Roma — mūžam mainīgā pilsēta

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ITĀLIJĀ

”Man šķiet, ka Romulam [pēc leģendas, personai, kas 753. gadā p.m.ē. nodibinājusi Romu] ir bijusi dievišķa priekšnojauta, ka šī pilsēta reiz būs varenas impērijas centrs.” ROMIEŠU POLITISKAIS DARBINIEKS UN ORATORS CICERONS. PIRMAIS GADSIMTS P. M. Ē.

ROMA, tāpat kā citas pilsētas ar tūkstošiem gadu senu vēsturi, ir visu laiku mainījusies, un gadsimti tajā ir atstājuši savas pēdas. Vai vēlaties redzēt, cik daudzveidīga ir Roma? Aicinām iepazīties ar seno pilsētu — īpaši interesanti tas jums būtu, ja esat uzaicināts apmeklēt vienu no Jehovas liecinieku kongresiem, kas no šī gada 10. līdz 12. augustam notiks Romā, Bari, Turīnā un Milānā.

Bet kuru Romu jūs vēlaties redzēt? Seno Romu, republikas vai impērijas laika Romu? Viduslaiku Romu, renesanses, baroka vai moderno Romu? Aina nebūtu pilnīga, ja nepieminētu pāvestu Romu, vienkāršo ļaužu Romu un aristokrātu Romu. Šajā metropolē ik uz soļa var sastapt kādu pārsteigumu.

Senā pilsēta

Vecākās apmetnes, dzelzs laikmeta būdiņas, uz Romas pakalniem, kas pacēlās ielejā pie sena Tibras brasla, acīmredzot bija parādījušās jau ilgi pirms astotā gadsimta p.m.ē. Senatnē šos pakalnus varēja viegli pamanīt, tāpēc teica, ka Roma ir pilsēta uz septiņiem pakalniem: Kvirināla, Vīmināla, Eskvilīna, Cēlija, Aventīna, Palātija un Kapitolija. Līdz pat mūsu dienām dažas pilsētas vietas sauc šo pakalnu vārdos.

Ja izlemjat apskatīt Romu, neaizmirstiet iegādāties sīku ceļvedi un karti. Jūs varat gūt priekšstatu par to, ko pirms kādiem 2000 gadiem, iespējams, redzēja senais romietis.

Apskatīsim Romas forumu

”Forums bija senās Romas politiskās un tirdzniecības dzīves centrs, un tajā izskatīja tiesas lietas,” teikts kādā tūristu ceļvedī. Galvenā Foruma ieeja atrodas Via dei Fori Imperiali ielā, un tur var aizbraukt gan ar metro, gan vairākiem autobusiem.

Viens no slavenākajiem Foruma vēsturiskajiem pieminekļiem ir Kolizejs jeb Flāviju amfiteātris — impērijas laikmeta simbols. Tas ir 48 metrus augsts — tik augsts kā 16 stāvu ēka. Tā garums ir aptuveni 190 metri, bet platums — apmēram 155 metri. Amfiteātrim ir 80 ieeju, un izrādes tajā varēja skatīties 55 000 cilvēku! Vareno būvi sāka celt mūsu ēras 72. gadā pēc imperatora Vespasiāna pavēles. Padomājiet par to, kad stāvat  pie Kolizeja. Ja vien šie mūri spētu runāt ...

Nesenie arheoloģiskie atradumi liek secināt, ka amfiteātra celtniecībā tika ieguldīti līdzekļi, ko romiešu leģioni bija ieguvuši veiksmīgajā Jūdejas karagājienā, kurš beidzās ar Jeruzalemes nopostīšanu 70. gadā. (Mateja 24:1, 2; Lūkas 21:5, 6.) Vairākus gadsimtus amfiteātrī notika mežonīgas gladiatoru cīņas. Bet, pretēji plaši izplatītajam viedoklim, šajā arēnā acīmredzot negāja bojā kristieši. *

Netālu no Kolizeja slejas Tita arka, kas uzcelta par godu iepriekšminētajai militārajai kampaņai. Arkas iekšpusē var redzēt triumfa gājiena ainas, kurās attēloti sagūstītie ebreji un nolaupītie tempļa svētie priekšmeti. Ļoti iespējams, sagūstītie ebreji gāja pa to vietu, kur vēlāk tika uzbūvēta šī arka.

