Kas notiek pasaulē

Ir ”pazuduši” septiņdesmit deviņi miljoni sieviešu

ANO finansētā pētījumā, kas aptvēra ”Indiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Šrilanku, Butānu un Maldiviju, tika konstatēts, ka sieviešu diskriminācijas dēļ, kurai tās ir pakļautas pirms un pēc dzimšanas, Dienvidāzijā ir ”pazuduši” apmēram 79 miljoni sieviešu”, informē ziņu aģentūra Reuters. Tas ir izskaidrojams ar abortiem, ”zīdaiņu slepkavībām un to, ka zēni tiek labāk ēdināti nekā meitenes”. Arī būdamas pieaugušas, sievietes saņem sliktāku uzturu nekā vīrieši, tāpēc viņas cieš no veselības traucējumiem, kas saistīti ar uzturvielu trūkumu. ”Starp meitenēm un sievietēm reproduktīvajā vecumā ir augsts mirstības līmenis,” teikts ziņojumā. Skaitlis 79 miljoni ir aprēķināts, balstoties uz faktu, ka šajā reģionā vīriešu un sieviešu skaita attiecība ir 100 pret 94, turpretī citur pasaulē tā ir 100 pret 106.

Atklāts garākais autoceļa tunelis pasaulē

Norvēģijā ir atklāts garākais autoceļa tunelis pasaulē, teikts laikrakstā Frankfurter Allgemeine Zeitung. Jaunais 24,5 kilometrus garais Lerdāles tunelis nodrošina satiksmi starp divām Norvēģijas lielākajām pilsētām — Oslo un Bergenu. Kamēr vēl nebija uzbūvēts šis tunelis, autobraucējiem pastāvēja izvēle starp līkumainu kalnu ceļu un braucienu ar prāmi pāri fjordam. Liela uzmanība tika pievērsta tam, lai jaunais tunelis būtu drošs. Ik pa 500 metriem ir izveidotas apgriešanās vietas, tunelī darbojas milzīgi ugunsdroši ventilatori, kas attīra gaisu no dūmiem un indīgām gāzēm, un ir uzstādītas jaunākās paaudzes drošības sistēmas. Tā kā daudziem cilvēkiem ir bail no gariem tuneļiem, Lerdāles tuneli četrās daļās sadala plaši stāvlaukumi. To sienas ir apgaismotas ar ziliem prožektoriem, radot dienas gaismas un svaiga gaisa iespaidu. Tomēr, kā liecina kāda aptauja, 25 procenti norvēģu, baidīdamies no nelaimes gadījumiem vai ugunsgrēka, šo tuneli neizmantos.

Izraēlā atgriežas apdraudētie dzīvnieki

Daudzu sugu dzīvnieki, kas Izraēlā bija izzuduši, tagad atkal ir parādījušies, teikts kādā rakstā, kas bija publicēts Izraēlas laikrakstā Haaretz. Šakāļi un vilku bari no jauna ir apmetušies Negevas tuksnesī un Golānas augstienēs. Pēc pēdējām ziņām, Izraēlas ziemeļu daļā ērgļu skaits ir pieaudzis līdz 450. Galilejā ir manīts pat leopards. Tika uzskatīts, ka šajā reģionā leopardi ir pilnībā izzuduši un ka vilki atrodas uz iznīcības robežas. Bet tagad tur atkal ir sastopami gan šie plēsoņas, gan viņu upuri — antilopes, kalnu kazas un brieži. Daļa dzīvnieku ir atgriezušies paši, citi ir ievesti un nomitināti viņu agrākajās dzīves vietās. Ievesto dzīvnieku vidū ir, piemēram, savvaļas ēzeļi, kuru skaits Negevā jau pārsniedz 100.

Zīdīšanas papildu priekšrocības

”Gribat palielināt sava bērna intelektuālās attīstības koeficientu?” jautāts žurnālā Psychology Today. ”Tad barojiet viņu ar krūti, nevis pirktajiem piena maisījumiem.” Ir pamats uzskatīt, ka divas taukskābes, kas sastopamas mātes pienā, — dokosaheksaēnskābe (DHA) un arahidonskābe (AA) — veicina nervu sistēmas attīstību. Saskaņā ar testu rezultātiem, ”bērniem, kas bija saņēmuši taukskābes DHA un AA, bija labāka atmiņa, viņi sekmīgāk risināja problēmas un viņiem bija labāk attīstīta valoda nekā bērniem, kas šīs taukskābes nebija saņēmuši”, sacīts žurnālā, lai parādītu, ka mātes piens bērnam ir vislabākais.

”Tāpat pētījumi ir palīdzējuši saprast, kāpēc cilvēki tik labprāt ēd tos ēdienus, kas ir populāri viņu kultūrā,” ziņots žurnālā Science. ”Sievietes, kas grūtniecības vai zīdīšanas periodā dzēra burkānu sulu, attīstīja savos bērnos patiku pret burkānu garšu. [..] Pētījumi parādīja, ka labāk bērnus ir barot ar krūti nevis ar piena maisījumiem, jo tad bērns ātrāk pierod pie jauniem ēdieniem” un iemācās, ”kāds ir labs uzturs, — tātad ir ļoti svarīgi, lai grūtnieces un sievietes, kas zīda bērnu, ēstu veselīgus produktus”.

