Kāpēc cilvēki lieto vielas, kas izraisa atkarību?

”MAN bija 13 gadi, kad mana labākā drauga māsa kādu vakaru ielūdza mūs abus paciemoties pie viņas dzīvoklī. Tur visi sāka smēķēt marihuānu. Sākumā es no tās atteicos, bet, kad man piedāvāja atkal un atkal, es galu galā to pamēģināju.” Tā savu pirmo iepazīšanos ar narkotikām aprakstīja Maikls no Dienvidāfrikas Republikas.

”Es uzaugu konservatīvā ģimenē, kas profesionāli nodarbojās ar klasisko mūziku. Orķestrī, kurā es spēlēju, viens no mūziķiem pārtraukumos pastāvīgi smēķēja marihuānu. Vairākus mēnešus viņš neatlaidīgi centās mani pierunāt, lai es arī uzsmēķēju. Visbeidzot es pamēģināju un pēc tam sāku to darīt regulāri.” Tā narkotikas sāka lietot kanādietis Darens.

Viņi abi vēlāk ķērās arī pie citām narkotikām — LSD, opija un stimulantiem. Atskatoties pagātnē, gan Maikls, gan Darens, kas tagad narkotiku lietošanu ir atmetuši, secina, ka vienaudžu ietekme bija galvenais iemesls, kāpēc viņi sāka tās lietot. ”Man pat prātā nenāca, ka es kādreiz varētu lietot narkotikas,” saka Maikls, ”bet tie puiši un meitenes bija mani vienīgie draugi, un es, gluži dabiski, negribēju atšķirties no viņiem.”

Izklaides pasaule

Vienaudžu ietekme neapšaubāmi ir viens no iedarbīgākajiem faktoriem, kas daudzus, īpaši jauniešus, pamudina izmēģināt narkotikas. Turklāt jauniešiem acu priekšā ir piemērs, ko rāda viņu elki no izklaides pasaules, kuri ļoti dziļi iespaido savus jaunos pielūdzējus.

Izklaides industrijā narkomānija ir izplatīta problēma. Daudzas no populārās mūzikas lielākajām zvaigznēm kādā savas karjeras posmā lieto ”smagās” narkotikas. Arī kinozvaigžņu vidū atkarība no narkotikām nav nekāds retums.

Izklaides pasaule spēj piešķirt narkotikām pievilcību un valdzinājumu, kas daudziem jauniešiem acīmredzot šķiet neatvairāms. 1996. gadā Newsweek bija rakstīts: ”Sietlas ielas ir pilnas ar jauniešiem, kas turp devušies lietot heroīnu tikai tāpēc, ka to darīja [rokmūziķis] Kobeins.”

Narkotikas tiek attēlotas romantiskā gaismā arī žurnālos, kino un televīzijā. Tāpat daži no ievērojamākajiem modes dizaineriem dod priekšroku modelēm, kas ar savu kalsnumu un vājumu atgādina narkomānes.

Kāpēc daži kļūst atkarīgi?

Ir vēl daudz citu iemeslu, kāpēc cilvēki aizvien biežāk sāk lietot vielas, kas izraisa atkarību, — piemēram, vilšanās sajūta, nomāktība un mērķa trūkums dzīvē. Var minēt arī tādus faktorus kā ekonomiskas dabas problēmas, bezdarbs un slikts vecāku piemērs.

Daži, kam ir grūti veidot attiecības ar citiem, lieto alkoholu vai narkotikas, lai šīs vielas palīdzētu viņiem būt atraisītiem citu cilvēku sabiedrībā. Viņuprāt, tās vairo viņu pašpaļāvību, liekot justies asprātīgiem un patīkamiem. Savukārt citiem gluži vienkārši šķiet, ka apreibināties ir vieglāk nekā uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Arī garlaicība var pamudināt jauniešus izmēģināt atkarību izraisošas vielas. Grāmatā The Romance of Risk—Why Teenagers Do the Things They Do, runājot par garlaicību un vecāku kontroles trūkumu, sacīts: ”Puiši un meitenes pēc skolas atgriežas tukšās mājās. Nav brīnums, ka viņi jūtas vientuļi un negrib būt vieni. Draugi sanāk kopā, tomēr bieži vien arī tad viņiem ir garlaicīgi. Viņi nepārtraukti skatās televīziju  vai mūzikas videoklipus vai sērfo pa Internetu, meklējot kaut ko aizraujošu. Tādos apstākļos līdz smēķēšanai, narkotiku lietošanai un dzeršanai ir tikai viens solis.”

Jau minētais Maikls par situāciju savās mājās stāstīja: ”Es augu laimīgā ģimenē. Mēs bijām ļoti pieķērušies cits citam. Tomēr abi mani vecāki strādāja, un pa dienu es biju atstāts pats savā vaļā. Turklāt vecāki mums deva pilnīgu brīvību, no mums netika prasīta nekāda disciplīna. Maniem vecākiem nebija ne jausmas, ka esmu sācis lietot narkotikas.”

Reiz iesākuši, daudzi turpina lietot narkotikas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka viņiem tas patīk. Maikls, kas lietoja narkotikas katru dienu, par to radīto iespaidu teica: ”Es dzīvoju sapņu pasaulē. Es varēju aizbēgt no visām nepatikšanām, kādas vien man bija. Man ne no kā nebija bail, un visa pasaule šķita jauka un brīnišķīga.”

Kāds cits bijušais narkomāns, dienvidafrikānis Diks, apraksta, kā uz viņu iedarbojās marihuāna, kad viņš 13 gadu vecumā sāka to smēķēt: ”Man nāca smiekli par katru joku. Viss likās bezgala jautri.”

