Lielpilsētu nākotne

”VĒROJOT mūsu pilsētas, mēs raugāmies savā nākotnē.” Tā ir izteicies Pasaules bankas pārstāvis Ismaīls Serageldīns. Diemžēl iepriekšējā rakstā minētie fakti neļauj raudzīties nākotnē ar lielām cerībām.

Protams, ir ļoti iepriecinoši redzēt, ka daudzās lielpilsētās dzīves apstākļu uzlabošanai tiek veltīta liela uzmanība. Piemēram, nesen tika pabeigta Manhetenas Taimsskvēra pārbūve. Pirms kāda laika šis Ņujorkas rajons bija iemantojis sliktu slavu ar tā pornogrāfiskajām izklaides vietām, narkotiku izplatību un noziedzību. Tagad gar ielām ir sarindojušās jaunas tirdzniecības vietas un teātri, kas piesaista daudzus tūkstošus apmeklētāju. Itālijas pilsēta Neapole, kas žurnālā National Geographic tika nosaukta par ”lielisku, izsmalcinātu pilsētu, kura reiz varēja sacensties ar Londonu un Parīzi”, daudz cieta Otrā pasaules kara laikā. Ar laiku tā kļuva par pilsētu, kurā valda noziedzība un haoss. Bet, kad Neapole tika izraudzīta par pilsētu, kurā 1994. gadā bija jānotiek lielai starptautiskai apspriedei, sākās tās atdzimšana. Gatavojoties šim starptautiskajam pasākumam, tika pilnībā atjaunota pilsētas centrālā daļa.

Tiesa, ja pilsētu iedzīvotāji vēlas lielāku tīrību un drošību pilsētās, viņiem no kaut kā jāatsakās. Lielāka drošība parasti nozīmē lielāku policistu skaitu un mazāk privātās dzīves. Dažās sabiedriskajās vietās pastāvīgi uzturas civilā ģērbti policisti, vai arī tās nepārtraukti tiek novērotas ar televīzijas kamerām. Cilvēks, kas izgājis pastaigāties parkā, droši vien nezina, ka strūklaka, skulptūra vai puķu dobe, kurai viņš iet garām, ir novērošanas punkts.

Dažviet dzīves apstākļu uzlabošana rada nopietnas problēmas pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem. Daudzās lielpilsētās pēdējā laikā kļūst populāra bagātāku ģimeņu pārcelšanās uz rajoniem, kur agrāk dzīvoja pārsvarā nabadzīgi cilvēki. Šo procesu veicina izmaiņas ekonomikā — ”pāreja no ražošanas uz pakalpojumiem, no vidējā posma speciālistu darba uz automatizāciju”. (N. Smits, P. Viljamss. Gentrification of the City.) Samazinoties pieprasījumam pēc melnā darba darītājiem un palielinoties pieprasījumam pēc labi izglītotiem speciālistiem, aug pieprasījums pēc dzīvesvietām, kas atbilst vidusslāņa pārstāvju prasībām. Daudzi cilvēki, kas strādā labi atalgotu darbu, uzskata, ka dzīvot izremontētā mājā, kas atrodas trūcīgā rajonā, ir ērtāk, nekā katru  reizi pēc darba braukt uz mājām, kas atrodas priekšpilsētā.

Tādā veidā ievērojami tiek uzlaboti nolaisti pilsētu rajoni. Diemžēl tas izraisa cenu paaugstināšanos, tāpēc nabadzīgie pilsētu iedzīvotāji vairs nevar atļauties palikt rajonā, kurā viņi ir strādājuši un dzīvojuši visu mūžu.

Pilsētas gals?

Pagaidām pilsētas ir sajutušas tikai pirmās pārmaiņas, ko izraisa jauno tehnoloģiju piedāvātās priekšrocības. Arvien vairāk cilvēku strādā un iepērkas, izmantojot Interneta pakalpojumus, un tas nākotnē var jūtami ietekmēt lielpilsētu dzīvi. Jau tagad tehnikas sasniegumi daudziem uzņēmumiem ir ļāvuši pārcelties ārpus pilsētas, un tas nozīmē, ka arī daudzi šo uzņēmumu darbinieki ir pametuši pilsētu.

Kad darbs un iepirkšanās Internetā kļūs par parastu parādību, cilvēki, iespējams, vairs nevēlēsies braukāt uz pārpildītajiem darījumu rajoniem. Grāmatā Cities in Civilization (Pilsētas civilizācijas vēsturē) ir izteikts šāds paredzējums: ”Varbūt mēs pieredzēsim laiku, kad daļa cilvēku, kam ir regulārs darba grafiks, it sevišķi tie, kas strādā pusslodzi, strādās savās mājās vai to tuvumā iekārtotās darbstacijās, ..un tā samazināsies transporta kustības intensitāte.” Arhitekts Moše Safdijs izsaka līdzīgu pieņēmumu: ”Šajā jaunajā vidē, iespējams, būs daudzi miljoni pa visu pasauli izkaisītu ciematu, kas dos cilvēkiem iespēju savā dzīvesvietā izjust ērtības, kādas piedāvā dzīve nelielā ciematā, bet ar elektronisko sakaru līdzekļu starpniecību dos iespēju izjust tādu kultūras daudzveidību, kādu piedāvā ievērojamas vēsturiskas lielpilsētas.”

