Kur kamieļi un zirgi klejo savvaļā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA AUSTRĀLIJĀ

KĀDAS ainas jums nāk prātā, iztēlojoties grūti pieejamos Austrālijas apvidus? Zeme, kur lēkā ķenguri un skraida nelidojošie emu, sarkani, putekļaini tuksneši un svelmaini karstas dienas? Daļēji jums ir taisnība, tomēr tā ir arī pārsteigumu zeme.

Vai jūs zināt, ka Austrālijā klejo pēdējie savvaļas kamieļu ganāmpulki un pasaulē lielākie savvaļas zirgu bari, bet ēzeļi tur ir kļuvuši par tādu postu kā nekur citur? Stāsts par šo izturīgo dzīvnieku ierašanos un iedzīvošanos Austrālijā nav plaši zināms, taču tas spilgti atsauc atmiņā pagājušos laikus un vēsta kā par izcilām pielāgošanās spējām, tā arī par izjauktu līdzsvaru.

Kamieļi palīdz apgūt kontinenta vidieni

Pēdējos četros gadu desmitos ne viens vien Austrālijas lopkopis ir sūrojies par līdzīgām nepatikšanām, kādas grāmatā The Camel in Australia (Kamieļi Austrālijā) apraksta kāds gans: ”Es esmu redzējis vietu, kur 5 kamieļi praktiski bija nolīdzinājuši līdz ar zemi robežas nožogojumu 7 jūdžu [10 kilometru] garumā.. [..] Kādā gabalā tie bija ne tikai sarāvuši stieples, bet arī nogāzuši stabus un visu pārējo.”

Dārgie žogi nav līdzvērtīgi pretinieki stūrgalvīga kamieļa garajām kājām un masīvajam ķermenim. Taču tieši ar kamieļu stipro kāju palīdzību bija iespējams izbūvēt svarīgos ceļus un  sakaru līnijas, kas šķērso saules kveldēto kontinenta vidieni.

1860. gadā no Indijas atvestos kamieļus ceļotāji Bērks un Vilss izmantoja savā slavenajā ekspedīcijā pāri Austrālijai no dienvidiem uz ziemeļiem. Daudzi no agrīnajiem Austrālijas apceļotājiem sāka savos ceļojumos ņemt līdzi šos eksotiskos dzīvniekus, jo kamieļi ir ārkārtīgi spēcīgi un izturīgi. To organisms apbrīnojami taupīgi patērē ūdeni — kamieļi spēja 800 kilometrus nest 300 kilogramu smagas nastas, iztiekot tikai ar 15 litriem.

Šie uzticamie nastu nesēji palīdzēja apgādāt ar pārtiku un citām precēm nomaļās zeltraču pilsētiņas, un tos izmantoja, arī būvējot telegrāfa līniju pāri kontinentam no Adelaidas uz Dārvinu un veicot ģeodēziskos mērījumus transkontinentālajam dzelzceļam no Sidnejas uz Pērtu. Tie iestaigāja ceļu pāri 4 miljonus kvadrātkilometru lielai teritorijai, ko nav tik viegli šķērsot pat ar modernajiem transporta līdzekļiem.

Domesticēto kamieļu skaits augstāko līmeni sasniedza ap 1922. gadu, kad to Austrālijā bija aptuveni 22 000 tūkstoši, bet pamazām tos izspieda automašīnas, un daudzi kamieļi tika palaisti savā vaļā. Tie brīvi klejoja apkārt un netraucēti vairojās, un tagad, pēc dažu avotu ziņām, Austrālijas tuksnešos mitinās vairāk nekā 200 000 kamieļu, turklāt daži speciālisti prognozē, ka sešu gadu laikā to populācija divkāršosies.

