Mūsu unikālā Saule

BRĪDĪ, kad jūs lasāt šo rakstu, Saule vai nu jau ir uzlēkusi, vai arī — kā jūs labi zināt — pēc neilga laika noteikti uzlēks. Vai tas ir svarīgi? Jā gan, jo bez Saules starojuma nevarētu pastāvēt tie dzīvo būtņu triljoni, kas mīt uz Zemes, arī jūs ne. Izzustu visas daudzveidīgās dzīvības formas, miljoniem sugu, sākot ar mikroskopiskām baktērijām un beidzot ar gigantiskajiem vaļiem.

Tiesa, mūsu planētu sasniedz tikai apmēram puse no Saules izstarotās enerģijas miljardās daļas. Tomēr pat ar šīm niecīgajām druskām no Saules ”galda” pietiek, lai uzturētu dzīvību uz Zemes. Turklāt, ja šo enerģijas plūsmu, kas, vērtējot pēc Saules mērogiem, ir tikai sīka straumīte, cilvēki mācētu efektīvi izmantot, tā brīvi varētu apmierināt visas modernās sabiedrības vajadzību pēc enerģijas un krietna daļa vēl paliktu pāri.

Astronomijas grāmatās lielākoties ir apgalvots, ka mūsu Saule ir parasta zvaigzne, ”gluži ikdienišķs debess ķermenis”. Bet vai Saule tiešām no visiem aspektiem ir ”gluži ikdienišķs debess ķermenis”? Astronoms Giljermo Gonsaless no Vašingtonas universitātes Sietlā (ASV) ir izteicis domu, ka Saule, iespējams, ir unikāls spīdeklis. Vai šim apstāklim būtu jāietekmē dzīvības meklējumi uz citām planētām? ”Ir daudz mazāk zvaigžņu, kas var nodrošināt saprātīgas dzīvības eksistencei nepieciešamos apstākļus, nekā cilvēki iedomājas,” saka G. Gonsaless. ”Ja astronomi neierobežo savus meklējumus, koncentrējot uzmanību uz tikpat unikālām zvaigznēm kā Saule, viņi velti izšķiež daudz laika.”

Kādas ir dažas no iezīmēm, kas padara mūsu Sauli piemērotu dzīvības uzturēšanai? Aplūkojot šos faktorus, jāpatur prātā, ka daudzi apgalvojumi par Visuma fizikālajām īpašībām ir teorētiski pieņēmumi.

Interesants raksturojums

● Zvaigzne vieniniece. Pēc astronomu aplēsēm, 85 procenti zvaigžņu Saules tuvākajā apkaimē ietilpst divkāršās vai daudzkārtīgās zvaigžņu sistēmās,  kuru locekļi riņķo cits ap citu. Šajās grupās zvaigznes saista kopā gravitācijas spēki.

Turpretī Saulei nav nevienas pārinieces. ”Tas apstāklis, ka Saule ir viena atsevišķa, nevis dubulta vai vairākkārtīga zvaigzne, šķiet, ir diezgan neparasts,” savā grāmatā Guide to the Sun raksta astronoms Kenets Filipss. Tā kā Saule ir zvaigzne vieniniece, Zemes orbīta ir stabilāka, un tas savukārt veicina dzīvībai labvēlīgus apstākļus uz šīs planētas, saka G. Gonsaless.

● Masīva zvaigzne. Vēl viena, ar iepriekšējo saistīta Saules īpatnība, pēc G. Gonsalesa vārdiem, ir fakts, ka ”tā pieder pie 10 procentiem tuvākās apkaimes masīvāko zvaigžņu”, stāstīts žurnālā New Scientist. K. Filipss atzīmē: ”Saulē ir koncentrēti 99,87% no visas Saules sistēmas masas, tāpēc tās gravitācijas spēks kontrolē visus pārējos šīs sistēmas ķermeņus.”

