Kas notiek pasaulē

Prāts ietekmē sirdi

Stress palielina atkārtotas sirdslēkmes risku, teikts Tufts University Health & Nutrition Letter, taču ”aizvien vairāk pierādījumu liecina, ka prāta ievirzei ir zināma nozīme arī sirds slimību attīstībā”. Spriežot pēc nesen veiktu pētījumu rezultātiem, ”viegli sadusmojamiem cilvēkiem ir gandrīz trīsreiz lielāks risks pieredzēt sirdslēkmi vai mirt ar kādu sirds slimību nekā citiem”, turklāt ”naidīguma sekas cilvēka dzīvē, šķiet, sāk izpausties jau samērā agri”. Stress bojā sirds muskuli un asinsvadus, kas apvij sirdi un apasiņo to. Depresija var paaugstināt sirds slimību risku vairāk nekā par 70 procentiem. Taču, kā saka zinātnieki, ja cilvēks saņem labu atbalstu no apkārtējiem — no tuviniekiem un draugiem —, depresijas iespaidu var samazināt.

Strīdīga izvēle

2000. gada septembrī pāvests Jānis Pāvils II sāka Pija IX (pāvests no 1846. līdz 1878. gadam) beatifikācijas procesu. Katoļu dienas laikrakstā La Croix franču vēsturnieks Renē Remons atzīmēja, ka Pijs IX savulaik pieņēma ”lēmumus, kas šokē evaņģēliski noskaņotu prātu, — piemēram, atļāva sodīt ar nāvi itāliešu patriotus, kas bija notiesāti tāpēc, ka bija apšaubījuši viņa kā valsts galvas varu”. Laikrakstā Le Monde, kur viņš nosaukts par ”Eiropas pēdējo absolūto monarhu”, pieminēta šī pāvesta un karaļa neiecietība — it īpaši viņa cīņa pret ”sirdsapziņas brīvību, cilvēktiesībām un ebreju emancipāciju”. Laikrakstā bija piebilsts, ka Pijs IX ”nosodīja demokrātiju, reliģijas brīvību un baznīcas atdalīšanu no valsts”, kā arī ”preses, domas un biedrošanās brīvību”. Tieši Pijs IX 1869. gadā atklāja pirmo Vatikāna koncilu, kurā tika definēts dogmats par pāvesta nemaldību ticības un tikumības jautājumos.

Nenogurdināmie racēji

Čīliešu lauksaimniekiem nepatikšanas sagādā coruro, mazi, melni, pūkaini grauzēji, kas augsnes virskārtā rok līdz pat 600 metru garas ejas. Nesen tika veikts rūpīgs šo grauzēju sazarotās alu sistēmas pētījums. Divi zoologi — kāda zinātniece no Esenes universitātes (Vācija) un viņas čīliešu kolēģis — pilnībā atraka 26 īpatņu lielas kolonijas mītni. Pārtikas krātuvēs viņi atrada 5000 sīpolu, kas bija noglabāti sausajai sezonai. Eju sistēmā ietilpa arī ligzdu kambari, kas bija izklāti ar zāli un polietilēna maisiņiem. Taču, lai cik jauki un interesanti izskatītos šie mazie, melnie dzīvnieciņi ar lielajiem priekšzobiem, lauksaimnieki tos uzskata par kaitēkļiem, jo viņu lopi bieži vien salauž kājas, ja tiem gadās uzkāpt uz kādas ejas un tās griesti iebrūk.

Šīs apbrīnojamās nezāles — pienenes

”Golfa laukumu pārziņi un izsmalcinātu mauriņu īpašnieki it visur vēršas pret [pienenēm], pasludinot tās par ”sabiedrības ienaidnieku numur viens”” un par ”nezāli, ko nevar iznīdēt”, teikts Mehiko laikrakstā The News. Taču pienenes ir ”viens no veselīgākajiem augiem pasaulē”, un tās var lieliski papildināt mūsu ēdienkarti. Pienenēm, kas ir bagātas ar A vitamīnu un kāliju, ir lielāka uzturvērtība nekā brokoļiem un spinātiem. Visas šī auga daļas ir liekamas lietā: jaunās lapiņas noder salātiem, un tās var izmantot arī gandrīz visās tajās receptēs, kur paredzēts lietot spinātus; no izžāvētām un grauzdētām saknēm var pagatavot kafijai līdzīgu dzērienu; bet no ziediem — vīnu. Senatnē pienenes ir lietotas aknu tonizēšanai un attīrīšanai un asins sastāva uzlabošanai un tās ir izmantotas arī par viegli diurētisku līdzekli. Ķīnas medicīnā pienenes ir ”viens no sešiem galvenajiem ārstniecības augiem zāļu skapī”, apgalvots The News. Turklāt zālienu īpašnieki un visi tie, kam pieejamas pļavas un ganības, tās var dabūt gluži par velti.

Atkusnis Andos

Peru teritorijā pēdējos 67 gados daži Andu šļūdoņi ir sarukuši par 850 līdz 1500 metriem, ziņo Limas laikraksts El Comercio. Saskaņā ar franču glaciologa Antuāna Erū pētījumiem, tikai mazliet vairāk nekā 20 gadu laikā ledus kušanas dēļ ir izveidojušies vairāk nekā 70 jauni ezeri, turklāt daudzi no tiem, visticamāk, pārplūdīs un pārraus savus dabiskos aizsprostus. Šļūdoņu ledus un sniega zudums nozīmē, ka samazinās saldūdens krājumi, ko izmantot lauku saimniecību vajadzībām, apūdeņošanas  projektiem un hidroelektrostaciju darbināšanai. Šie ūdens krājumi ir arī galvenais dzeramā ūdens avots trijām Latīņamerikas galvaspilsētām: Limai (Peru), Kito (Ekvadora) un Lapasai (Bolīvija). ”Vai spējat iedomāties, kas notiktu, ja šīs sniega un ledus masas izzustu?” jautāts El Comercio. Pēc Erū domām, viens no šīs problēmas galvenajiem cēloņiem, iespējams, ir El Ninjo izraisītās klimatiskās izmaiņas.