Lielpilsētu nākotne

Daudzi speciālisti, kas seko pilsētu attīstībai, uzskata, ka tehnikas sasniegumi tomēr neaizstās tos pakalpojumus un priekšrocības, kuru dēļ cilvēki tik ļoti tiecas uz pilsētu. Lai kāda būtu pilsētu nākotne, nevar noliegt, ka pašlaik tās ir nonākušas kritiskā stāvoklī. Turklāt nekas neliecina, ka tuvākā nākotnē tiks atrisinātas problēmas, ar kurām saskaras daudzi miljoni trūcīgo pilsētnieku. Tāpat ir grūti iedomāties, ka cilvēki spētu likvidēt noziedzību un piesārņojumu pilsētās.

Kāds, iespējams, teiks, ka valdībām jāiegulda vairāk naudas pilsētu labiekārtošanā, un tad viss būs kārtībā. Bet, ņemot vērā to, ko valdības ir panākušas līdz šim, nebūtu saprātīgi uzskatīt, ka atrisināt lielpilsētu problēmas ir tikpat vienkārši kā izrakstīt čeku. Grāmatā The Death and Life of Great American Cities (Amerikas lielo pilsētu uzplaukums un pagrimums), kas tika izdota pirms vairākiem gadu desmitiem, par to bija teikts: ”Pastāv nepamatoti optimistisks viedoklis, ka tad, ja mums būtu pietiekami daudz naudas, ..mēs varētu likvidēt visus graustus.. Bet paskatieties, ko mēs esam uzcēluši par pāris pirmajiem miljardiem: maznodrošinātām  ģimenēm domātus dzīvojamo namu rajonus, kas ir kļuvuši par vēl sliktākiem noziedzības, huligānisma un bezcerības perēkļiem nekā grausti, kurus tiem bija jāaizstāj.” Tādus pašus vārdus varētu teikt par daudzām mūsdienu pilsētām.

Ja reiz nauda nav problēmas risinājums, varbūt tas ir kaut kas cits? Mums jāpatur prātā, ka pilsētu veido tās iedzīvotāji, nevis tikai ēkas un ielas. Tāpēc var teikt, ka dzīve pilsētās var mainīties tikai tad, ja mainās cilvēki, kas tajās dzīvo. ”Vislabākais veids, kā rūpēties par pilsētu, ir gādāt par tās iedzīvotājiem un viņu kultūras līmeņa celšanu,” atzīmēja Lūiss Mamfords grāmatā The City in History (Pilsēta vēsturē). Lai izskaustu tādas negatīvas parādības kā narkomānija, prostitūcija, piesārņojums, sociālā nevienlīdzība, huligānisms un grafiti, ar dežūrējošo policistu skaita palielināšanu un regulāru fasāžu pārkrāsošanu nepietiek. Ir jāpanāk, lai cilvēki pašos pamatos mainītu savu domāšanu un rīcību.

Izmaiņas pārvaldē

Ir skaidrs, ka cilvēkiem nav pa spēkam panākt tik radikālas izmaiņas. Tāpēc jebkādi centieni atrisināt mūsdienu lielpilsētu problēmas — kaut arī to pamatā ir vislabākie pamudinājumi — galu galā ir lemti neveiksmei. Tos, kas rūpīgi iedziļinās Bībelē, šis fakts nenomāc. Viņiem lielpilsētu sarežģītās problēmas ir kārtējais pierādījums, ka cilvēki nespēj pienācīgi parūpēties par planētu, uz kuras viņi dzīvo. Domājot par nekārtību, kas valda mūsdienu pilsētās, var vēl labāk saprast, cik patiesi ir vārdi, kas rakstīti Bībelē: ”Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.” (Jeremijas 10:23, LB-65r.) Cilvēku mēģinājumi valdīt ir radījuši lielu postu, kas sevišķi labi redzams lielpilsētās.

Lielpilsētu iedzīvotāji var gūt mierinājumu no kāda solījuma, kas dots Bībelē. Atklāsmes 11:18 ir sacīts, ka Dievs sodīs ”tos, kas zemi samaitā”. Šis solījums liek domāt par labām pārmaiņām, kas nākotnē notiks ar cilvēci. Dievs ar savas Valstības — jaunas valdības — starpniecību pārņems varu pār zemeslodi. (Daniēla 2:44.) Tad neviens vairs nedzīvos galējā nabadzībā un netīrībā, neviens nepaliks bez pienācīgas mājvietas, un nevienam nebūs jādzīvo necilvēcīgos apstākļos un bezcerībā. Kad valdīs Dieva Valstība, visi cilvēki uz zemes būs pārtikuši un veseli, un viņiem būs brīnišķīgas mājvietas. (Jesajas 33:24; 65:21—23.)

Dieva apsolītā jaunā pasaule ir vienīgais reālais mūsdienu lielpilsētu problēmu risinājums.

[Attēli 8., 9. lpp.]

Daudzās lielpilsētās dzīves apstākļu uzlabošanai tiek veltīta liela uzmanība

Neapole, Itālija

Ņujorka, ASV

Sidneja, Austrālija

[Norāde par autortiesībām]

SuperStock

[Attēls 10. lpp.]

Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē tiks atrisinātas tās problēmas, kas pastāv mūsdienu pilsētās