Šī īpatnība ļauj Zemei atrasties relatīvi tālu no Saules — 150 miljonu kilometru attālumā —, tomēr neatrauties no tās. Samērā lielā distance savukārt pasargā dzīvību uz Zemes no bojāejas Saules svelmē.

● Smagākie elementi. G. Gonsaless norāda, ka Saules sastāvā ir par 50 procentiem vairāk smagāko elementu — oglekļa, slāpekļa, skābekļa, magnija, silīcija un dzelzs — nekā citās tā paša vecuma un tipa zvaigznēs. Ar to mūsu Saule izceļas starp savām līdziniecēm. ”Saule satur ļoti maz smagāko elementu,” raksta K. Filipss, ”bet daļai citu zvaigžņu.. šo elementu ir vēl mazāk.” Zvaigznes ar aptuveni tādu pašu smagāko elementu saturu kā mūsu Saule pieder pie īpašas kategorijas, ko sauc par pirmās populācijas zvaigznēm.

Kāds tam ir sakars ar dzīvības pastāvēšanu uz Zemes? Jāatceras, ka šie smagākie elementi ir nepieciešami dzīvības uzturēšanai. Taču to ir ļoti maz, tie veido tikai nepilnu procentu no Visuma. Tomēr Zeme gandrīz pilnībā sastāv no smagākajiem elementiem. Ar ko  tas izskaidrojams? Kā saka astronomi, šis apstāklis ir izskaidrojams ar to, ka Zeme riņķo ap tādu neparastu zvaigzni — mūsu Sauli.

● Orbītas nelielais eliptiskums. Saules piederība pie pirmās populācijas zvaigznēm sniedz vēl kādu priekšrocību. ”Pirmās populācijas zvaigznes lielākoties kustas pa gandrīz riņķveida orbītām ap Galaktikas centru,” sacīts grāmatā Guide to the Sun. Saules orbīta ir mazāk izstiepta nekā citām tāda paša vecuma un tipa zvaigznēm. Kādā ziņā tas var ietekmēt dzīvību uz Zemes? Tā kā Saules orbītas eliptiskums ir neliels, Saule savā ceļā nešķērso Galaktikas iekšējos apgabalus, kur bieži notiek supernovu sprādzieni.

● Spožuma svārstības. Ar tām saistīta vēl viena interesanta mūsu Saules īpašība. Salīdzinājumā ar citām, līdzīgām zvaigznēm, Saules spožums mainās ievērojami mazāk — citiem vārdiem, tā spīd vienmērīgāk.

Šī samērā vienmērīgā gaismas plūsma ir būtisks priekšnosacījums, lai uz Zemes varētu pastāvēt dzīvība. ”Mūsu klātbūtne uz šīs planētas jau pati par sevi ir pierādījums, ka Saules spožums ir viens no stabilākajiem vides faktoriem,” raksta zinātnes vēsturnieks Karls Hufbauers.

● Orbītas slīpums. Saules orbītas plakne ir tikai nedaudz novirzīta attiecībā pret mūsu Galaktikas plakni, respektīvi, leņķis starp šīm plaknēm ir pavisam neliels. Kā tas sekmē dzīvībai labvēlīgus apstākļus uz Zemes?

Tālu aiz mūsu Saules sistēmas pēdējo planētu orbītām mūs ieskauj milzīga, sfēriska komētu krātuve, ko dēvē par Orta mākoni *. Ja Saules orbītas noliece attiecībā pret Galaktikas plakni būtu lielāka, Saule šķērsotu Galaktikas plakni asākā leņķī un tas varētu izjaukt Orta mākoni. Kādas varētu būt sekas? Pēc astronomu domām, tādā gadījumā Zemi, iespējams, bombardētu iznīcinošs komētu lietus.

Par ko liecina Saules aptumsumi?

