Kas notiek pasaulē

Vai jāmāca bērniem reliģijas vēsture?

Laikraksts Le Monde un žurnāls Notre Histoire nesen veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka tikai 57 procenti Francijas iedzīvotāju izsakās par labu reliģijas vēstures mācīšanai valsts skolās. ”Zīmīgi, ka pretinieku skaits aug,” teikts Notre Histoire. ”Tas liecina vai nu par bailēm no prozelītisma, vai arī par priekšstatu, ka skolā reliģijai nekādā gadījumā nav vietas.” Paradoksāli, bet lielākā daļa cilvēku domā, ka reliģijas vēstures stundas varētu sekmēt iecietību skolēnu vidū. Saskaņā ar aptaujas datiem, islāms, pie kura pieder četri miljoni šīs valsts iedzīvotāju, tagad ir otrā lielākā reliģija Francijā, pirmo vietu ieņem katolicisms, un valsts ”raibo reliģisko ainu” papildina arī protestanti, jūdaisti, budisti, pareizticīgie un Jehovas liecinieki.

Infekciju izplatīšanās

”Cilvēks var inficēties ar kādu lipīgu slimību, pat veicot tik vienkāršas darbības kā krāna atgriešana vai telefona klausules pacelšana,” rakstīts Londonas The Guardian. Arizonas universitātes zinātnieki (Tūsona, ASV) ziņoja, ka tad, ja cilvēks, kam ir spēcīgas iesnas, izšņauc degunu un pēc tam atgriež krānu, uz krāna var palikt ”vairāk nekā 1000 vīrusu”. Ar tiem var inficēties nākamais cilvēks, kas aiztiek krānu, īpaši, ja viņš pēc tam pieskaras ar rokām mutei, degunam vai acīm. Eksperimenti ar kādu baktēriju un kādu baktēriju vīrusu liecināja, ka ”ar telefona klausules starpniecību tālāk tiek nodoti 39% šo baktēriju un 66% vīrusu, bet ar krāna starpniecību — attiecīgi 28% un 34%”. Ja cilvēks pieskaras apakšlūpai ar pirkstu, uz kura ir nonākuši infekcijas ierosinātāji, uz lūpas var palikt vairāk nekā trešā daļa šo patogēno organismu. Šādā ceļā nemazgātu roku dēļ viegli var izplatīties rotavīrusu izraisītās slimības un caureja, ko ierosina salmonellas.

Līdzeklis pret siseņiem

”Ķīnā ir mobilizēta 700 000 īpaši apmācītu pīļu un vistu armija, lai cīnītos ar lielākajām siseņu briesmām, kādas šeit pieredzētas pēdējos 25 gados,” ziņo Londonas The Daily Telegraph. 2000. gada vasarā siseņu pūļi valsts ziemeļos un austrumos iznīcināja 1,6 miljonus hektāru kultūraugu stādījumu un Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona rietumos izpostīja 3,9 miljonus hektāru zālāju. Pīles un vistas ir apmācītas pēc svilpes signāla meklēt un ēst šos kukaiņus. Ar putnu dresēšanu nodarbojas Siņdzjanas Uiguru autonomā rajona siseņu un žurku apkarošanas birojs, kura priekšnieka vietnieks Džao Sjiņčuņs stāsta: ”Zemnieki jau agrāk zināja, ka vistām ļoti garšo siseņi, tāpēc mēs veicām dažus izmēģinājumus.. [Tika konstatēts], ka pīles var apēst vairāk nekā vistas [līdz pat 400 siseņiem dienā], labāk pacieš sliktu laiku un nekrīt par upuri ērgļiem un zebiekstēm. [..] Mēs tās palaižam zālē un pūšam svilpes, un tās ēd siseņus.” Bez dresētajiem putniem siseņu apkarošanas programmā ir iekļautas arī citas metodes, piemēram, insekticīdu smidzināšana no lidmašīnām un siseņiem nāvējošu mikroorganismu izmantošana.

Miegs nav nekāda greznība

”Vismaz ceturtdaļa dienvidafrikāņu dzīvo tikai ar pusjaudu nepietiekama miega vai miega traucējumu dēļ,” teikts Dienvidāfrikas Republikas laikrakstā The Natal Witness. Kā atzīmē miega pētnieks Dr. Džeimss Māss, miegs dod smadzenēm iespēju atjaunot svarīgu mediatoru krājumus, tāpēc kārtīgs miegs ir svarīgs priekšnoteikums labai atmiņai un radošajām spējām, kā arī spējām risināt problēmas un mācīties. Nepietiekams miegs var izraisīt depresiju, aizkaitināmību un trauksmes sajūtu, samazināt humora izjūtu un sabiedriskumu, vājināt koncentrēšanās spējas un atmiņu, apgrūtināt domu apmaiņu un lēmumu pieņemšanu, palielināt riskantas rīcības iespēju, samazināt darbaspējas un pazemināt dzīves kvalitāti. Tie, kas guļ piecas stundas vai mazāk, kļūst arī uzņēmīgāki pret vīrusiem. ”Lai vispilnīgāk izmantotu savas spējas,” raksta Dž. Māss, ”mums jāatvēl miegam trešā daļas savas dzīves — tas nozīmē, ka mums katru nakti jāguļ caurmērā astoņas stundas.”

