Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Ieskats paradīzē

Ieskats paradīzē

Ieskats paradīzē

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SPĀNIJĀ

PAMESTĀS raktuvēs klīstoši ziloņi, tīģeri un gazeles ir visai neparasts skats. Vietas, kur derīgie izrakteņi ir iegūti atklātos karjeros, parasti kļūst par izārdītām un tuksnesīgām postažām, kas nebūt nesniedz piemērotu patvērumu eksotiskiem dzīvniekiem.

Tomēr Spānijā, Kantabrijas apgabalā, kur atrodas Kabarseno dabas parks, unikāls eksperiments liecina, ka pat visizpostītākās vietas ir iespējams iekopt un pārveidot tā, lai tās atgādinātu paradīzi.

Apmēram 3000 gadu garumā Kabarseno apkaime bija izdaudzināta augstvērtīgās dzelzs rūdas atradņu dēļ. Ķeltu kalnrači atklāja, ka no dzelzs oksīda, kas bija sastopams šajā apvidū, viegli var iegūt dzelzi — metālu, kas ķeltiem bija nepieciešams darbarīku un ieroču izgatavošanai. Gadsimtiem ilgi šīs iegulas izmantoja arī romieši.

Tā kā dzelzs rūda atradās zemes virskārtā, senatnē kalnrači ar kapļiem un lāpstām cītīgi strādāja bagātīgajās dzelzs rūdas atradnēs, norakdami vērtīgo iezi, līdz kamēr pāri palika tikai neskaitāmas klinšainas smailes. Tā viņi netīši radīja kaut ko līdzīgu karsta veidojumiem, kas bieži veidojas kaļķakmenī ūdens iedarbībā, nevis ar cilvēku roku palīdzību.

Kad sākās rūpnieciskais apvērsums, cilvēki, dzīdamies pēc vērtīgās rūdas, kas šeit joprojām bija atrodama, lika lietā moderno tehniku un izpostīja to, kas vēl no šī kalna bija palicis pāri. Visbeidzot 1989. gadā, kad ar buldozeriem visas dabas bagātības bija izraktas, raktuves tika slēgtas. Tagad par Kabarseno rūpniecisko pagātni liecina vairs tikai pāris sarūsējušas mašīnas pie parka ieejas.

No postažas līdz pievilcīgai ainavai

Izpostīt kādu ainavu, bez šaubām, ir vieglāk nekā to atjaunot. Tomēr Kantabrijas varas pārstāvjus tas neapturēja — viņi izlēma postažu pārvērst par brīnišķīgu ainavu, izveidojot šeit zooloģisko dārzu.

Panākumi galvenokārt tika gūti tāpēc, ka zeme pati spēj atjaunoties, ja to kādu laiku atstāj mierā. Turklāt tika veltīts ne mazums pūļu, lai novērstu postu, kas gadsimtu gaitā zemei bija nodarīts nevērīgas attieksmes un ekspluatācijas dēļ. Pāris gadu laikā tika sastādīti tūkstošiem koku, atjaunota augsne, atbaidošas bedres tika pārvērstas par skaistiem dīķiem un dzelzceļa vietā izveidotas gājēju takas. Visbeidzot īpaši izraudzītus dzīvniekus ievietoja iežogojumos, kur tiem bija atvēlēta plaša teritorija.

600 000 cilvēku, kas ik gadus apmeklē Kabarseno dabas parku, visticamāk, pārliecinās, ka pūles, kas veltītas parka izveidošanai, ir bijušas to vērtas. Ne viens vien no viņiem pārsteigumā ir izsaucies: ”Īsta paradīze!” Vārds ”paradīze” šajā gadījumā tiešām ir piemērots, jo senatnē persieši un grieķi to lietoja, runājot par lielu, ūdeņiem bagātu parku, kurā saglabāts dabiskais skaistums un dzīvniekiem dota nosacīta brīvība.

Mūsdienās, kad tik daudzas dabas ainavas ir izpostītas, ir iepriecinoši apmeklēt tādu vietu, kas ir atjaunota un padarīta pat skaistāka nekā agrāk. Turklāt tas, kas mazā mērogā tika panākts Kabarseno, parāda, kādas spējas sevī slēpj mūsu apbrīnojamā zeme.

Klintīs, ko savulaik izcirta romiešu kalnrači, tagad klīst brūnie lāči. Ekskavatoriem noārdītu teritoriju vietā plešas zāļainas pļavas, kur ganās ziloņi un gazeles. Ap granīta klintīm, ko ķelti, paši par to nemaz nedomājot, izveidojuši ar saviem kapļiem un lāpstām, draiskojas tīģerēni. Visas šīs pārmaiņas ir notikušas tikai pāris gados!

Bībelē ir apsolīts, ka pienāks laiks, kad īstenosies Dieva sākotnējais nodoms attiecībā uz cilvēci — visa zemeslode kļūs par paradīzi. (1. Mozus 1:28; 2:15; Jesajas 65:17, 22—25; Lūkas 23:42, 43.) Kabarseno parks ne tikai ļauj uz mirkli iztēloties, kā nākotnē izskatīsies paradīze, bet arī ir vēl viens pierādījums, ka izpildīt šo apsolījumu ir mūsu Radītāja spēkos.

[Attēls pa visu lapu 23. lpp.]

[Norāde par attēla autortiesībām 22. lpp.]

Visi attēli: Parque de la Naturaleza de Cabárceno