Jauniešu jautājumi

Kā lai es viņu atraidu?

”Šovasar manī iemīlējās kāds brālis no manas draudzes. Man nekad nav bijusi īpaša interese par viņu. Bet es nezinu, kā viņam pateikt ”nē” tā, lai nenodarītu sāpes.” (Elizabete) *

”VAI es drīkstu ar tevi iepazīties tuvāk?” Vai kādreiz kāds jaunietis tev ir uzdevis šādu jautājumu? Tu, iespējams, juties priecīga un glaimota — varbūt pat stipri satraukta. * Tomēr varbūt tu arī juties tik ļoti apmulsusi, ka nezināji, ko atbildēt.

Ja kāds par tevi parāda šādu īpašu interesi, var uzvirmot vesela virkne izjūtu. Turklāt, ja tev ir pietiekami daudz gadu, lai precētos, un tāpēc tu varētu arī pieņemt šo piedāvājumu, satraukums var būt sevišķi liels. * Lai nu kā, tava reakcija uz piedāvājumu iepazīties tuvāk lielā mērā ir atkarīga no tā, kurš tev to vaicā. Ja šis cilvēks ir emocionāli nobriedis un viņš tev patīk, nebūs daudz jādomā, ko atbildēt. Bet, kā rīkoties, ja ir skaidrs, ka viņam nav atbilstošu īpašību, lai kļūtu par piemērotu dzīvesbiedru? Vai arī, ko iesākt, ja, par spīti šī jaunieša labajām īpašībām, viņš tevi gluži vienkārši nepiesaista?

Apskatīsim arī tādu situāciju, kad jauniete zināmu laiku draudzējas ar kādu puisi, tomēr vēlāk saprot, ka nevēlas ar viņu pavadīt visu turpmāko dzīvi. Taču viņa nepārtrauc attiecības, bet turpina ar šo jaunieti satikties. ”Kā lai es viņam atsaku?” viņa sev jautā.

Kad nav romantisku jūtu

Savulaik patriarhālajā sabiedrībā acīmredzot bija pieņemts, ka dzīvesbiedrus saviem bērniem izvēlējās vecāki. (1. Mozus 24:2—4, 8.) Mūsdienās rietumu valstīs kristieši lielākoties dzīvesbiedru sev izraugās paši. Bībelē attiecībā uz dzīvesbiedra izvēli ir izteikts viens nosacījums — kristietis drīkst precēties ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Korintiešiem 7:39.)

Vai tas nozīmē, ka tev ir jāprecas ar jebkuru ticības biedru, kurš ir parādījis par tevi interesi vai ar kuru tu neilgu laiku esi satikusies? Lai tiktu skaidrībā, padomāsim par  kādu piemēru no Bībeles — jaunu lauku meiteni, kas dzīvoja Tuvajos Austrumos, kādā pilsētiņā, ko sauca par Sunemu. Šo meiteni bija ievērojis un dziļi iemīlējis ķēniņš Salamans. Tomēr, kad ķēniņš centās iegūt viņas sirdi, meitene ne tikai viņu noraidīja, bet arī lūdza sievietēm, kas kalpoja Salamana galmā: ”Neuztraucat un nemodinājat mīlestību, kamēr tai pašai patīk.” (Augstā Dziesma 2:7, LB-26.) Šī gudrā jaunava negribēja ļaut, ka citi viņu spiestu rīkoties jūtu iespaidā. Salamans viņai gluži vienkārši bija vienaldzīgs, jo viņa bija iemīlējusi kādu neievērojamu ganu puisi.

Visi, kas mūsdienās domā par precēšanos, no šī notikuma var iemācīties svarīgu domu: nav iespējams iemīlēt jebkuru cilvēku. Tāpēc var gadīties, ka pat tad, ja jauniete zināmu laiku ir ar kādu iepazinusies tuvāk, viņa var konstatēt, ka pret šo puisi viņai neveidojas romantiskas jūtas. Varbūt iemesls ir kādi nopietni trūkumi šī cilvēka raksturā. Bet varbūt jauniete saprot, ka viņu šis puisis nepiesaista. Būtu nesaprātīgi neņemt vērā šādas izjūtas. Tās nepazudīs no tā vien, ka tiks ignorētas. * ”Es stipri šaubījos par viņu,” Tamāra stāstīja par kādu jaunieti, ar kuru bija draudzējusies. ”Tās nebija tikai maznozīmīgas bažas, bet gan tik nopietnas šaubas, ka, atrazdamies kopā ar viņu, es kļuvu saspringta un nervoza.” Tāpēc vēlāk Tamāra izlēma, ka labāk pārtraukt draudzību.

Kāpēc ir grūti atteikt

Tomēr pateikt, ka tu nevēlies veidot tuvākas attiecības, nemaz nav tik viegli. Tāpat kā jau pieminētā Elizabete, tu, iespējams, baidies, ka nodarīsi puisim sāpes. Protams, mums ir jābūt saudzīgiem pret citu cilvēku jūtām. Bībelē kristieši tiek aicināti ”tērpties sirsnīgā līdzjūtībā” un izturēties pret citiem tā, kā viņi gribētu, lai citi izturas pret viņiem. (Kolosiešiem 3:12; Mateja 7:12.) Vai tas nozīmē, ka tev būtu jāslēpj sava patiesā attieksme tikai tāpēc, lai nesagādātu jaunietim vilšanos un sāpes? Agrāk vai vēlāk viņš noteikti tik un tā redzēs, kādas ir tavas īstās jūtas, un ar to, ka tu nebūsi bijusi ar viņu godīga un būsi atlikusi uz vēlāku laiku vaļsirdīgu sarunu, tu vienīgi saasināsi viņa pārdzīvojumus. Vēl sliktāk būtu, ja tu tikai aiz žēlastības izlemtu apprecēties. Žēlastība nav labs pamats laulības veidošanai.

