Modernā kara raksturs

KĀDĀ Āfrikas valstī steidzīgi tika izveidota bēgļu nometne, jo no kaimiņvalsts bija ieradušies 1548 bēgļi. Dubļainā izcirtumā palmu meža vidū tika uzslietas zilas un haki krāsas teltis. Nometnē nebija ne elektrības, ne kārtīgu guļvietu, ne ūdenskrāna, ne arī tualetes. Lija lietus. Bēgļi ar zariem ievilka zemē nelielus grāvīšus, lai ūdens neapplūdinātu teltis. Divas starptautiskas palīdzības aģentūras strādāja bez atelpas, lai uzlabotu bēgļu dzīves apstākļus.

Šie cilvēki bija izmantojuši izdevību, lai vecā preču kuģī bēgtu no savas valsts, kur jau gadiem ilgi plosījās pilsoņu karš. Tajā netika karots ar tankiem un smagajiem bumbvedējiem. Karš bija sācies, kad 150 ar automātiem bruņoti karavīri ienāca viņu valstī. Nākamo gadu laikā karavīri ieņēma ciemu pēc ciema, aplaupīja civiliedzīvotājus, vervēja jaunus karavīrus un nogalināja ikvienu, kas mēģināja viņiem pretoties. Galu galā bija iekarota visa valsts.

Starp bēgļiem, kas bija atraduši patvērumu bēgļu nometnē, bija kāda jauna sieviete, vārdā Estere. ”Es šajā karā zaudēju savu vīru — tas ir briesmīgākais, ko esmu savā dzīvē pieredzējusi. Viņu nošāva,” Estere sacīja. ”Cilvēkus ir sagrābušas paniskas bailes. Tu dzirdi kādu kliedzam un domā, ka nākamajā brīdī nogalinās arī tevi. Ieraugot cilvēku ar automātu, tu nodomā: tūlīt tas notiks. Es dzīvoju pastāvīgā sasprindzinājumā. Vienīgi šeit es varu naktīs gulēt. Mājās es to nespēju. Šeit es guļu kā mazs bērns.”

”Šajās mitrajās teltīs?” vaicāja Atmostieties! korespondents.

Estere iesmējās. ”Pat ja man būtu jāguļ tieši dubļos, es gulētu ciešākā miegā  nekā gulēju tur, no kurienes esmu ieradusies.”

Desmitgadīgais Ambrozs lielāko daļu savas dzīves ir pavadījis, kopā ar ģimeni bēgot no karadarbības rajoniem. ”Es gribētu, lai iestātos miers un es varētu atkal iet skolā,” viņš teica. ”Es taču augu liels!”

Kpana ir deviņus gadus veca meitene ar skaistām, brūnām acīm. Uz jautājumu, kādas ir viņas pirmās atmiņas, Kpana bez vilcināšanās atbildēja: ”Karš. Kaujas.”

Šāda rakstura kari pēdējos gados ir norisinājušies daudzās valstīs. Kā bija minēts kādā izdevumā, no 49 lieliem konfliktiem, kas izcēlušies kopš 1990. gada, 46 ir karots tikai ar strēlnieku ieročiem. Atšķirībā no zobena vai šķēpa, kuru efektīvai izmantošanai ir nepieciešamas iemaņas un spēks, ar strēlnieku ieročiem * spēj karot kā profesionāļi, tā arī amatieri. Bieži pat pusaudži un bērni tiek savervēti un piespiesti laupīt, kropļot un nogalināt.

Daudzi konflikti izceļas nevis valstu starpā, bet to iekšienē. Atšķirībā no agrākiem laikiem, kad karos cīnījās apmācīti karavīri un kaujas norisinājās ārpus apdzīvotām vietām, tagad lielākā daļa cīnītāju ir civiliedzīvotāji un kaujas notiek pilsētās un ciemos. Tā kā liela daļa karotāju ir cilvēki, kas nav saņēmuši militāru apmācību, nevienu īpaši neuztrauc, ka tiek pārkāpti tradicionālie kara noteikumi. Līdz ar to uzbrukumi neapbruņotiem vīriešiem, sievietēm un bērniem ir kļuvuši par ikdienišķu parādību. Kā tiek uzskatīts, mūsdienu karos vairāk nekā 90 procenti nogalināto ir tieši civiliedzīvotāji, un liela nozīme šajos karos ir strēlnieku ieročiem.

Protams, konfliktus neizraisa paši ieroči — cilvēki karoja jau ilgi pirms šaujampulvera izgudrošanas. Tomēr ieroču krājumi pastiprina tendenci risināt konfliktus nevis sarunu ceļā, bet ar ieroču palīdzību. Tie veicina karu ieilgšanu un palielina upuru skaitu.

Strēlnieku ieroči ir nodarījuši lielu ļaunumu. Deviņdesmitajos gados ar šiem ieročiem tika nogalināti vairāk nekā četri miljoni cilvēku. Vairāk nekā 40 miljoni devās bēgļu gaitās uz kādu citu valsti vai bija spiesti meklēt jaunu mājvietu savā pašu zemē. Kara plosītajās valstīs šo ieroču izmantošana ir radījusi daudz politisku, ekonomisku un sociālu problēmu un ir nodarījusi kaitējumu apkārtējai videi. Savukārt starptautiskajai sabiedrībai neatliekamās palīdzības sniegšana karu upuriem, rūpes par bēgļiem, miera uzturēšanas pasākumi un militāra iejaukšanās ir izmaksājusi miljardiem dolāru.

Kāpēc modernajos konfliktos strēlnieku ieroči tiek tik plaši izmantoti? Kā tie nonāk pie cilvēkiem? Vai ir kāda iespēja ierobežot šo ieroču izplatību vai pat panākt to pilnīgu likvidāciju? Šie jautājumi tiks apspriesti nākamajos rakstos.

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

UN PHOTO 186797/J. Isaac