No mūsu lasītājiem

Tievums Rakstu ”Kāpēc es esmu tik tievs?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (2000. gada 22. septembris) es izlasīju ar lielu interesi. Man ir 32 gadi. Es vienmēr esmu bijusi ļoti tieva un ļoti kaunējusies par savu izskatu. Visu dzīvi mani ir ķircinājuši, sakot, ka esmu tieva kā skals, un tāpēc es bieži esmu jutusies nomākta. Man patika jūsu vārdi, ka mums jāmeklē tādu cilvēku sabiedrība, kuriem ir svarīga mūsu dziļākā būtība. Kristiešiem nebūtu citi jānoniecina viņu fizisko īpatnību dēļ.

V. L., Amerikas Savienotās Valstis

Gēnu inženierija Vakar vakarā es izlasīju rakstu sēriju ”Vai zinātne radīs ideālu sabiedrību?” (2000. gada 22. septembris). Paņēmu šo Atmostieties! numuru līdzi uz darbu, un man iznāca ļoti laba saruna ar manu priekšnieku, kas ir ārsts. Rakstu ilustrācijas mudināja iedziļināties šajā tēmā un loģiski spriest. Paldies, ka esat veltījuši laiku un pūles, lai sagatavotu tik atbilstošas ilustrācijas.

N. M., Amerikas Savienotās Valstis

Paldies, ka paskaidrojāt šo sarežģīto tēmu visiem saprotamā veidā. Lasot, kā zinātnieki spriež, kādiem cilvēkiem būtu vēlams radīt pēcnācējus un kādi šim nolūkam būtu uzskatāmi par ”nepiemērotiem”, es domāju: vai viņi ņem vērā, cik cilvēks ir mīlošs, līdzcietīgs un garīgi noskaņots? Tas, ka cilvēkam ir ass prāts un laba veselība, vēl nenozīmē, ka viņš ir labs cilvēks. Tomēr man radās kāds jautājums. Kāpēc kreilība ir nodēvēta par defektu?

Dž. Č., Amerikas Savienotās Valstis

Apgalvojums, ka kreilība ir uzskatāma par defektu, bija citēts no grāmatas ”The Biotech Century” (”Biotehnoloģijas gadsimts”). Vārds ”defekts” bija ielikts pēdiņās, kas norāda, ka autors to ir lietojis ironiskā nozīmē. Šis apgalvojums ataino dažas no ētiska rakstura problēmām, kas saistās ar gēnu inženieriju. Pastāv risks, ka, iegūstot spēju mainīt cilvēka ģenētisko kodu, kāds varētu patvaļīgi izlemt, ka tādas fiziskās īpašības kā, piemēram, noteikta ādas krāsa vai kreilība ir uzskatāmas par nevēlamām. (Red.)

Kaut arī zinātne man nav īpaši mīļš temats, šie raksti mani dziļi aizkustināja. Eigēnika ataino nepilnīgu cilvēku tiekšanos pēc pilnības. Ja viņiem izdotos īstenot iecerēto, pret slimajiem un kroplajiem cilvēkiem, visticamāk, sāktu izturēties kā pret nepilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Līdzjūtība pret šādiem cilvēkiem izzustu. Dievs apsola atgriezt cilvēkiem pilnību tūkstošgades laikā. (Atklāsmes 20:4, 5.) Bet viņš to izdarīs, nepārkāpjot cilvēku gribas brīvību.

S. O., Japāna

Visums Liels paldies par rakstu sēriju ”Vai Visums ir radies nejauši?” (2000. gada 8. oktobris). Esmu bioloģijas fakultātes pirmā kursa studente un rakstus izlasīju kā mācību literatūru — bet šo rakstu pamatā bija ticība ar saprātu apveltītam Radītājam, nevis evolūcijas teorija. Cik patīkami bija iepazīties ar informāciju, kas pasniegta tik objektīvi un saprātīgi!

K. L., Amerikas Savienotās Valstis

Dzīvesstāsts Oleksija Davidjuka dzīvesstāsts, kas bija publicēts rakstā ”Mana galvenā vēlēšanās — palikt uzticīgam” (2000. gada 8. oktobris), mani ļoti uzmundrināja. Oleksijs stāstīja, kā cilvēks, kam viņš gadiem ilgi bija uzticējies, nodeva savus garīgos brāļus. Pirms daudziem gadiem, kad valdība bija aizliegusi mūsu kristīgo darbību, to pašu piedzīvoju arī es. Divi ”vecākie” visos sīkumos pastāstīja par mūsu darbību slepenpolicijai. Līdz ar to mēs tikām arestēti un nopratināti. Viens no šiem diviem cilvēkiem ir jau miris. Otrs, kas ilgu laiku bija izslēgts no draudzes, pirms neilga laika tika uzņemts atpakaļ. Es esmu no sirds pateicīgs Jehovam, ka tagad varu ar šo brāli sasveicināties, nejūtot pret viņu nekādu aizvainojumu. Kaut ko tādu spēj panākt vienīgi Jehovas gars!

D. G., Vācija