Vēl viens slavens senatnes piemineklis ir Panteons — iespaidīga un labi saglabājusies celtne. Kādreiz tas bija visiem dieviem veltīts pagānisks templis, tagad tajā atrodas katoļu baznīca. Imperators Adriāns (76.—138. m.ē.), pēc kura rīkojuma Ziemeļanglijā tika uzbūvēts garš aizsargmūris, Romas inženiertehnisko šedevru Panteonu uzcēla 118.—​128. gadā. Rotondas augstums un diametrs ir vienāds — 43,4 metri.

Lielais cirks, Palātija pakalns un daudzas citas vietas un vēstures pieminekļi mūs aicina domās pārcelties pagātnē. Dažādās pilsētas vietās joprojām stāv seni obeliski un kolonnas ar ciļņiem, piemēram, Trajāna un Marka Aurēlija kolonnas, atgādinādamas, cik krāšņa un grandioza kādreiz bija Roma — sestā lielvalsts Bībeles vēsturē.

 Roma apustuļu laikā

Kaut arī apustuļu kristietību drīz vien nomainīja atkritusī kristīgā baznīca, Romā joprojām var ieraudzīt kaut ko, kas saistīts ar agrīno kristiešu dzīves epizodēm. Piemēram, apskatot Apija ceļu, varam atcerēties stāstījumu par apustuli Pāvilu, ko kristīgie brāļi pavadīja līdz pašai pilsētai. (Apustuļu darbi 28:14—16.) Bet nevar akli ticēt visiem stāstiem, ko vēstī tradīcija. Piemēram, netālu no Romas foruma atrodas tā saucamais Mamertīnu cietums, kur it kā esot turēts apcietinājumā apustulis Pēteris. Bet Bībelē nav nekādu pierādījumu, ka apustulis Pēteris vispār būtu spēris kāju Romā.

Apija ceļa tuvumā jūs varat aplūkot arī slavenās katakombas — mirušo apbedīšanai izmantotas pazemes ejas, kuru kopgarums ir vairāki simti kilometru. Arheoloģiskie atradumi, kas saistīti ar mocekļu un mirušo kultu un ticību dvēseles nemirstībai, norāda, ka senās kapsētas izveidoja cilvēki, kas patiesībā vairs nesekoja Jēzus mācībām. *

Kā renesanse izmainīja Romu

Renesanses laikmetā (14. līdz 16. gadsimtā) Romā sākās lielas pārvērtības, kuru cēloņu vidū jāmin tas, ka pieauga pāvesta vara un tās prestižs. Uz pāvesta galmu tika aicināti mākslinieki, arhitekti un prasmīgi amatnieki. Visslavenākais starp tiem bija Mikelandželo. Vatikānā var redzēt dažus viņa meistardarbus. Slavena ir Siksta kapelas sienas freska ”Pastarā tiesa” un freskas uz kapelas griestiem — kapelu var apskatīt, izejot cauri Vatikāna muzejiem. Ir vērts atzīmēt, ka ”Pastarajā tiesā” nav attēlota šķīstītava.

Pie Mikelandželo darbiem pieder arī Mozus skulptūra St. Pietro in Vincoli baznīcā. Mikelandželo ietekme izpaužas arī daudzās Sv. Pētera bazilikas detaļās. Šajā baznīcā ir atrodami vairāki šedevri, to starpā arī Mikelandželo skulptūra Pietà, kurā attēlots mirušais Kristus mātes klēpī.

