Uzmanieties — jūsu personas datus var nozagt!

JAUNA sieviete automātiskajā atbildētājā sāka saņemt neķītras vēstis no dažādiem vīriešiem. Tad kāds vīrietis sazvanīja viņu mājās un teica, ka atbild uz viņas nepiedienīgo piedāvājumu, kas ievietots Internetā. Bet šai sievietei pat nebija datora! Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz izdevās noskaidrot, ka viņas datus kāds ir piesavinājies un ievietojis Internetā piedāvājumus. Nezināmā persona bija uzrādījusi arī viņas adresi, aprakstījusi, kā nokļūt līdz viņas mājai, un pat ieteikusi, kā iekļūt mājā, lai nesāktu darboties signalizācija!

Gandrīz visi cilvēki uzskata savu identitāti par pašsaprotamu. Mēs zinām, kas mēs esam, un vajadzības gadījumā to varam pierādīt. Taču to, ko mēs bieži izmantojam pierādīšanai, — dzimšanas apliecību, personas kodu *, pasi, autovadītāja apliecību u.tml. — kļūst arvien vieglāk viltot vai nozagt, tāpēc tagad tiek izšķirts jauns noziegumu veids, ko sauc par personas datu zādzību.

Krāpšanas epidēmija

Šie noziegumi ir sarežģīti, grūti atklājami, un tie var nodarīt lielu postu. Cilvēkiem pēkšņi sāk pienākt milzīgi rēķini, tiek apmānīti viņu kreditori, un viņu vārds ļaunprātīgi tiek izmantots visdažādākajos veidos. Dažās valstīs likumdošana cilvēkus aizsargā un viņiem nav jāmaksā šie viltus rēķini, taču arī tādā gadījumā cieš viņu reputācija un kredītvēsture.

Tiesībaizsardzības iestādes, kredītiestāžu vadošie darbinieki un patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas atzīst, ka personas datu zādzību dēļ katru gadu tiek nodarīti miljardiem dolāru lieli zaudējumi. Nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz cilvēku ir cietuši šo noziegumu dēļ. Viena no lielākajām problēmām ir tā, ka bieži paiet vairāki mēneši, līdz cilvēks uzzina, ka viņa dati ir nozagti. Kā uzskata vairākas tiesībaizsardzības iestādes, Amerikas Savienotajās Valstīs personas datu zādzība ir visstraujāk augošais noziegumu veids. Citās valstīs stāvoklis ir līdzīgs.

Situāciju vēl vairāk pasliktina fakts, ka zagļi zina: personas datu viltošanu ir grūti izmeklēt un šādas lietas reti nonāk līdz tiesai. ”Personas datu zagļiem nešķiet, ka viņi izdara noziegumu pret kādu personu,” secināja īpašu lietu izmeklētāja Šerila Smita. ”Cieš banka vai universālveikals. Viņi neuzskata, ka nodara ļaunu kādam cilvēkam.”

Tiek nolaupīts cilvēka vārds

Parasti tiek uzzināti kādi svarīgi personas dati, piemēram, personas kods, vai nozagta  autovadītāja apliecība. Pēc tam zagļi to izmanto, lai šī cilvēka vārdā saņemtu bankā kredītus. Vienlaikus viņi panāk, lai visi bankas izraksti un paziņojumi tiktu sūtīti uz viņu norādīto adresi. Krāpnieki cenšas pēc iespējas ātrāk iztērēt pēc iespējas lielāku naudas summu. Kamēr nozieguma upurim nesāk zvanīt kredītiestādes vai firmas, kas nodarbojas ar parādu piedzīšanu, viņš pat nezina, kas notiek.

Kā šie negodīgie cilvēki nozog citu personiskos datus? Tas ir ļoti viegli. Bieži vien vispirms tiek savākta informācija, ko daudzi cilvēki parasti paziņo, aizpildot pieteikumu kredīta saņemšanai vai iepērkoties pa tālruni. Ir zagļi, kas rokas atkritumos, lai atrastu izmestus bankas konta izrakstus, paziņojumus par hipotekārā kredīta vai citu kredītu atlikumiem. Citi izzog no pastkastēm sūtījumus, kas saistīti ar finansēm. Vēl ir izplatīts paņēmiens ar videokameru vai tālskati novērot, kā cilvēks ievada savu kodu bankas automātā. Dažās valstīs diezgan daudz personisku datu par cilvēkiem var iegūt tiesās, sabiedrībai pieejamos dokumentos vai Internetā.

Sabojāta reputācija

Pēc personas koda uzzināšanas zaglim droši vien ir vajadzīga arī cita informācija, piemēram, cilvēka adrese un tālruņa numurs. Kad zaglis ir uzzinājis šo informāciju un varbūt ieguvis arī pasi vai autovadītāja apliecību (atkarībā no tā, kas konkrētajā valstī aizņēmējam vajadzīgs), kurā īstā īpašnieka fotogrāfija ir nomainīta, viņš var sākt noziedzīgo darbību. Vai nu pats ierazdamies kredītiestādē, vai arī atsūtīdams pieteikumu pa pastu, zaglis uzdodas par šo dokumentu īpašnieku, lai saņemtu ekspreskredītu. Viņš bieži vien nosauc savu adresi, apgalvojot, ka ir mainījis dzīvesvietu. Kredīta inspektori, kas ir ieinteresēti izsniegt pēc iespējas vairāk kredītu, ne vienmēr pārbauda adresi un citu informāciju.