Tomēr ne visiem šiem kamieļiem ir ļauts palikt savvaļā. Central Australian Camel Association pārstāvis sacīja Atmostieties! korespondentam: ”Austrālijas kamieļu ganāmpulki pasaulē ir vienīgie, kuros nav izplatītas slimības, tāpēc katru gadu neliels daudzums no tiem tiek eksportēts uz Amerikas Savienoto Valstu un Āzijas zooloģiskajiem dārziem un dabas parkiem.” Vietējie tūrisma ceļojumu un ekskursiju organizētāji piedāvā viesiem iespēju sēsties kamieļa mugurā un no jauna ”atklāt” Austrālijas vidienes nomaļos  apgabalus, kur bez kamieļiem klīst arī citi savvaļā pārgājuši nastu nesēji.

Kas ir brambijs?

Pirmā Anglijas kuģu flotile, kas atveda katordzniekus, karavīrus un zirgus, piestāja Austrālijas krastā 1788. gadā. Zirgiem, tāpat kā cilvēkiem, dzīve šajā zemē ir bijusi gan piedzīvojumiem bagāta, gan traģiska.

Zirgi bija neaizstājami palīgi pirmajiem kolonistiem, kas devās iekarot neapgūtos apvidus un izplatījās pa kontinentu uz visām pusēm. No aizbēgušajiem un noklīdušajiem zirgiem drīz vien izveidojās savvaļas bari, un šos mežonīgos zirgus austrālieši sāka saukt par brambijiem. Vārds ”brambijs”, iespējams, ir cēlies no Kvīnslendas aborigēnu vārda barumbi, kas nozīmē ’mežonīgs’.

Savvaļas zirgu brīvais, nepakļāvīgais gars ir iedvesmojis tādus dzejniekus kā E. B. (Bandžo) Petersonu, kura balāde ”Cilvēks no Snoviriveras” palīdzēja brambijiem iekarot vietu daudzu austrāliešu sirdīs. Brambiju skaits pieauga pēc Pirmā pasaules kara, kad kritās pieprasījums pēc velsiešiem — zirgu šķirnes, kas bija izaudzēta Austrālijas vieglās kavalērijas vajadzībām un tika izmantota britu Indijas armijā, — un jājamzirgi tika palaisti savā vaļā. Tiek lēsts, ka tagad kontinentā klejo ap 300 000 savvaļas zirgu.

Skraidīdami pa Austrālijas plašumiem, zirgi stampā trauslo augsnes virskārtu gluži kā ar kalēja veseri un izmīņā dzeršanas vietu krastus. Ja iestājas sausums, tie mirst no  bada vai slāpēm. Zemē, kas jau ir pārslogota pārliecīgā liellopu daudzuma dēļ, brambiji ir kļuvuši par nepanesamu nastu, tāpēc katru gadu tūkstošiem zirgu tiek atšauti. Daļa tiek pārstrādāta gaļā cilvēku vajadzībām, bet citi — dzīvnieku barībā.

Taču, ja vērtē pēc skaita, par lielāku problēmu nekā savvaļas zirgi ir kļuvuši zirgu ”brālēni” ēzeļi. Vairodamies ātrāk nekā zirgi un būdami izplatīti plašākā apvidū nekā kamieļi, tie ir kļuvuši paši par sava straujā pieauguma upuriem.

Ēzeļi — ”nodevēji”

Tāpat kā zirgi, pirmie ēzeļi Austrālijā tika ievesti 18. gadsimta beigās, lai tos izmantotu par ratu un arklu vilcējiem, un tie ātri iedzīvojās šajā kontinentā. 20. gadsimta 20. gados ēzeļi masveidā tika palaisti brīvībā, un drīz vien šie dzīvnieki tā savairojās, ka to populācijas blīvums 30 reizes pārsniedza savvaļas ēzeļu dabisko populāciju blīvumu.