Joprojām pastāv vajadzība pēc apmierinoša darba

”Apmierinošs darbs visiem — joprojām sapnis.” Ar šādu nosaukumu  vācu laikrakstā Hannoversche Allgemeine Zeitung bija publicēts raksts, kurā bija stāstīts par pasaules izstādē EXPO 2000 (Hannovere) notikušo simpoziju ”Globālais dialogs”. Kaut arī likums, kas nosaka, ka par vienādu darbu pienākas vienāda samaksa kā vīriešiem, tā sievietēm, tika pieņemts 1951. gadā un bērnu darba aizliegums ir spēkā kopš 1973. gada, 150 miljoni cilvēku visā pasaulē ir bezdarbnieki, 850 miljoniem nav pastāvīgas darbavietas, un 250 miljoni bērnu joprojām ir spiesti strādāt. Puse zemeslodes iedzīvotāju iztiek ar nepilniem diviem dolāriem dienā. Par spīti visām pūlēm plaisa starp bagātajiem un nabagajiem nevis sašaurinās, bet kļūst arvien platāka. Arī problēmas, kādas risina bagātās un nabagās valstis, ir ļoti atšķirīgas. Kamēr Eiropas politiķi spriež par akciju pārdošanas plāniem uzņēmumu darbiniekiem un arodbiedrību ietekmi uzņēmumos, viņu kolēģi attīstības valstīs nopūlas ar tādu pamatjautājumu risināšanu kā pamatskolas izglītība visiem un darba vietu radīšana nākamajai paaudzei.

Vai Masadai draud briesmas?

”Masada nedrīkst krist vēlreiz!” skanēja sauklis, kas iedvesmoja ebrejus, ceļot moderno Izraēlas valsti. ”Tomēr Masada var atkal krist,” ziņo NBC, ”taču šoreiz tiešā nozīmē — dabas spēku dēļ.” Šis populārais tūrisma objekts ”atrodas vienā no mūsu planētas nedrošākajām vietām: Nāves jūras riftu ielejā”. Kalns ir saplaisājis simtos klinšu bluķu, no kuriem vairāki zemestrīces ietekmē var nogrūt. Kā liecināja ar datoriem veiktās analīzes, šādi draudi pastāvēja, piemēram, Čūsku takas austrumu pusē, tāpēc attiecīgās klintis tika nostiprinātas ar 18 metru gariem tērauda stieņiem. Arī ķēniņa Hēroda uzceltās pils drupas Masadas ziemeļu nogāzē ”stāv uz nedroša pamata”, un tām ir nepieciešams stiprinājums, taču līdzekļu trūkuma dēļ šajā rajonā darbi vēl nav sākti. Masada, kas atrodas apmēram 100 kilometru no Jeruzalemes, bija tā vieta, kur gandrīz pirms 2000 gadiem 967 jūdu nemiernieki izturēja divus gadus ilgu romiešu armijas aplenkumu. Stāsta, ka naktī pirms romiešu izlaušanās cauri nocietinājumiem, jūdi labāk esot bijuši ar mieru izdarīt pašnāvību nekā padoties.

Esiet uzmanīgi ar sauli!

Ilgstoša uzturēšanās tiešā saulē bez pienācīgas aizsardzības var izraisīt ādas vēzi, teikts Meksikas laikrakstā El Universal. Kā izteicās dermatoloģe Adriana Anidesa Fonseka, saules starojumam ir kumulatīva iedarbība, kuras sliktās sekas mēdz parādīties pēc 50 gadu vecuma ļaundabīga audzēja veidā. Viņa iesaka uzziest pretiedeguma krēmu 30 minūtes pirms sauļošanās un lietot to atkārtoti ik pēc trim četrām stundām, pēc iešanas ūdenī vai stipras svīšanas. Cilvēkiem ar gaišu ādu ir nepieciešams aizsargkrēms ar faktoru no 30 līdz 40, bet ar tumšu ādu — no 15 līdz 30. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ar pretiedeguma krēmu nav iespējams pilnībā novērst starojuma kaitīgo ietekmi, bet iedeguma krēmi nodara vairāk ļauna nekā laba, radot vēl dziļākus apdegumus. No uzturēšanās tiešā saulē īpaši jācenšas pasargāt bērnus, jo viņu ādas aizsargspējas vēl nav pilnībā attīstījušās.

Interese par priestera amatu zūd

Vecāki, kas ir katoļi, ”vairs nealkst teikt: ”Mans dēls ir priesteris””, informē The New York Times. ”Katoļu baznīcas vadītāji.. labi saprot, ka galvenais iemesls, kāpēc trūkst priesteru, ir tas, ka katoļu vidū trūkst vecāku, kas gribētu savos bērnos veidot interesi par priestera amatu.” Katoļu ģimenes kļūst mazākas, tāpēc vecākiem ”ir grūtāk pieņemt domu, ka viņu vienīgais dēls ievēros priesteru celibātu”, teikts rakstā. ”Turklāt, kā intervijās atzina vecāki, ziņas par priesteriem, kas ir seksuāli izmantojuši bērnus, pēdējo desmit gadu laikā ir nopietni sašķobījušas priestera amata prestižu.” Kādā aktīvāko katoļu baznīcas apmeklētāju aptaujā, kas tika veikta pēc Nacionālās katoļu bīskapu konferences pasūtījuma, noskaidrojās, ka divas trešdaļas vecāku negrasās mudināt savus bērnus kļūt par priesteri vai mūķeni. Kā izteicās šīs konferences pārstāvis priesteris Edvards Bērnss, ja divi jauni, neprecēti cilvēki savām ģimenēm paziņotu, ka viņi dzīvo kopā, neviens neko neiebilstu. Turpretī, ja kāds jauns vīrietis nāktu klajā ar ieceri kļūt par priesteri, ģimenes locekļi viņam bažīgi apvaicātos: ”Vai tu esi labi padomājis?”