Kad krāpnieks ir atvēris pirmo kontu, viņš to kopā ar personu apliecinošiem dokumentiem var izmantot, lai iegūtu lielāku kredītiestāžu uzticību. Seko citi darījumi, un krāpšana aug augumā. Blēdis iedzīvojas bagātībā, bet nevainīgam cilvēkam tiek sabojāta kredītvēsture un reputācija.

Vērst visu par labu ir sarežģīti, tas prasa laiku un sagādā daudz nepatīkamu pārdzīvojumu. Kalifornijā (ASV) kāda advokāte, vārdā Mari Frenka, pārliecinājās, cik tas ir grūti, kad viņai kāda krāpnieka darbības dēļ pienāca rēķini par aptuveni 100 000 dolāru. ”Man bija jāuzraksta 90 vēstuļu un jāpavada apmēram 500 stundu, lai atgūtu savu reputāciju,” viņa stāstīja. ”Tā ir cīņa par jūsu godu un labo slavu. [..] Lielākoties jūs nezināt, kas ir noziedznieks, un vainīgie tā arī netiek notverti.”

Kā rīkoties

Kas jādara, ja jūsu personas dati ir izmantoti nelikumīgi? Pirmkārt, speciālisti iesaka piezvanīt kredītu biroju nodaļām, kas nodarbojas ar krāpšanas gadījumu izmeklēšanu un novēršanu. Pēc tam jāuzraksta paziņojums, kurā jāpieprasa, lai turpmāk, kad jūsu vārdā tiek lūgts piešķirt kredītu, vispirms sazinātos ar jums.

Pēc tam ir jāuzraksta iesniegums policijai. Iesnieguma kopiju, uz kuras ir policijas apliecinājums par iesnieguma  saņemšanu, glabājiet pie sevis, jo tā varbūt būs jāuzrāda kreditoriem.

Vēl ir jāinformē bankas un kredītkaršu firmas, ar kurām esat saistīts. Pat ja zaglis izmanto nelikumīgi iegūto informāciju jaunu kredītkaršu saņemšanai, būtu labāk pieprasīt, lai visas jūsu pašreizējās kredītkartes tiktu izdotas no jauna. Ja ir noticis mēģinājums izmantot jūsu norēķinu kontu vai krājkontu, būtu jāatver jauni konti. Turklāt jums būtu vajadzīgas jaunas kartes, ko var izmantot bankomātos, un jauns personas kods.

Vai ir gaidāms kāds risinājums?

Valdības, tiesībaizsardzības iestādes un kredītiestādes neatlaidīgi meklē veidus, kā novērst personas datu zādzības. Dažās zemēs pieņem likumus, kas pielīdzina šo noziegumu kriminālnoziegumam, un likumus, kas labāk aizsargā personu datus. Tiek mēģināts izmantot arī tehnikas sasniegumus. Piemēram, tiek ieviestas kartes ar digitāli iekodētiem pirkstu nospiedumiem, bankomātu kartes, kas pazīst delnas nospiedumu vai balsi, mikroshēmkartes, kurās var glabāties tāda informācija par cilvēku kā viņa asinsgrupa un pirkstu nospiedumi, un kredītkartes, kurās nevar izdzēst parakstu.

Taču arī jūs pats varat daudz ko darīt, lai novērstu jūsu datu piesavināšanos. (Skat. ”Kā pasargāt savus personas datus”.) Pārdomājot un plānojot dažus jautājumus jau iepriekš, jūs varat samazināt varbūtību, ka jūsu personas dati tiktu nozagti.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Kā pasargāt savus personas datus

● Nosauciet savu personas kodu tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams.

● Bez īpašas vajadzības nenēsājiet sev līdzi makā vai kabatas portfelī liekas kredītkartes, pasi vai dzimšanas apliecību.

● Pirms izmetat jums atsūtītos, iepriekš aizpildītos, bet neparakstītos iesniegumus kredīta saņemšanai, tos sīki saplēsiet. To pašu dariet ar bankas izrakstiem, tālruņa rēķiniem, kvītīm par norēķiniem, kas veikti ar kredītkarti, utt.

● Lietojot bankas automātu, aizsedziet tastatūru ar plaukstu. Tuvumā kāds var jūs novērot ar tālskati vai videokameru.

● Iegādājieties aizslēdzamu pastkastīti, lai samazinātu iespējamību, ka jūsu pasts tiks nozagts.

● Jaunus čekus izņemiet bankā, nevis pieprasiet, lai jums tos atsūtītu pa pastu.

● Pierakstiet visu savu kredītkaršu numurus vai tās nokopējiet un glabājiet sarakstu vai kopijas drošā vietā.

● Nekad nenosauciet pa tālruni savas kredītkartes numuru vai citus personiskus datus, ja vien jūs neesat pārliecinājies, ka šai firmai var uzticēties, un ja zvanītājs neesat jūs pats.

● Iegaumējiet savas paroles. Neturiet makā vai kabatas portfelī sarakstu ar parolēm.

● Ja iespējams, regulāri dabūjiet pārskatu par saviem kredītiem.

● Lieciet, lai kredītu biroji un kredītiestādes izsvītro jūsu vārdu no to klientu saraksta, kuriem tiek piegādāti reklāmas materiāli.

[Attēls 20. lpp.]

Pie bankomātiem (dažās valstīs — arī pie tālruņu automātiem) noziedznieki novēro, kā cilvēki ievada savu kodu

[Attēls 21. lpp.]

Personiska informācija tiek meklēta arī atkritumos