Dziļūdens koraļļi

”Dziļajos, tumšajos un aukstajos Ziemeļeiropas ūdeņos ir atklāti koraļļu rifi, kur kūsā tikpat rosīga un daudzveidīga dzīvība,  kāda raksturīga to tropiskajiem līdziniekiem,” informē Kanādas National Post. Šajos rifos mitinās simtiem dažādu jūras organismu sugu, piemēram, sūkļi, gorgonijas un ”milzum daudz dažādu jūras tārpu, no kuriem lielu daļu zinātnieki nekad vēl nav aprakstījuši”. No daudzajiem sīkajiem radījumiem, kas tika atrasti jūras nogulšņu paraugos, ”apmēram puse zinātnei vēl nebija pazīstami”, saka Alekss Rodžerss no Sauthemptonas universitātes Okeanogrāfijas centra (Lielbritānija). ”Mums šie rifi jāaizsargā ne tikai pašu koraļļu dēļ — tie atsevišķās kolonijās ir sastopami arī citur —, bet galvenokārt tādēļ, lai saglabātu dabisko vidi citiem organismiem, kas te mājo.” Pēc viņa aprēķiniem, starp šiem koraļļiem dzīvo aptuveni 900 jūras organismu sugu. Turklāt te, iespējams, atrod mājvietu ”dažu rūpnieciski izmantojamu zivju mazuļi”, sacīts minētajā laikrakstā.

Irst britu ģimenes

Lielbritānijā ir augstākais šķirto laulību procents Eiropā, turklāt pāri, kas dzīvo nereģistrētā laulībā, sarauj attiecības vēl biežāk nekā oficiāli laulātie. Rakstā ”Ģimenes iziruma cena”, kurā bija atspoguļoti kāda pēc valdības pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti, bija teikts: ”Galvenais cēlonis, kāpēc krītas bērnu labklājība, ir ģimenes iziršana — precīzāk sakot, fakts, ka izjūk savienība ”māte — tēvs”, kas kopīgiem spēkiem audzina bērnu.” Šīs problēmas tiešās sekas katram britu nodokļu maksātājam izmaksā vidēji 11 sterliņu mārciņas (gandrīz 10 latus) nedēļā, un netieši tā rada vēl papildu izdevumus, piemēram, šķiršanās dēļ ir vajadzīgas papildu dzīvesvietas un līdz ar to rodas zaudējumi videi nodarītā kaitējuma dēļ. Raksta autori nevēlējās moralizēt, tomēr viņi atzina: ”Mūsuprāt, gadsimtu gaitā ir pierādījies, ka laulība ir drošākais stabilas sabiedrības un bērnu audzināšanas pamats.”

Jaunie ziloņi — huligāni

Kopš 1991. gada Dienvidāfrikā Šlušluvi un Umfolozi nacionālajā parkā ir reģistrēti 36 gadījumi, kad jauni ziloņu tēviņi ir nogalinājuši degunradžus, teikts rakstā ”Ja neuzšauj ar snuķi, bērni izlaižas”, kas bija publicēts žurnālā African Wildlife. Kā izrādījās, neparasti agresīvie ziloņi ir uz šejieni pārvietotie bāreņi, kas palikuši dzīvi pēc ziloņu atšaušanas Krīgera nacionālajā parkā, kur šie dzīvnieki bija pārlieku savairojušies, un kam daudzus gadus par agru ir iestājies ar pārošanās dziņu saistītais uzbudinājums. Pēc zinātnieku domām, jauno ziloņu huligāniskās uzvedības iemesls ir normālas ziloņu sociālās struktūras trūkums. Tāpēc no Krīgera nacionālā parka ir atvesti desmit ziloņu ”patriarhi”, lai tie ieviestu kārtību nevaldāmo jauno huligānu vidū. Kādā citā nacionālajā parkā, kur šāda programma tiek realizēta kopš 1998. gada, pagaidām nav reģistrēts neviens jauns degunradžu nogalināšanas gadījums.

Ķīnas terakotas armija briesmās

”Vienu no slavenākajiem tūrisma objektiem Ķīnā, 2200 gadus veco terakotas armiju, apdraud jauns ienaidnieks,” raksta Londonas The Guardian. Šo armiju veido vairāk nekā 8000 kareivju, loka šāvēju un zirgu statuešu dabiskā lielumā, kas tika atraktas pie Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapa valsts senās galvaspilsētas Siaņas tuvumā, un vairāk nekā 1400 no tām bojā četrdesmit dažādas sēnītes. Iespaidīgā kolekcija, kas tika atklāta 1974. gadā un tagad ir izvietota pazemes zālē, ir apdraudēta arī tāpēc, ka ik dienas to aplūkot ierodas gandrīz 4300 apmeklētāju un viņu ”elpa un ķermeņu izstarotais siltums iznīcina figūru kādreizējā spilgtā krāsojuma paliekas”, stāstīts Londonas The Times. Lai neļautu pelējumam izplatīties uz pārējām statuetēm, Siaņas varas iestādes ir aicinājušas talkā kādu beļģu firmu, kas specializējusies sēnīšu apkarošanā.

Ziema — draugs vai ienaidnieks?

Pat ja laiks ir auksts un mitrs, tas nav katrā ziņā jāuzskata par kaitīgu veselībai, teikts vācu medicīniskajā biļetenā Apotheken Umschau. Gluži pretēji, regulāras pastaigas ziemas laikā var stimulēt sirdsdarbību un asinsriti un nostiprināt visu organismu, saka klimatterapijas speciāliste Dr. Anžela Šū. Var gadīties, ka, cilvēkam visu laiku sēžot siltā istabā, viņa organisms zaudē spēju pareizi reaģēt uz temperatūras maiņu. Pēc mediķu domām, tas savukārt var paaugstināt uzņēmību pret infekcijām, kā arī izraisīt nogurumu un galvassāpes. Bet, ja organisms ir norūdīts, regulāri uzturoties ārā ”sliktā” laikā, tas kļūst izturīgāks un mazāk jutīgs pret aukstumu.