Saules sistēmā ir vismaz 60 planētu pavadoņu. Tie riņķo ap septiņām no mūsu sistēmas deviņām planētām. Tomēr, šķiet, Zeme ir vienīgā Saules sistēmas planēta, uz kuras  ir redzama tāda aizraujoša aina kā pilns Saules aptumsums. Kāpēc tā?

Saules aptumsums ir vērojams tad, kad Mēness atrodas starp Sauli un Zemi. Saules un Mēness redzamajam lielumam jābūt aptuveni vienādam, lai Mēness gandrīz pilnīgi aizsegtu Sauli. Un tieši tā arī ir — lai gan Saules reālais diametrs ir 400 reižu lielāks nekā Mēness diametrs, tā atrodas gandrīz 400 reižu tālāk no Zemes.

Taču attālums no Zemes līdz Saulei — un līdz ar to Saules redzamais lielums — ir ne tikai pilna aptumsuma priekšnoteikums, bet arī svarīgs faktors, no kura atkarīga dzīvības pastāvēšana uz Zemes. ”Ja mēs atrastos mazliet tuvāk Saulei vai mazliet tālāk no tās,” raksta G. Gonsaless, ”Zeme būtu vai nu pārāk karsta, vai pārāk auksta un tāpēc neapdzīvojama.”

Arī tas vēl nav viss. Zemes neparasti lielais pavadonis sekmē dzīvībai labvēlīgus apstākļus, jo tā gravitācijas spēks neļauj Zemei pārlieku svārstīties ap savu asi. Tādas svārstības liktu klimatiskajiem apstākļiem krasi un katastrofāli mainīties. Tātad, lai uz Zemes varētu pastāvēt dzīvība, piedevām visiem pārējiem mūsu Saules raksturlielumiem ir jābūt precīzi saskaņotiem arī tādiem faktoriem kā attālums no Zemes līdz Saulei un Zemes pavadoņa lielums. Cik liela ir iespēja, ka tas viss ir sagadījies nejauši?

Nejauša sakritība?

Iedomājieties, ka jūs būtu nogādājis savu automašīnu pie kvalificēta mehāniķa, lai viņš to noregulētu. Kad viņš savu darbu ir pabeidzis, jūs redzat, ka viss ir padarīts lieliski un automašīna darbojas nevainojami. Kā, jūsuprāt, automehāniķis reaģētu, ja jūs vēlāk apgalvotu, ka automašīna ir tik precīzi noregulēta pilnīgi nejauši?

Līdzīgu jautājumu varētu uzdot arī par mūsu Saules unikālo dabu. Daļa zinātnieku vēlas pārliecināt cilvēkus, ka Saules uzbūve, tās orbītas veidojums, tās attālums no Zemes un citas raksturīgās iezīmes ir tikai veiksmīga sakritība. Vai tas izklausās pēc loģiska secinājuma?

Tāpat kā prasmīgi noregulēta automašīna liecina par mehāniķa meistarību, arī mūsu Saule — un citi debess ķermeņi — par kaut ko liecina. Saules unikālās īpašības, kas padara iespējamu dzīvību uz Zemes, skaidri liek saprast, ka šī zvaigzne ir gudra un varena Radītāja roku darbs. Apustulis Pāvils to izteica šādi: ”Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.” (Romiešiem 1:20.)

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 17. lpp.]

Mūsu planētu sasniedz tikai apmēram puse no Saules izstarotās enerģijas miljardās daļas

[Attēls 16. lpp.]

Tādi Saules izvirdumi kā šis neapdraud dzīvību uz Zemes

[Norāde par autortiesībām]

2., 15. un 16. lpp.: NASA photo

[Attēls 17. lpp.]

Vai tā ir tikai sagadīšanās? Saules un Mēness redzamo lielumu sakritība ļauj vērot iespaidīgus aptumsumus

[Attēls 18. lpp.]

Ja Saules orbīta būtu citāda, Zemi bombardētu iznīcinošs komētu lietus