No mūsu lasītājiem

Rūpes par veselību Būdams hiropraktiķis un diplomēts fizikālais terapeits, es jau 21 gadu darbojos veselības aprūpes jomā un esmu sniedzis palīdzību neskaitāmiem pacientiem. Mani māc nopietnas bažas, ka, izlasījuši rakstu sēriju ”Rūpes par veselību. Kādas ir izvēles iespējas?” (2000. gada 22. oktobris), daudzi neuzdrošināsies griezties pēc palīdzības pie hiroprakses speciālistiem, jo baidīsies no iespējamām komplikācijām.

A. K., Amerikas Savienotās Valstis

Jūs minējāt, ka hiroprakses speciālista veiktas manipulācijas kakla rajonā var izraisīt insultu. Vairāk nekā 50 gadus es esmu bijis hiropraktiķis, bet nekad neko tādu neesmu ne redzējis, ne dzirdējis.

B. D. B., Amerikas Savienotās Valstis

Mūsu nodoms nebija atrunāt lasītājus no griešanās pēc palīdzības pie hiropraktiķiem, ja vien viņi paši to vēlas. ”Atmostieties!” bija sacīts: ”Jāatzīmē, ka kvalificēta hiroprakses speciālista veiktas manipulācijas reti izraisa kādas blaknes.” Tomēr žurnālā ”Archives of Internal Medicine”, 158. sējumā, 1998. gada 9. novembra numurā attiecībā uz šādām manipulācijām bija atzīmēts, ka ”joprojām nav noskaidrots, cik bieži rodas nopietnas komplikācijas,” un, ”pēc aptuveniem aprēķiniem, to skaits svārstās no 1 gadījuma uz 400 000 līdz 3—6 gadījumiem uz 10 miljoniem”. Mums būtu bijis jāprecizē, ka hiroprakses speciālista veikto manipulāciju dēļ komplikācijas, arī insults, ko mēs bijām pieminējuši, rodas ārkārtīgi reti. (Red.)

Liels, liels paldies par šo rakstu sēriju. Man nav nekādu iebildumu pret tradicionālo medicīnu, tomēr antibiotiku iedarbība uz manu organismu ir dzīvībai bīstama. Reizēm parastie ārsti nespēja noteikt, kas man ir par kaiti, tāpēc es izlēmu izmantot netradicionālās medicīnas pakalpojumus. Jūsu raksti mani tiešām ļoti uzmundrināja, jo daži manis izvēlētās ārstēšanās dēļ pat zobojas par mani.

S. H., Antigva

Ielogojumā 8. lappusē bija citēti kāda ārsta vārdi, ka tādi augi kā ginks un pireta var kavēt asinsreci, ja tos lieto kopā ar kādiem ārsta parakstītiem medikamentiem. Es lietoju abus šos augus reizē ar medicīniskiem preparātiem un uzskatīju, ka neviens augs neko sliktu nekad nevar nodarīt. Jūsu publicētā informācija man palīdzēs izvairīties no problēmām, kādas būtu varējušas rasties nākotnē.

Dž. G., Amerikas Savienotās Valstis

Neskaidrība jautājumā par dienu nosaukumiem Jūsu rakstos ir aplūkots rūpīgi izpētīts materiāls, un tie ir autoritatīvi — kļūdas tajos ir reti. Tomēr, lasot rakstu ”Vikingi — iekarotāji un kolonisti” (2000. gada 8. decembris), es konstatēju neprecizitāti. Jūs minējāt, ka vairāku nedēļas dienu nosaukumi angļu valodā sakņojas skandināvu mitoloģijā. Kaut gan vikingi pielūdza Tīru, Odinu, Toru un Frigu, arī ģermāņu ciltis pielūdza dievus, kam bija gandrīz tādi paši vārdi. Piektajā un sestajā gadsimtā, kad ģermāņi iebruka Britānijā, viņi šeit ieviesa arī savu dievu pielūgsmi. Tāpēc nedēļas dienu nosaukumi nāk no anglosakšiem.

A. C., Lielbritānija

”The World Book Encyclopedia” un citos avotos ir norādīts, ka dienu nosaukumi ir ”cēlušies no skandināvu dievu vārdiem”. Turpretī ”The Encyclopedia Britannica” ir sacīts, ka šie nosaukumi ir cēlušies ”no anglosakšu vārdiem, ar kuriem apzīmēja dievus teitoņu mitoloģijā”. Daži zinātnieki uzskata, ka šie anglosakšu vārdi ir radniecīgi seno skandināvu vārdiem. Jebkurā gadījumā zinātnieki šajā jautājumā vēl joprojām nav vienisprātis. (Red.)

Nomāktība Liels paldies par rakstu ”Vai man stāstīt kādam, ka jūtos nomākts?” rubrikā ”Jauniešu jautājumi” (2000. gada 22. oktobris). Tajā laikā, kad es saņēmu šo rakstu, es biju ļoti nomākta un nezināju, ko darīt. Lasot šo rakstu, es izjutu, ka ir kāds, kas mani saprot. Es pastāstīju par savām sajūtām vecākiem, labākajai draudzenei un, pats svarīgākais, Jehovam. Viņš man ļoti palīdzēja. Es nekad negribu pazaudēt savas tuvās attiecības ar Jehovu.

A. P., Vācija