Bībeles viedoklis

Vai visas reliģijas ved pie viena Dieva?

”IR GANDRĪZ neiespējami noticēt, ka Dievs, kas radījis Visumu, būtu vēlējies sevi atklāt tikai vienā ticībā,” rakstīja zinātnieks Markuss Borgs. Nobela Miera prēmijas laureāts Dezmonds Tutu sacīja: ”Neviena reliģija nevar apgalvot, ka tai pieder visa patiesība par [ticības] noslēpumiem.” Hinduismā ir populārs viedoklis ”Joto moth, toto poth”, ko aptuveni varētu tulkot šādi: dažādas reliģijas ir tikai dažādi ceļi, kas ved uz vienu un to pašu mērķi. Šāds uzskats pastāv arī budismā. Kā ir redzams, miljoniem cilvēku domā, ka visas ticības ved pie Dieva.

Vēsturnieks Džefrijs Perinders rakstīja: ”Dažreiz izskan apgalvojums, ka visām reliģijām ir viens un tas pats mērķis, ka tās visas ved pie patiesības vai pat ka tās visas māca vienu un to pašu.” Reliģiju mācības, rituāli un dievības, kas tajās tiek pielūgtas, patiešām ir līdzīgas. Lielākā daļa reliģiju uzsver mīlestību un māca, ka ir slikti nogalināt, zagt un melot. Lielākajā daļā reliģisko grupu var atrast cilvēkus, kas no sirds cenšas palīdzēt citiem. Tāpēc rodas jautājums: vai ir svarīgi, pie kādas reliģijas cilvēks pieder, ja viņš patiešām tic savas reliģijas mācībām un cenšas būt labs? Vai dažādas reliģijas ir tikai dažādi ceļi, kas ved pie Dieva?

Vai pietiek tikai ar neliekuļotu dedzību?

Pievērsīsim uzmanību gadījumam ar kādu ebreju, vārdā Sauls, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā un kas kļuva par kristiešu apustuli, pazīstamu ar vārdu Pāvils. Viņš bija ļoti dedzīgs jūdu ticīgais, un tāpēc viņš centās izskaust Kristus sekotāju ticību, uzskatīdams, ka tā ir nepareiza. (Apustuļu darbi 8:1—3; 9:1, 2.) Bet, pateicoties Dieva žēlastībai, Sauls saprata, ka ļoti ticīgi cilvēki (līdzīgi viņam pašam), kas savā ticībā ir dedzīgi, tomēr var  kļūdīties, jo viņiem var pietrūkt zināšanu. (Romiešiem 10:2.) Kad Sauls uzzināja vairāk par Dieva gribu un darbiem, viņš izmainījās un sāka pielūgt Dievu kopā ar tiem, ko iepriekš bija vajājis, — ar Jēzus Kristus sekotājiem. (1. Timotejam 1:12—16.)

Vai Bībelē ir teikts, ka cilvēki var izvēlēties jebkuru no daudzām ticībām un ka Dievs ar to būs apmierināts? Apustulis Pāvils no augšāmceltā Jēzus Kristus saņēma norādījumus, no kuriem izriet tieši pretējais. Jēzus viņu sūtīja pie dažādām tautām ”atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātāna varas pie Dieva”. (Apustuļu darbi 26:17, 18.) Ir skaidri redzams, ka ir svarīgi, kādu reliģiju mēs izvēlamies. Daudziem cilvēkiem, pie kuriem Pāvils tika sūtīts, jau bija sava ticība. Bet viņi atradās ”tumsā”. Ja dažādas reliģijas būtu tikai dažādi ceļi, kas dod mūžīgo dzīvību un ļauj iegūt Dieva labvēlību, tad Jēzum nebūtu bijis jāuzdod saviem sekotājiem gatavot mācekļus un nebūtu bijis jāmāca, kā to darīt. (Mateja 28:19, 20.)

Savā slavenajā Kalna sprediķī Jēzus sacīja: ”Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:13, 14.) Bībelē skaidri un nepārprotami teikts, ka ir ”viena ticība”. (Efeziešiem 4:5.) Daudziem, kas atrodas uz ”platā ceļa”, neapšaubāmi ir sava reliģija, taču viņiem nav ”vienas ticības”. Tā kā pastāv tikai viena patiesā reliģija, tiem, kas vēlas atrast īsto ticību, tā ir jāmeklē.

Meklējiet patieso Dievu

Jau no cilvēces vēstures pirmsākumiem Dievs ir darījis zināmu, kas cilvēkiem jādara. (1. Mozus 1:28; 2:15—17; 4:3—5.) Viņa prasības ir skaidri izklāstītas Bībelē, tāpēc mums ir iespēja atšķirt, kāda pielūgsme viņam ir pieņemama, bet kāda ne. (Mateja 15:3—9.) Daži cilvēki turas pie vecāku un vecvecāku ticības, bet citi izvēlas to ticību, kas ir visizplatītākā tajā vietā, kur viņi dzīvo. Daudzu cilvēku reliģijas izvēle ir atkarīga no tā, kur un kad viņi ir dzimuši. Bet vai reliģijas izvēlei patiešām ir jābūt atkarīgai no nejaušības, un vai ir jāļauj, ka citi mūsu vietā pieņem šo lēmumu?

Reliģijas izvēlei ir jābūt apzinātai, tādai, kas balstīta uz rūpīgu Svēto rakstu izpēti. Lūk, piemēram, kā pirmajā gadsimtā rīkojās daudzi izglītoti cilvēki, kuriem sludināja Pāvils: viņi nevis uzreiz noticēja Pāvila vārdiem, bet ”meklēja ik dienas rakstos, vai tas tā esot”. (Apustuļu darbi 17:11; 1. Jāņa 4:1.) Arī mums būtu jādara tas pats.

Bībelē rakstīts, ka Dievs, Visuma Radītājs, meklē tādus cilvēkus, kas pielūdz viņu patiesībā. Kā var lasīt Jāņa 4:23, 24, Jēzus skaidroja: ”Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas viņu pielūdz, tiem to būs pielūgt garā un patiesībā.” Dievam ir pieņemama tikai ”tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā”. (Jēkaba 1:27.) Viņš ir svētījis miljoniem cilvēku, kas ir meklējuši šauro ceļu, kurš ved uz dzīvību, un ir palīdzējis to atrast. Dievs mūžīgo dzīvību dos nevis tiem cilvēkiem, kas īpaši nedomā par reliģijas izvēli, bet gan tiem, kas patiešām pūlas atrast šauro ceļu un atraduši iet pa to. (Maleahija 3:18.)