Ēzeļi, tāpat kā kamieļi, ir lieliski piemēroti dzīvei tuksnesī — to organisms aizkavē svīšanu, ja dzīvnieks zaudējis daudz ūdens, un ēzelis spēj pārciest ūdens zudumu 30 procentu apjomā no sava svara. (Vairākumam citu zīdītāju jau 12 līdz 15 procentu liels zudums būtu nāvējošs.) Ja ir izvēle, ēzeļi dod priekšroku sulīgām ganībām, bet tie var iztikt arī ar cietiem augiem, ko liellopu ganāmpulki neaiztiek. Līdz 70. gadiem ēzeļu skaits bija pārsniedzis 750 000 un tie bija izplatījušies pa puskontinentu. ”Ēzeļu plūdi” sāka apdraudēt vidi un kaitēja lopkopības interesēm, tāpēc cilvēkiem bija jāsāk rīkoties.

No 1978. līdz 1993. gadam tikai Austrālijas ziemeļrietumos vien sistemātiskās medībās tika iznīcināts vairāk nekā 500 000 ēzeļu. Patlaban ēzeļu apkarošanai tiek izmantota tā dēvētā ”Jūdasa programma”. 300 ēzeļiem ir piestiprināti radioraidītāji, un dzīvnieki ir palaisti vaļā, lai tie pievienotos baram. Pēc tam šos ēzeļus izseko ar helikopteriem un pārējos bara locekļus humānā veidā iznīcina. Kad ēzeļi ”nodevēji” jeb ”jūdasi” piebiedrojas citai grupai, arī tā tiek izsekota un likvidēta.

”Tā ir ilgtermiņa problēma,” Atmostieties! korespondentam sacīja kāds Rietumaustrālijas ierēdnis, kas rūpējas par lauksaimniecības aizsardzību. ”Ja paliks nelielas populācijas, kas spējīgas vairoties, pavisam drīz ēzeļu skaits atkal sasniegs septiņdesmito gadu līmeni,” viņš brīdināja. ”Daudzi nesaprot, kāpēc šie dzīvnieki tiek nogalināti un atstāti guļam turpat, kur nokrituši. Taču viņi nezina, cik grūti pieejamas ir šīs vietas. Tur nav ceļu un lielākā daļa teritorijas ir sasniedzama vienīgi ar helikopteru. Šī problēma ir radusies cilvēku iejaukšanās dēļ, tāpēc mums jāmēģina labot nodarīto postu un jādara tas pēc iespējas cilvēcīgāk.”

Sīksti un auglīgi

Varbūt kādam no lasītājiem tagad liekas, ka Austrālijas vidienē mudžēt mudž nevienam nevajadzīgi nastu nesēji dzīvnieki. Taču Austrālijas nomaļā ”aizmugure” ir ļoti plaša. Šie dzīvnieki klejo apgabalā, kas ir tik liels kā Eiropa, gandrīz tikpat nepieejams kā Mēness un pēc reljefa atgādina abas minētās vietas. Jau tas vien, lai tiktu dzīvniekiem uz pēdām, prasa lielas pūles, nemaz nerunājot par to skaita regulēšanu.

Pretēji daudzām apdraudētām vietējām sugām, šie sīkstie un auglīgie dzīvnieki iekaro sev pastāvīgu vietu kontinenta plašumos. Dabisko ienaidnieku un slimību neapdraudēti, tie brīvi klaiņo pa Austrālijas vidieni.

[Attēls 16. lpp.]

Austrālijas tuksnešos savvaļā mīt ap 200 000 kamieļu

[Norāde par autortiesībām]

Agriculture Western Australia

[Attēli 16., 17. lpp.]

Savvaļas zirgi Simpsona tuksneša malā

[Attēls 17. lpp.]

Kamieļu pajūgs ved vilnu, 1929. gads

[Norāde par autortiesībām]

Image Library, State Library of New South Wales

[Attēls 18. lpp.]

Tiek ielenkts savvaļas zirgu bars

[Norāde par autortiesībām]

© Esther Beaton

[Attēls 18. lpp.]

Ēzelim ”jūdasam” tiek piestiprināts radioraidītājs

[Norāde par autortiesībām]

Agriculture Western Australia