”Pēkšņās bagātības sindroms”

”Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā kopš 1997. gada miljonāru skaits ir pieaudzis gandrīz par 40% — līdz 2,5 miljoniem,” informē Kanādas laikraksts National Post. Laikrakstā arī minēts, ka līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību daudzi jauni cilvēki kļūst ļoti bagāti. Taču, kā saka psihologs Dr. Stīvens Goldbarts, daži nespēj pielāgoties savai pēkšņajai bagātībai. ”Tā var sagraut viņu dzīvi, izjaukt ģimeni un pamudināt uz destruktīvu rīcību. Nauda ne vienmēr sniedz mieru un gandarījumu,” sacīja S. Goldbarts. Daži psihologi uzskata, ka moderno tehnoloģiju pasaule ir radījusi ”jaunu slimību — pēkšņās bagātības sindromu —”, kas izpaužas ar smagu depresiju, panikas lēkmēm un bezmiegu. Kā norādīts Post, ”daži jaunbagātnieki jūtas vainīgi savas lielās naudas dēļ, un viņiem šķiet, ka viņiem nav tiesību uz šo naudu un viņi nav to pelnījuši”. Citus nomoka uzmācīgas aizdomas un bailes, ka viņus kāds savtīgi izmantos. Dr. Goldbarts iesaka bagātniekiem, kas jūtas nelaimīgi, aktīvi darboties sabiedrības labā, nevis tikai parakstīt čekus labdarīgiem mērķiem.

Pārmērības antibiotiku lietošanā

”Atkārtoti veselības aprūpes darbinieku brīdinājumi par pārliecīgu antibiotiku lietošanu neatrod dzirdīgas ausis,” rakstīts žurnālā New Scientist. ”Kā tika noskaidrots, aptaujājot 10 000 iedzīvotāju deviņos ASV štatos, 32 procenti joprojām ir pārliecināti, ka ar antibiotikām var izārstēt saaukstēšanās slimības, 27 procenti domā, ka, lietojot antibiotikas saaukstēšanās gadījumā, var aizkavēt nopietnāku saslimšanu, un 48 procenti, griežoties pie ārsta saaukstēšanās dēļ, gaida, ka ārsts tiem parakstīs antibiotikas.” Taču antibiotikas nelīdz pret vīrusu infekcijām, pie kurām pieder arī tā dēvētās saaukstēšanās slimības. Antibiotikas palīdz vienīgi pret bakteriālām infekcijām. Pārmērīga antibiotiku lietošana tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc attīstās pret medikamentiem rezistentas slimību formas. (Skat. 1998. gada 22. decembra Atmostieties! [angļu val.], 28. lpp.) Braiens Sprats no Oksfordas universitātes saka: ”Mums jāatrod kāds labāks paņēmiens, kā cilvēkiem to ieskaidrot.”

Savdabīgais ”ledus kukainis”

”Nesen sastādītajā Insektu rokasgrāmatā tiks publicēts viens no pirmajiem fotoattēliem, kurā var aplūkot reti sastopamo un grūti atrodamo ”ledus kukaini”, kas mājo Klinšu kalnos un dažās Krievijas vietās,” informē Londonas The Sunday Telegraph. Šis līdz 3 centimetrus garais kukainis (Grylloblatta campodeiformis) dzīvo augstu kalnos un pārtiek no bojā gājušiem organismiem un kukaiņu daļām, ko dzenā apkārt vējš. Tas ir bāli brūnā un dzeltenā krāsā, ar gariem taustekļiem, bet bez spārniem, un tā nenobriedušās formas atgādina nepieaugušu spīļasti. Šis kukainis pieder pie insektu kārtas, kas atklāta pirms nepilniem 100 gadiem. ”Tas ir tā pielāgojies savai stindzinošajai videi, ka, paņemts plaukstā, nobeigtos no karstuma dūriena,” teikts laikrakstā. Kā izsakās minētās rokasgrāmatas autors Dr. Džordžs Makgevins no Oksfordas universitātes Dabaszinātņu muzeja, līdz šim ir identificēta varbūt tikai kāda piektā daļa no pasaules kukaiņiem.

Kādēļ bezalkoholiskajos dzērienos ir kofeīns?

”Ja kofeīns neuzlabo bezalkoholisko dzērienu garšu, kādēļ tas tajos tomēr ir?” jautāts žurnālā New Scientist. ”Džonsa Hopkinsa universitātes (ASV, Baltimora) zinātnieki noskaidroja, ka tikai 2 no 25 pieaugušiem kokakolas cienītājiem spēj pēc garšas atšķirt kofeīnu saturošu kokakolu no nesaturošas.” Taču 70 procenti no 15 miljardiem gāzēto dzērienu kārbu, ko 1998. gadā patērēja amerikāņi, saturēja kofeīnu. Kādā agrāk veiktā pētījumā psihofarmakologs Rolands Grifitss un viņa kolēģi ”konstatēja abstinences simptomus bērniem, kam tika liegta viņu ierastā kofeinizēto atspirdzinošo dzērienu deva”. R. Grifits saka: ”[Ražotāji] pievieno vielu, kas izraisa vieglu atkarību, un nav šaubu, ka tieši tāpēc cilvēki gāzētos dzērienus ar kofeīnu dzer daudz vairāk nekā bez tā.”