Vai pasaulē sāk aptrūkties ūdens?

”Iespēja izmantot uzticamu, drošu un pietiekamu ūdens avotu ir būtisks priekšnoteikums visas cilvēces izdzīvošanai, labklājībai un sociālekonomiskajai attīstībai. Mēs turpinām izturēties tā, it kā dzeramā ūdens krājumi vienmēr būs pieejami pārpilnībā — bet tā nav taisnība.” (KOFI ANNANS, ANO ĢENERĀLSEKRETĀRS.)

KATRU ceturtdienu pusdienlaikā jau tūkstoš gadus Spānijas pilsētā Valensijā sanāk neparasta tiesa. Tās uzdevums ir izšķirt strīdus par ūdeni.

Zemkopji auglīgajā Valensijas līdzenumā nevar iztikt bez savu lauku apūdeņošanas, un šim nolūkam ir vajadzīgs daudz ūdens, bet tā šajā Spānijas daļā vienmēr ir trūcis. Ik reizi, kad zemkopji uzskata, ka nav saņēmuši ūdeni, kas viņiem pienākas, viņi var griezties ”ūdens tiesā”. Strīdi par ūdeni nav nekas jauns, bet reti gadās, ka tie tiktu izšķirti tik taisnīgi kā Valensijā.

Gandrīz pirms 4000 gadiem izcēlās nikns strīds ganu starpā par pieeju kādai akai netālu no Bēršebas Izraēlā. (1. Mozus 21:25.) Kopš tā laika ar ūdeni saistītās problēmas Tuvajos Austrumos ir kļuvušas daudz lielākas. Vismaz divi pazīstami šī reģiona līderi ir izteikušies, ka domstarpības jautājumā par ūdeni ir viens no iemesliem, kura dēļ viņi varētu pieteikt kaimiņvalstij karu.

Tajās pasaules zemēs, kur ir nepietiekams nokrišņu daudzums, ūdens vienmēr ir bijis dažādu konfliktu centrā. Iemesls ir vienkāršs: ūdens ir nepieciešams dzīvībai. Kofi Annans norāda: ”Dzeramais ūdens ir ļoti vērtīgs: bez tā mēs nevaram dzīvot. Tas ir neaizstājams: tam nav aizvietotāju. Un tas ir viegli ietekmējams: cilvēku darbība ir nopietni iespaidojusi ūdens kvantitāti un kvalitāti.”

Patlaban ūdens kvantitāte un kvalitāte uz zemeslodes ir apdraudēta tik lielā mērā, kā tas nekad agrāk nav bijis. Tiesa, vairākās pasaules vietās ūdens krājumi acīmredzot  ir pietiekami, bet šim faktam nevajadzētu radīt mānīgu drošības sajūtu.

Krājumi sarūk

”Viena no lielajām cilvēka dabas pretrunām ir tā, ka mēs sākam kaut ko augstu vērtēt tikai tad, kad tā pietrūkst,” atzīmē ANO ģenerālsekretāra vietniece Elizabete Daudsvela. ”Ūdens mūsu acīs kļūst vērtīgs tikai tad, kad izsīkst akas. Un akas izsīkst ne vien vietās, kur bieži ir sausums, bet arī tur, kur ūdens trūkums līdz šim nav bijis aktuāls jautājums.”

Tie, kas ikdienā saskaras ar ūdens trūkumu, izjūt šo problēmu ļoti asi. Piemēram, Asokans, kalpotājs, kas dzīvo Indijas pilsētā Madrasā, katru rītu ceļas divas stundas pirms saules lēkta. Paņēmis piecus spaiņus, viņš dodas pie publiskā ūdens krāna, kas atrodas piecu minūšu gājiena attālumā. Tā kā ūdens krānā ir tikai no četriem līdz sešiem rītā, vieta rindā jāieņem jau agri. Kad spaiņi ir atnesti mājās, ar tiem jāiztiek visu dienu. Daudziem citiem indiešiem — un vēl veselam miljardam zemeslodes iedzīvotāju — nav tā veicies kā Asokanam. Pie viņu mājām nav ne ūdens krāna, ne upes, ne akas.