Brīdinājumi par to, kādu postu narkotikas var nodarīt, jauniešus, šķiet, nemaz nebiedē. Viņiem bieži ir tāda sajūta, it kā ar viņiem nekas ļauns nevarētu atgadīties. Grāmatā Talking With Your Teenager skaidrots, kāpēc jaunieši sliecas ignorēt brīdinājumus par alkohola un narkotiku kaitīgumu: ”Viņiem ir tik daudz enerģijas un dzīvesspara, ka iespēja zaudēt veselību liekas pavisam neticama. Šī neievainojamības sajūta pusaudža vecumā ir ļoti raksturīga. Pusaudžu acīs plaušu vēzis, alkoholisms, narkomānija ir kaut kas tāds, kas apdraud citus, vecākus cilvēkus, bet nevis viņus.” Daudzi vispār neapzinās draudošās briesmas, kā liecina, piemēram, tādas narkotikas kā ”ekstāze” popularitāte. Kas īsti ir šī ”ekstāze”?

”Ekstāze” un reivs

Uz amfetamīna bāzes veidotā narkotika MDMA, kas pazīstama ar nosaukumu ecstasy jeb ”ekstāze”, bieži tiek lietota tādos pasākumos kā reivos, kur jaunieši pulcējas, lai cauru nakti dejotu. Pārdevēji popularizē uzskatu, ka ”ekstāze” ir nekaitīgs līdzeklis, kurš rada patīkamas sajūtas, turklāt piešķir nebeidzamas enerģijas rezerves, kas ļauj dejot līdz pat rītam. Šī narkotika palīdz dejotājiem stundām ilgi kustēties mūzikas ritmā, līdz viņi sasniedz, kā bija teikts kādā žurnālā, ”transam līdzīgu stāvokli”. Kāda jauniete par ”ekstāzes” vilinājumu stāstīja: ”Kāju pirkstos sākas kņudoņa, kas lēnām kāpj uz augšu līdz pat galvai un apņem tevi ar neticamu siltuma un mīlestības sajūtu.”

Regulāru ”ekstāzes” lietotāju galvas smadzeņu skenogrammas liecina, ka tas nepavisam nav tāds nekaitīgs līdzeklis, kā  apgalvo tirgotāji. Cik var spriest, ”ekstāze” smadzenēs bojā nervu šķiedras un samazina serotonīna līmeni. Iespējams, šie bojājumi ir neatgriezeniski. Ar laiku tie var izraisīt tādas sekas kā depresija un atmiņas traucējumi. Ir reģistrēti arī vairāki ”ekstāzes” lietotāju nāves gadījumi. Turklāt narkotiku tirgoņi mēdz piejaukt ”ekstāzei” heroīnu, lai padarītu savus pircējus atkarīgus no narkotikām.

Cik viegli pie tām tikt?

Daudzās zemēs, narkotiku krājumiem pieaugot, to cenas ir kritušās. Daļēji tas izskaidrojams ar politiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām. Tipisks piemērs ir Dienvidāfrikas Republika, kur līdz ar izmaiņām politiskajā dzīvē ir gājusi plašumā tirdzniecība un cita veida sakari ar ārvalstīm. Šis fakts, kā arī stingras robežkontroles trūkums ir veicinājuši narkotiku tirdzniecības aktivizēšanos. Palielinoties bezdarbam, tūkstošiem cilvēku narkotiku tirdzniecība ir kļuvusi par iztikas avotu. Tur, kur plaukst darījumi ar narkotikām, arī varmācīgi noziegumi parasti nav retums. Kā teikts kādā laikrakstā, Dienvidāfrikas provincē Gautengā daudzi skolēni, daži pat tikai 13 gadus veci, ir policijas uzraudzībā narkotiku izplatīšanas dēļ. Daļa skolu ir sākušas izdarīt skolēniem narkotiku testus.

Kāds ir galvenais cēlonis?

Bez šaubām, ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki sāk lietot atkarību izraisošas vielas. Tomēr tie visi ir tikai simptomi, kas liecina par kādu dziļāku cēloni, problēmas sakni. Bens Vitakers narkomānijas problēmai veltītā grāmatā netieši norāda uz to, rakstīdams: ”Pašreizējais narkotiku lietošanas pieaugums ir briesmu signāls, kas brīdina ne tikai par vientulību un izmisumu, bet arī par citām mūsu sabiedrības vājībām un trūkumiem. Kā gan citādi varētu izskaidrot, kāpēc tik daudz talantīgu un privileģētu cilvēku mūsdienu dzīves realitātes vietā dod priekšroku narkotikām?”

Tas ir labs jautājums, kas liek apzināties, ka mūsu materiālistiskajā sabiedrībā, kur valda dzīšanās pēc panākumiem, emocionālās un garīgās vajadzības bieži vien paliek neapmierinātas. Pat lielākajai daļai reliģiju neizdodas šīs vajadzības apmierināt, jo šīs reliģijas ir atstājušas bez ievērības cilvēces problēmu galveno cēloni.

Lai saprastu, kāds ir vienīgais ceļš, kā uz visiem laikiem atrisināt atkarības problēmu, vispirms ir jāizdibina, kāds ir šis galvenais cēlonis. Par to būs runa nākamajā rakstā.

[Attēls 7. lpp.]

Dažkārt slavenības iztēlo narkotikas par kaut ko pievilcīgu

[Attēli 7. lpp.]

Modernās mūzikas pasaule ir piesātināta ar narkotikām

[Attēli 8. lpp.]

Reivos parasti ir pieejamas ”ekstāzes” tabletes

[Norādes par autortiesībām]

AP Photo/Greg Smith

Gerald Nino/U.S. Customs