Bībeles viedoklis

 Vai sapņi ir vēstis no Dieva?

IZGUDROTĀJS Ilaiess Havs savu ideju par šujmašīnu esot nosapņojis. Komponists Mocarts mēdza teikt, ka daudzas viņa mūzikas tēmas pie viņa atnākušas miegā. Ķīmiķis Frīdrihs Augusts Kekulē apgalvoja, ka benzola molekulas struktūrformulu esot atklājis sapnī. Šādi gadījumi nav vienīgie. Cilvēces vēsturē daudzās kultūrās sapņi ir saistīti ar pārdabiskiem spēkiem. Dažās kultūrās pat pastāv uzskats, ka sapņu pasaule un nomodā redzamā pasaule ir vienādi reālas.

Bībelē var lasīt vairākus gadījumus, kad Dievs sapnī ir nodevis cilvēkiem svarīgu informāciju. (Soģu 7:13, 14; 1. Ķēniņu 3:5.) Piemēram, Dievs sapnī runāja ar Ābrahāmu. Tāpat viņš sapņos uzrunāja Jēkabu un sūtīja vēstis Jāzepam. (1. Mozus 28:10—19; 31:10—13; 37:5—11.) Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars saņēma pravietiskus sapņus no Dieva. (Daniēla 2:1, 28—45.) Vai, ņemot to vērā, būtu iemesls uzskatīt, ka arī mūsdienās daži sapņi ir vēstis no Dieva?

Sapņi no Dieva

Bībelē var lasīt, ka vienmēr ir bijis kāds īpašs iemesls, kāpēc Dievs sūtījis sapņus. Tiesa, reizēm tas cilvēks, kas redzēja sapni, uzreiz nesaprata tā nozīmi. Taču daudzos gadījumos Dievs, ”kas atklāj noslēpumus”, pats arī izskaidroja sapni, lai par sapņa nozīmi nerastos nekādu šaubu. (Daniēla 2:28, 29; Amosa 3:7.) Sapņiem no Dieva nekad nepiemita nesakarība un neloģiskums, kas bieži ir raksturīgi parastajiem sapņiem.

Reizēm Dievs sūtīja sapņus, lai aizsargātu kādus cilvēkus, kam bija svarīga nozīme viņa nodomā. Tie, kas saņēma šādus sapņus, ne vienmēr bija Dieva kalpotāji. Piemēram, astrologi, kas apciemoja mazo Jēzu, neatgriezās pie slepkavīgu nodomu pārņemtā Hēroda, kā tas bija prasījis, jo  sapnī viņi bija saņēmuši brīdinājumu to nedarīt. (Mateja 2:7—12.) Tā Jēzus audžutēvam Jāzepam radās pietiekami daudz laika, lai ar ģimeni aizbēgtu uz Ēģipti, — arī viņš norādījumu bēgt bija saņēmis sapnī. Līdz ar to agrā bērnībā tika izglābta Jēzus dzīvība. (Mateja 2:13—15.)

Daudzus gadsimtus pirms tam Ēģiptes faraons redzēja sapņus par septiņām lielām vārpām un septiņām resnām govīm, kā arī par septiņām izkaltušām vārpām un septiņām kārnām govīm. Jāzeps ar Dieva palīdzību pareizi izskaidroja sapņus: Ēģipte pieredzēs septiņus pārpilnības gadus, kam sekos septiņi bada gadi. Uzzinot to jau iepriekš, ēģiptieši varēja sagatavot pārtikas krājumus. Tā izdevās glābt dzīvību Ābrahāma pēcnācējiem un atvest viņus uz Ēģipti. (1. Mozus 41. nodaļa un 45:5—8.)

Arī Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars redzēja kādu sapni. Tajā bija pravietots par pasaules lielvalstīm, kuras tieši ietekmēja Dieva tautu, un par šo valstu galu. (Daniēla 2:31—43.) Vēlāk ķēniņam bija cits sapnis, kurā bija pravietots, ka viņš zaudēs saprātu, bet pēc tam to atgūs. Šim pravietiskajam sapnim bija arī lielāks piepildījums — tas norādīja uz mesiāniskās Valstības nodibināšanu, ar kuru Dievs izpildīs savu gribu. (Daniēla 4:7—34.)

Bet kā ir mūsu laikos?

Agrāk tiešām Dievs dažiem cilvēkiem nodeva vēstis sapņos. Bet, kā redzams Bībelē, tas notika ļoti reti. Sapņi nekad nebija galvenais veids, kā Dievs vērsās pie cilvēkiem. Bija daudz Dievam uzticīgu kalpu, kas nekad nebija saņēmuši vēstis no Dieva sapnī. To, ka Dievs informācijas nodošanai izmantoja sapņus, var salīdzināt ar faktu, ka viņš pāršķēla Sarkano jūru. Mēs zinām, ka vienu reizi viņš to izdarīja, bet tas noteikti nav parastais veids, kā viņš glābj savu tautu. (2. Mozus 14:21.)

Apustulis Pāvils atzina, ka viņa laikā Dieva gars daudzos neparastos veidos darbojās Dieva kalpos. Pāvils rakstīja: ”Citam gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats gars. Citam dota ticība tai pašā garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā garā; citam spēki brīnumus darīt, citam dāvanas runāt pravieša spēkā, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.” (1. Korintiešiem 12:8—10.) Kaut arī te nav pieminēti Dieva iedvesmoti sapņi, daudzi kristieši acīmredzot saņēma Dieva iedvesmotus sapņus kā vienu no gara dāvanām, par kurām bija pravietots Joēla 3:1. (Apustuļu darbi 16:9, 10.)

Tomēr par šīm īpašajām dāvanām apustulis teica: ”Praviešu dāvanas beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies.” (1. Korintiešiem 13:8.) Pēc visa spriežot, pie dāvanām, kam bija jāizbeidzas, piederēja arī tas, ka Dievs vērsās pie cilvēkiem kādā neparastā veidā. Pēc apustuļu nāves Dievs saviem kalpiem vairs nedeva īpašas dāvanas.

Mūsu laikos speciālisti joprojām cenšas izprast, kā cilvēki sapņo, un noskaidrot, vai tam, ka cilvēki redz sapņus, ir kāda praktiska nozīme. Bībelē par to nekas nav teikts. Tomēr Bībele brīdina tos, kas cenšas savos sapņos saskatīt kādas ziņas no Dieva. Cakarijas grāmatas 10. nodaļas 2. pantā ir rakstīts: ”Zīlnieki.. sludina izdomātus melu sapņus.” Dievs arī aizliedz meklēt kādas īpašas zīmes. (5. Mozus 18:10—12.) Mūsdienās, ņemot vērā šos brīdinājumus, kristieši negaida, ka viņi sapņos saņems Dieva vadību. Viņi uzskata, ka sapņi ir tikai tēli, kas parādās miegā.