Viens no tiem ir Abdulla — zēns, kas dzīvo Sāhelas dabas apgabalā Āfrikā. Uz ceļazīmes, kur lasāms viņa ciematiņa nosaukums, tas nosaukts par oāzi, bet patiesībā ūdens šajā vietā jau sen vairs nav, tikpat kā nav manāmi arī koki. Abdullam jānes ūdens savas ģimenes locekļiem no akas, kas atrodas veselu kilometru no viņa mājām.

 Vairākās vietās pasaulē pieprasījums pēc tīra dzeramā ūdens jau ir sācis pārsniegt reālās iespējas to sagādāt. Izskaidrojums ir vienkāršs: liela daļa cilvēces dzīvo tuksnešu un pustuksnešu rajonos, kur ūdens ir ļoti maz. (Skat. karti 3. lappusē.) Pēc Stokholmas Vides institūta datiem, trešā daļa pasaules iedzīvotāju jau tagad dzīvo vidēja vai nopietna ūdens trūkuma apstākļos. Turklāt pieprasījums pēc ūdens ir pieaudzis vairāk nekā divreiz straujāk par iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Turpretī pieejamais ūdens daudzums būtiski nemainās. Pagaidu atvieglojumu var gūt, padziļinot akas un izveidojot jaunas ūdenstilpnes, taču kopējais nokrišņu daudzums un pazemes ūdeņu daudzums paliek praktiski nemainīgs. Tāpēc, kā liecina meteorologu aprēķini, 25 gadu laikā ūdens daudzums, kas pieejams katram zemes iedzīvotājam, var samazināties uz pusi.

Ietekme uz veselību un uzturu

Kā ūdens trūkums ietekmē cilvēkus? Būtiski ir tas, ka šī situācija kaitē viņu veselībai. Nevajadzētu domāt, ka cilvēki nomirst aiz slāpēm, taču viņi bieži saslimst, jo ēdiena gatavošanai un dzeršanai izmanto sliktas kvalitātes ūdeni. Elizabete Daudsvela min šādu faktu: ”Apmēram 80 procentus visu saslimšanas gadījumu un vairāk nekā trešo daļu visu nāves gadījumu jaunattīstības valstīs izraisa netīra ūdens lietošana.” Jaunattīstības zemēs, kas atrodas pustuksneša joslā, ūdens bieži ir piesārņots ar cilvēku un dzīvnieku atkritumvielām, pesticīdiem, minerālmēslojumu un rūpnieciskajām ķimikālijām. Ģimenei, kas grimst nabadzībā, bieži vien nav citas izejas kā lietot šādu piesārņotu ūdeni.

 Tāpat kā ūdens ir vajadzīgs mūsu organismam, lai tas atbrīvotos no atkritumvielām, daudz ūdens ir nepieciešams pienācīgai kanalizācijai — bet lielai cilvēces daļai tāds ūdens daudzums nav pieejams. 1990. gadā bez normālas kanalizācijas dzīvoja 2,6 miljardi cilvēku, bet 1997. gadā šādu cilvēku skaits jau bija 2,9 miljardi, kas ir gandrīz puse no planētas iedzīvotājiem. Kanalizācija var būt pat dzīvības vai nāves jautājums. ANO amatpersonas Kerola Belamī un Nitins Desaī kopīgā paziņojumā brīdināja: ”Ja bērni netiek nodrošināti ar ūdeni, kas būtu derīgs dzeršanai un ko varētu izmantot kanalizācijas vajadzībām, tad viņu veselība un attīstība ir nopietni apdraudēta.”

