Kas lieto atkarību izraisošas vielas?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKĀ

”PRAKTISKI visi lieto kaut kādas vielas, kas iedarbojas kā narkotikas.” Kāds varbūt izsaka tamlīdzīgus vispārīgus apgalvojumus, lai pamudinātu lētticīgus cilvēkus ”paeksperimentēt” ar narkotikām, taču atkarībā no tā, kā mēs saprotam jēdzienu ”narkotikas”, šajos vārdos varbūt ir ietverts arī kāds patiesības grauds.

Saskaņā ar kādu formulējumu, narkotika ir ”jebkāda dabiskas vai sintētiskas izcelsmes ķīmiska viela, ko var lietot, lai mainītu uztveri, noskaņojumu vai kādu citu psiholoģisku stāvokli”. Tā ir ērta un plaša definīcija, kas raksturo tā dēvētās psihoaktīvās vielas, kaut arī tās, kuras nav iekļautas narkotisko un psihotropo vielu sarakstā, oficiāli nav uzskatāmas par narkotikām.

Pēc šīs definīcijas arī alkoholu var nosaukt par narkotiku. Pārmērīga alkohola lietošana ir bīstama, un tā acīmredzot kļūst aizvien izplatītāka. Kādas rietumu valsts universitātēs un koledžās veiktā pētījumā tika konstatēts, ka ”nopietnākā ar atkarību izraisošajām vielām saistītā problēma koledžu pilsētiņās ir pārliecīga alkohola lietošana”. Kā liecināja šī pētījuma rezultāti, 44 procenti studentu mēdza dzert pāri mēram. *

Tāpat kā alkohols, arī tabaka ir legāli pieejama, lai gan tā satur iedarbīgu indi — nikotīnu. Kā ziņo Pasaules veselības organizācija, smēķēšanas dēļ mirst aptuveni četri miljoni cilvēku gadā. Tomēr tabakas karaļi ir bagāti un cienījami sabiedrības locekļi. Smēķēšana izraisa spēcīgu atkarību, varbūt pat spēcīgāku nekā daudzu nelegālo narkotiku lietošana.

 Pēdējos gados daudzas valstis ir ierobežojušas tabakas reklāmu un veikušas arī citus pretsmēķēšanas pasākumus, taču liela daļa cilvēku joprojām uzskata smēķēšanu par sabiedrībā pieņemamu nodarbošanos. Arī kino industrija turpina attēlot smēķēšanu romantiskā un pievilcīgā gaismā. Kādā Kalifornijas universitātes (Sanfrancisko, ASV) pētījumā, kas aptvēra ienesīgākās 1991.—1996. gada filmas, tika noskaidrots, ka 80 procenti no galvenajiem varoņiem vīriešiem šajās filmās smēķēja.

Medikamenti un kofeīns

Protams, medikamenti palīdz daudziem cilvēkiem, tomēr arī tos ir iespējams lietot ļaunprātīgi. Reizēm gadās, ka ārsts paraksta medikamentus ar pārāk vieglu roku vai arī pacients viņu piedabū parakstīt zāles, kas nemaz nav nepieciešamas. Kāds ārsts sacīja: ”Ārsti ne vienmēr veltī pacientam pietiekami daudz laika, lai noskaidrotu viņa simptomu cēloni. Vieglāk ir pateikt: ”Dzeriet šīs tabletes!” Taču galvenā problēma paliek neatrisināta.”

Pat tādi medikamenti, kas dabūjami bez receptes, piemēram, aspirīns un paracetamols (tailenols, panadols), var radīt nopietnus veselības traucējumus, ja tos lieto nepareizi. Pasaulē ik gadus vairāk nekā 2000 cilvēku zaudē dzīvību nepareizas paracetamola lietošanas dēļ.

Kofeīns, ko satur tēja un kafija, arī ir viela, kas var izraisīt atkarību, kaut gan, dzerot savu iecienīto rīta tasi, mums tāda doma parasti neienāk prātā. Būtu gan absurdi tādus dzērienus kā tēju un kafiju pielīdzināt heroīnam vai citām ”smagajām” narkotikām. Tas būtu tas pats, kas pielīdzināt mājas kaķēnu mežonīgam lauvam. Tomēr daļa mediķu uzskata, ka regulāri dzert vairāk nekā piecas tases kafijas vai deviņas tases tējas dienā var būt kaitīgi veselībai. Turklāt, ja cilvēks, kas ir pieradis lielā daudzumā lietot šos dzērienus, pēkšņi pārtrauc to darīt, viņš var piedzīvot līdzīgas paģiru sindroma pazīmes, kādas pieredzēja kāda dedzīga tējas cienītāja, kurai pēc atteikšanās no tējas parādījās tādas izpausmes kā vemšana, stipras galvassāpes un paaugstināts jutīgums pret gaismu.

