērtēt, cik precīzi ir darbi par vēsturi. Tāpat tiks apskatīts, cik derīgi vērīgam lasītājam var būt objektīvi vēstures apraksti.

[Attēls 3. lpp.]

Valdniece Nofretete

[Attēls 3. lpp.]

Ko var mācīties no vēstures?

[Norādes par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

Nofretete: Ägyptisches Museum der Staatlichen Museen Preußischer Kulturbesitz, Berlin

Mala: photograph taken by courtesy of the British Museum