Vai holokausts var atkārtoties?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ZVIEDRIJĀ

PAGĀJUŠAJĀ gadā, no 26. līdz 28. janvārim, 48 valstu vadītāji un pārstāvji sapulcējās Zviedrijas galvaspilsētā uz Stokholmas starptautisko forumu par holokaustu. Vairāki izteikumi, kas atskanēja no tribīnes, liecināja par bailēm no nacisma atdzimšanas. Izraēlas bijušais premjerministrs Ehuds Baraks sacīja: ”Šī konference sūta pasaulei vēstījumu: nekad un nekur uz zemes vairs nedrīkst pieļaut režīmu, ko raksturo ļaunums, slepkavības un diskriminācija cilvēku reliģijas, rases vai ādas krāsas dēļ.”

Jautājums, kas uztrauc ne tikai ebrejus

Daudziem cilvēkiem visā pasaulē vārds ”holokausts” saistās vienīgi ar ebrejiem. Taču bija arī citi upuri. Masu informācijas līdzekļos plaši apspriestajā ebreju holokausta piemiņas ceremonijā, kas foruma laikā norisinājās Stokholmas Lielajā sinagogā, Zviedrijas premjerministrs ierosināja aktīvi cīnīties par to, lai visas pasaules arhīvi nodotu atklātībai dokumentus par holokaustu. ”Mums ir jāzina par genocīdu pret čigāniem, par invalīdu masveida iznīcināšanu, par homoseksuālistu, disidentu un Jehovas liecinieku vajāšanām un slepkavībām,” viņš sacīja.

Zviedrijas valdība ir laidusi klajā grāmatu par holokaustu Stāstiet to saviem bērniem ..., kas bez maksas ir izplatīta visās Zviedrijas ģimenēs, kurās ir bērni. Tajā ir minēts, ka Jehovas liecinieki ”atteicās zvērēt uzticību Hitleram un nacistiskajai Vācijai. Viņu pretošanās bija ievērības cienīga, jo pietika parakstīt dokumentu par uzticību nacistiskajai valstij, lai viņu vajāšanas izbeigtos — bet par šādu soli izšķīrās tikai daži.”

 Holokausts un Jehovas liecinieki

1933. gadā Vācijā bija apmēram 25 000 Jehovas liecinieku, no kuriem vairāki tūkstoši bija starp pirmajiem, kas tika ieslodzīti nacistu nometnēs un cietumos. Viņi paziņoja, ka, būdami kristieši, saglabā neitralitāti visa veida politiskos un militāros jautājumos. Viņi atteicās teikt ”Heil Hitler!”. Viņi atsacījās pieņemt nacistu rasistisko ideoloģiju un iekļauties Hitlera kara mašinērijā. Tajā laikā aizgāja bojā aptuveni 2000 Jehovas liecinieku — vairāk nekā 250 no viņiem tika sodīti ar nāvi.

Atrazdamies cietumos un nometnēs, Jehovas liecinieki palīdzēja citiem ieslodzītajiem — to vidū arī ebrejiem — izturēt. Viņi stāstīja citiem par cerību, kas atklāta Bībelē, un dalījās ar slimajiem un vājajiem visā, kas viņiem bija, bieži piedāvājot pat pēdējo gabalu maizes. Nacistisko vajāšanu pirmajos gados viņi arī centās paziņot pasaules sabiedrībai par koncentrācijas nometņu pastāvēšanu un to, kas tajās norisinās. Kopš tā laika viņu izdotajos žurnālos Sargtornis un Atmostieties!, kas tiek lasīti visā pasaulē, ir bijuši publicēti daudzi raksti par nacistu izdarītajām zvērībām, kā arī to cilvēku dzīvesstāsti, kas ir pārcietuši ieslodzījumu.

Stokholmas starptautiskā holokausta foruma delegātu runas skaidri liecināja par bailēm no nacisma atgriešanās. Profesors Jehuda Bauers, Mūsdienu ebreju institūta Starptautiskā holokausta pētniecības centra (Izraēla) direktors, sacīja: ”Tā kā tas jau reiz ir noticis, tas var notikt atkal. Nav teikts, ka tam jānotiek tieši tāpat — ka tieši tai pašai tautai jācieš un tieši tai pašai tautai jākļūst par apspiedējiem, bet holokausts kā tāds atkārtoties var. Kādreiz tam nebija precedenta, bet tagad precedents ir.”

[Attēls 12. lpp.]

Violets trijstūris, ar kādu nometnēs tika apzīmēti Jehovas liecinieki

[Attēli 12., 13. lpp.]

1. Jūliuss Engelharts — viens no Jehovas lieciniekiem, kam nacisti 1944. gada 14. augustā Brandenburgā izpildīja nāves sodu

2. Trīs Jehovas liecinieki ceļā uz mājām pēc atbrīvošanas no Zaksenhauzenes 1945. gadā

3. Elza Abte — Jehovas lieciniece, kuru atšķīra no viņas mazās meitiņas un ieslodzīja uz aptuveni trim gadiem

[Norāde par autortiesībām]

Nordrhein-Westfälisches Hauptstaatsarchiv, Düsseldorf

[Attēli 13. lpp.]

Šajās videofilmās Jehovas liecinieki stāsta par nacisma laikā pieredzēto