Ar ūdeni cieši saistīta ir pārtikas ražošana. Protams, daudzas lauksaimniecības kultūras saņem nepieciešamo ūdeni lietus veidā, tomēr pēdējā laikā par svarīgu faktoru tajā, kā paēdināt arvien lielāko skaitu zemeslodes iedzīvotāju, ir kļuvusi apūdeņošana. Pašreiz 36 procentus ražas pasaulē iegūst ar apūdeņošanas palīdzību. Tiesa, kopējā apūdeņojamās aramzemes platība bija vislielākā pirms kādiem 20 gadiem, bet pēc tam tā pakāpeniski ir samazinājusies.

Tiem, kuru mājā no visiem krāniem šļācas ūdens straumes un ir ierīkotas higiēniskas tualetes, kur visas atkritumvielas tiek aizskalotas projām, varbūt ir grūti iedomāties, ka pasaulē sāk aptrūkties ūdens. Bet jāatceras, ka šādas ērtības ir tikai 20 procentiem pasaules iedzīvotāju. Āfrikā daudzas sievietes pavada sešas stundas dienā, gādājot ūdeni, kas turklāt bieži ir piesārņots. Šīs sievietes daudz skaidrāk apzinās reālo situāciju: tīra ūdens, ko varētu lietot bez bažām, ir maz, un tā kļūst arvien mazāk.

Vai situāciju varētu uzlabot ar tehnoloģisku risinājumu palīdzību? Varbūt ūdens resursus varētu izmantot ekonomiskāk? Kur viss ūdens ir palicis? Par šiem jautājumiem — nākamajos rakstos.

[Papildmateriāls/Shēma 4. lpp.]

KUR ATRODAS SALDŪDENS

Aptuveni 97 procenti ūdens uz zemeslodes atrodas okeānos, bet šis ūdens ir pārāk sāļš, lai būtu dzerams, kā arī izmantojams lauksaimniecībā un rūpniecībā.

Tikai kādi 3 procenti no ūdens krājumiem uz zemes ir saldūdens. Bet lielākā daļa šī ūdens nav tik viegli pieejama, kā redzams šajā ilustrācijā.

[Shēma]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Mūžīgais ledus un sniegs 68,7%

Gruntsūdens 30,1%

Mūžīgais sasalums, apakšzemes ledus 0,9%

Ezeri, upes un purvi 0,3%

[Papildmateriāls 5. lpp.]

UDENS KRĪZE

▪ PIESĀRŅOJUMS Polijā tikai 5 procenti ūdeņu upēs ir derīgi dzeršanai, un 75 procenti no tiem ir pārāk piesārņoti pat rūpnieciskai lietošanai.

▪ PILSĒTU ŪDENS KRĀJUMI Mehiko, kas ir pasaules otrā lielākā metropole, gruntsūdens līmenis nepielūdzami krītas, bet no grunts tiek ņemti 80 procenti ūdens, ko pilsēta patērē. No zemes tiek izsūknēts par 50 procentiem vairāk ūdens, nekā tas dabiskā ceļā paspēj atjaunoties. Līdzīga situācija ir Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Tur ūdens horizonts iegrimst vairāk nekā par vienu metru gadā un trešā daļa aku ir izžuvušas.

▪ APŪDEŅOŠANA Milzīgais Ogalalas ūdens horizonts Amerikas Savienotajās Valstīs ir zaudējis tik daudz ūdens, ka apūdeņotās zemes platība Teksasas štata ziemeļrietumos ūdens trūkuma dēļ ir samazinājusies par trešdaļu. Kaut kas līdzīgs notiek arī Ķīnā un Indijā — valstīs, kas ir otrā un trešā lielākā pārtikas ražotāja pasaulē. Tamilnadas štatā Indijas dienvidos apūdeņošanas dēļ gruntsūdens līmenis desmit gadu laikā ir krities vairāk nekā par 23 metriem.

▪ IZZŪDOŠAS UPES Sausajā sezonā varenā Ganga vairs neietek jūrā, jo viss tās ūdens ir novirzīts sāņus. Tas pats notiek ar Kolorādo upi Ziemeļamerikā.

[Karte 3. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

VIETAS, KUR TRŪKST ŪDENS

Šajās vietās ūdens nav pietiekamā daudzumā