Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiks ar ieročiem nākotnē?

Kas notiks ar ieročiem nākotnē?

Kas notiks ar ieročiem nākotnē?

PĒDĒJOS gados valdības visā pasaulē ir spriedušas par to, kā apturēt strēlnieku ieroču nelegālo tirdzniecību. Šo jautājumu ir izskatījusi arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja. Ir gatavoti ziņojumi, doti ieteikumi un pieņemti lēmumi. Taču, kā norāda oponenti, pievērst uzmanību vienīgi nelegālajai tirdzniecībai nozīmē atstāt bez ievērības to, ko dara lielākie ieroču izplatītāji — pašas valdības.

Patiesībā robeža starp legālo un nelegālo ieroču tirdzniecību ir visai nenoteikta. Daudz nelegāli iegūto ieroču iepriekš ir tikuši pārdoti legāli. Piemēram, ieročus, kas sākumā atrodas militāru iestāžu vai policijas īpašumā, vēlāk nozog un pārdod melnajā tirgū. Tāpat gadās, ka ieroči pēc likumīgas to iegādes tiek pārdoti nākamajam īpašniekam bez oficiālā pārdevēja ziņas un atļaujas. Žurnālā Arms Control Today bija teikts: ”Valstu valdībām būs jāsper solis tālāk par strēlnieku ieroču nelegālās tirdzniecības apkarošanu un jāizvērtē sava pašu nozīme legālajā ieroču tirdzniecībā.” Daudzi cer, ka strēlnieku ieroču tirdzniecībā galu galā tiks ieviesta kārtība, taču kāds žurnālists rakstīja: ”Ja jau piecas no valstīm, kas pastāvīgi darbojas [Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības] padomē, ir atbildīgas par vairāk nekā 80 procentiem pasaules ieroču tirdzniecības, nav saprātīgi gaidīt straujas pārmaiņas.”

Ar strēlnieku ieroču kontroli saistītās problēmas padziļina fakts, ka šos ieročus ir diezgan viegli ražot. Tādi modernie ieroči kā tanki, kara lidmašīnas un karakuģi tiek ražoti nedaudz vairāk kā desmit valstīs, turpretī ar strēlnieku ieroču ražošanu patlaban nodarbojas apmēram 50 valstis — kopumā vairāk nekā 300 ražotāju. Daudzi no viņiem ne tikai papildina nacionālos arsenālus, bet arvien biežāk nodrošina ar ieročiem arī nemiernieku grupējumus un kriminālas organizācijas.

Daudz diskutēti jautājumi

Līdz šim mēs galveno uzmanību pievērsām strēlnieku ieroču izmantošanai kara plosītās valstīs. Taču par ieroču kontroli daudz tiek diskutēts arī valstīs, kurās valda samērā stabila situācija un kurās nekaro. Tie, kas ir par stingriem ieroču kontroles likumiem, apgalvo, ka pastāv sakarība: jo vairāk ieroču, jo vairāk slepkavību. Viņi argumentē, ka Amerikas Savienotajās Valstīs, kur kontrole ir vāja un ieroču ir daudz, procentuālais slepkavību skaits ir liels, bet Anglijā, kur pastāv stingra ieroču kontrole, tas ir mazs. Savukārt tie, kas nevēlas tik stingrus likumus, iebilst, ka Šveicē, kur lielākajai daļai iedzīvotāju ieroči ir brīvi pieejami, slepkavību skaits ir procentuāli mazs.

Ir vēl arī cita statistika. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, Amerikas Savienotajās Valstīs bez šaujamieroča izdarīto slepkavību procentuālais skaits ir lielāks nekā daudzās Eiropas valstīs visu slepkavību procentuālais skaits. Taču ir arī valstis, kur bez šaujamieroča izdarīto slepkavību skaits procentuāli ir lielāks nekā visu slepkavību skaits, kuras izdarītas Amerikas Savienotajās Valstīs.

Nav nekas neparasts objektīvi vai pat sagrozītā veidā izmantot statistikas datus, lai atbalstītu kādu noteiktu viedokli. Runājot par ieroču kontroli, šķiet, ikvienam argumentam tiek likts pretī nopietns pretarguments. Tā ir komplicēta problēma. Taču eksperti lielākoties ir vienisprātis, ka papildus ieroču pieejamībai ir vēl daudz citu faktoru, kas ietekmē procentuālo slepkavību skaitu un noziedzības līmeni.

Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā Šaujamieroču asociācija vairākkārt ir atzīmējusi: ”Ne jau ieroči nogalina, bet cilvēki paši.” Tātad, kaut arī ierocis ir domāts nogalināšanai, tas pats par sevi nenogalina. Lai ierocis izšautu, cilvēkam tīši vai netīši jānospiež sprūds. Protams, nevar noliegt, ka ieroči cilvēku nogalināšanu padara vienkāršāku.

Zobeni tiek pārkalti par lemešiem

Kā var redzēt no Bībeles, lai cilvēki pārtrauktu nogalināt cits citu, nepietiktu tikai atņemt ieročus tiem, kam ir slepkavīgi nolūki. Noziedzība ir sociāla problēma, un tās cēlonis nav ieroči. Lai atrisinātu noziedzības problēmu, ir jāmainās cilvēku domāšanai. Pravietis Jesaja bija iedvesmots uzrakstīt: ”[Dievs] spriedīs tiesu pagānu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” (Jesajas 2:4.)

Tas nemaz nav tik neticami, kā dažiem varētu likties. Jesajas pravietojums jau tagad piepildās patieso kristiešu vidū visā pasaulē. Viņi pārnestā nozīmē pārvērš savus ieročus darbarīkos, parādot, ka vēlas iepriecināt Dievu un dzīvot mierā ar citiem cilvēkiem. Valdot Dieva Valstībai, ikviens zemes iedzīvotājs baudīs patiesu mieru un drošību. (Mihas 4:3, 4.) Cilvēki vairs nenonāvēs cits citu, un ieroči piederēs pagātnei.

[Attēli 10. lpp.]

”Viņi.. pārkals savus zobenus par lemešiem”