Varbūt tomēr tevi urda doma: ”Ja es neapprecēšos ar viņu, varbūt man otrreiz vairs neradīsies tāda iespēja.” Žurnālā Teen kādā rakstā bija teikts, ka jauniete var spriest šādi: ”Viņš gan nav mans ideāls, tomēr viņš ir vismaz kāds — viena palikt es tiešām negribu.” Ilgas pēc draudzīgām attiecībām, bez šaubām, ir ārkārtīgi spēcīgas. Tomēr, lai pienācīgi apmierinātu šo vēlēšanos, nepietiek tikai ar kādu, kas dzīvo tev līdzās. Ir nepieciešams atrast cilvēku, ko tu no sirds mīlētu un kas spētu uzņemties ar laulību saistītos pienākumus, kuri ir noteikti Rakstos. (Efeziešiem 5:33.) Tāpēc nesteidzies ar precēšanos! Daudzi ir nožēlojuši, ka ir apprecējušies pārsteidzīgi.

Var gadīties arī tā, ka jauniete turpina satikties ar kādu puisi, kaut gan ir nepārprotami redzams, ka viņam ir nopietni trūkumi. Šādas meitenes spriež: ”Ja es viņam došu vēl nedaudz laika, varbūt viņš izmainīsies.” Vai šādas cerības tiešām ir reālistiskas? Patiesībā sliktas īpašības un ieradumi visbiežāk ir visai dziļi iesakņojušies, un tos ir ārkārtīgi grūti mainīt. Turklāt arī tad, ja viņš kaut ko negaidīti un krasi maina savā rīcībā, vai var ticēt, ka šīs izmaiņas būs paliekošas?  Kāda jauniete, kuru sauc Karīna, izlēma pārtraukt attiecības ar savu draugu, kad saprata, ka viņiem ir atšķirīgi mērķi. ”Izšķirties par šādu soli bija grūti, jo man viņš patika. Tomēr es zināju, ka rīkojos pareizi.”

Rīkojies ar apdomu

Pateikt, ka tu nevēlies veidot ciešākas attiecības, protams, nav viegls uzdevums. Tāpat kā cilvēks apietas saudzīgi ar trauslu priekšmetu, šādās situācijās ir jārīkojas ar apdomu. Šajā ziņā var noderēt tālāk minētie ieteikumi.

Apspried šo jautājumu ar vecākiem vai ar kādu citu nobriedušu kristieti savā draudzē. Viņi var tev palīdzēt saprast, vai tavas gaidas nav nedaudz nereālistiskas.

Runā tieši un godīgi. Izsakies tā, lai jaunietim būtu pilnīgi skaidrs, ko tu domā. Lielākoties puišiem pietiek, ja meitene viņiem pieklājīgi pasaka, ka nevēlas veidot tuvākas attiecības. Ja nepieciešams, izsakies vēl konkrētāk, piemēram: ”Atvaino, tomēr es tiešām negribu.” Uzmanies, lai neradītu iespaidu, ka tu varētu arī mainīt savas domas, ja vien viņš būtu nedaudz neatlaidīgāks. Ja tu nepārprotami pateiksi, ka tev pret viņu nav romantisku jūtu, viņam situācija būs pilnīgi skaidra un būs vieglāk tikt galā ar vilšanās sajūtu.

Izsakies atklāti, bet taktiski. Salamana Pamācībās 12:18 ir teikts: ”Kas paradis neapdomīgi runāt.., nereti ieduŗ kā ar zobenu.” Kaut gan atklātība ir svarīga, Bībelē ir norādīts, ka mūsu runai ir jābūt ”tīkamai, ar sāli sālītai”. (Kolosiešiem 4:6.)

Nemaini savu lēmumu. Draugi, kas, iespējams, neko daudz nezina par tava lēmuma iemesliem, ar vislabākajiem nodomiem var censties tevi pierunāt, lai tu tomēr vēlreiz mēģini atsākt šo draudzību. Tomēr neaizmirsti, ka tavs lēmums galu galā ietekmēs tavu, nevis tavu draugu dzīvi.

Rīkojies saskaņā ar saviem vārdiem. Iespējams, agrāk jūs abi bijāt labi draugi, un ir gluži dabiski vēlēties, lai viss atkal ieietu vecajās sliedēs. Tomēr parasti tas vairs nav iespējams. Puiša jūtas pret tevi ir kļuvušas romantiskas. Vai gan ir reālistiski domāt, ka viņš vienkārši var ignorēt savas jūtas un izlikties, it kā nekas nebūtu noticis? Tāpēc, kaut gan jūs noteikti jutīsieties labāk, izturēdamies viens pret otru laipni, tomēr, ja jūs regulāri sarunāsieties pa telefonu un pavadīsiet kopā laiku, visticamāk, viņa sāpes kļūs vienīgi dziļākas. Tā būtu spēlēšanās ar šī jaunieša jūtām, un tas nebūtu godīgi no tavas puses.

Apustulis Pāvils kristiešus mudināja ”runāt patiesību” citam ar citu. (Efeziešiem 4:25.) Varbūt tā rīkoties ir grūti, tomēr tas jums abiem nāks par labu.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 13. lpp.]

Nav iespējams iemīlēt jebkuru cilvēku

[Attēls 14. lpp.]

Paskaidro savu attieksmi tieši un godīgi