Dopings un narkotiskās vielas

Problemātisks ir jautājums par medikamentu un dažādu citu preparātu lietošanu sportā. Lielu uzmanību tam piesaistīja 1998. gada Tour de France, kad deviņi līderkomandas velobraucēji tika diskvalificēti dopinga lietošanas dēļ. Sportisti ir izgudrojuši dažādas viltības, kā ”apiet” dopinga testus. Žurnālā Time stāstīts, ka daži ir pat ķērušies pie tāda paņēmiena kā ””urīna transplantācija”, proti, viņu urīnpūslī ar katetra palīdzību tiek ievadīts kāda cita ”tīrais” urīns — tā parasti ir visai sāpīga procedūra”.

Ir jārunā arī par daudzajām narkotiskajām vielām, kas tiek lietotas ”izklaides” nolūkos. Starp tām var nosaukt tādas vielas kā marihuāna, ”ekstāze” (metilēndioksimetamfetamīns jeb MDMA), LSD (lizergīnskābes dietilamīds), stimulanti (piemēram, kokaīns un amfetamīni), miega un nomierinošie līdzekļi (piemēram, trankvilizatori) un heroīns. Jauniešu vidū populāra ir arī apreibināšanās ar dažādiem inhalantiem, kā līme un benzīns, kas paši par sevi, protams, nav aizliegtas vielas un ir brīvi pieejami.

Izplatītais priekšstats par narkomānu kā par izkāmējušu radījumu, kas kaut kādā nolaistā  midzenī dursta sev vēnas, daudzos gadījumos ir maldinošs. Ne mazums narkotiku lietotāju joprojām spēj samērā normāli darīt savus ikdienas darbus, lai gan atkarība no narkotikām lielākā vai mazākā mērā ietekmē viņu dzīves kvalitāti. Taču narkotiku postošo ietekmi nedrīkst novērtēt par zemu. Kā teikts kādā grāmatā, daži kokaīna lietotāji ”ir spējīgi īsā laikā injicēt sev narkotikas tik daudz reižu, ka pārvērš paši savu miesu sadurstītā, asiņainā un zilumiem klātā gaļas gabalā”.

Pēc tam kad astoņdesmito gadu beigās narkotiku lietošana, šķiet, bija samazinājusies, tā pēdējā laikā atkal ir sākusi strauji vērsties plašumā. Žurnālā Newsweek bija rakstīts: ”Varas iestādes izmisīgi cīnās ar tādām problēmām kā milzīgais narkotiku kontrabandas un gandrīz visu veidu narkotiku lietošanas pieaugums un to apkarošanai nepieciešamo līdzekļu un informācijas trūkums.” Dienvidāfrikas Republikā Johannesburgas laikraksts The Star ziņoja, ka, saskaņā ar oficiālajiem datiem, ”ceturtā daļa Dienvidāfrikas Republikas iedzīvotāju ir atkarīgi no alkohola vai narkotikām”.

ANO Sociālās attīstības institūts atzīmēja, ka ”narkotiku ražotāji un tirgotāji.. ..ir izveidojuši organizētu globāla mēroga struktūru un ieguldījuši būtisku savas peļņas daļu finansu centros, kas nodrošina viņiem slepenību un piedāvā vilinošus procentus. [..] Tagad narkotiku tirgoņiem ir iespēja ”atmazgāt” savus nelegālos ienākumus, pārvietojot naudu no vienas pasaules malas uz otru elektroniskā formā bez stingras valsts kontroles.”

Liekas, daudzi amerikāņi, paši to neapzinoties, ik dienas saskaras ar kokaīnu. Kādā rakstā, kas bija publicēts žurnālā Discover, bija sacīts, ka Amerikā uz vairākuma naudaszīmju ir atrodamas šīs narkotikas pēdas.

Mūsdienās atkarību izraisošu vielu, arī narkotiku, lietošanu daudzi ir sākuši uzskatīt par kaut ko gluži ikdienišķu un pieņemamu. Ņemot vērā plašo informāciju par narkotiku, alkohola un tabakas nodarīto postu, rodas jautājums: kāpēc cilvēki tomēr tos lieto? Aplūkojot šo jautājumu, būtu vietā padomāt arī par to, kāda ir mūsu pašu attieksme pret šādām vielām.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 3. lpp.]

Daudzās koledžu pilsētiņās nopietna problēma ir pārmērīga alkohola lietošana

[Attēls 5. lpp.]

Ne mazums cilvēku uzskata cigaretes un daudzas narkotiskās vielas par nekaitīgām