Jehovas lieciniekiem interesanti ir tas, ka bazilikā daudzās vietās var redzēt senebreju tetragrammu — Dieva vārdu ”Jehova”. Piemēram, aplūkojiet skulptūru, kas grezno Klementa XIII kapavietu, un Upurēšanas kapelu.

Krāšņā barokālā Roma

Viskrāšņākā, iespējams, ir baroka perioda Roma. Baroka arhitektūrai ”piemīt milzīgi apjomi, un tai raksturīgas iespaidīgas detaļas”, atzīmē kāda enciklopēdija. Baroks radās 16. gadsimta beigās, un 18. gadsimtā tā tradīciju turpināja rokoko, kam bija raksturīga lielāka intimitāte. Slavens baroka darbs ir Dž. Bernīni veidotais piemineklis pāvestam Aleksandram VII Sv. Pētera bazilikā. Bernīni bija pāvesta mīļākais mākslinieks. Viņš pārveidoja Romas baznīcas, pilis,  skulptūras un strūklakas. Apskatiet Sv. Pētera laukumu, ko apjož Bernīni veidotā greznā kolonāde, vai arī laukumu Piazza del Popolo — ”grandiozu, simetrisku ieeju Romas sirdī”. It visur var sastapt baroku un Bernīni! Noteikti aplūkojiet skulptūras, kas grezno Trevi strūklaku vai Navona laukuma strūklakas, piemēram, Bernīni radīto Četru upju strūklaku un Mora strūklaku.

Modernā pilsēta

Mūsdienās jauninājumi pilsētas plānojumā tiek ieviesti reti. Pēdējie lielākie celtņu kompleksi ir tapuši 20. gadsimta 30. gados, to vidū Pasaules izstādes komplekss (Espozicione universale di Roma). Tam bija jāslavina fašisms, kas pastāvēja Musolīni valdīšanas laikā.

Pilsētas administrācija tagad ir apņēmusies saglabāt Romas nenovērtējamo māksliniecisko mantojumu un pievērst tam nepieciešamo uzmanību. Šo vēsturisko mantojumu var apbrīnot ne vien ielās un skvēros, bet arī vairāk nekā 100 pilsētas muzejos. Bet, pirms jūs sākat apmeklēt Romas muzejus, kultūras un vēstures pieminekļus, būtu labi iegūt informāciju par muzeju un citu vietu darba laiku — to jūs varat uzzināt vai nu Internetā, vai arī labā tūristu ceļvedī.

Kaut arī Roma ir pazīstama ar Vatikānu, tajā ir reliģiju daudzveidība. Romā atrodas Jehovas liecinieku filiāle un kongresu nams. Romā un tās piepilsētās ir gandrīz 10 000 Jehovas liecinieku, kas veido apmēram 130 draudzes un grupas. Viņu sapulces notiek ne tikai itāliešu valodā, bet arī 12 citās valodās. Jūs vienmēr laipni sagaidīs jebkurā Jehovas liecinieku Valstības zālē (Sala del Regno).

Lai kuras no daudzajām Romas vēstures lappusēm jūs interesētu, aicinām apmeklēt mūžseno pilsētu, jo, kā rakstīja vācu dzejnieks Johans Volfgangs Gēte, ”tikai Romā var vislabāk iepazīt Romu”.

[Zemsvītras piezīme]

 [Papildmateriāls/Attēli 18., 19. lpp.]

BARI — Apūlijas rosīgais centrs

APŪLIJA ir Itālijas reģions, kurā ietilpst ”zābaka” ”papēdis”. (Skat. karti 14. lappusē.) Tā ir slavena ar savu olīveļļu un vīniem. Bari ir Apūlijas centrs, kur mīt apmēram 350 000 iedzīvotāju. Tiek uzskatīts, ka šī pilsēta bija pastāvējusi jau pirms romiešu laikiem. Noteiktā vēstures posmā tā nonāca grieķu ietekmē. Romieši, kas ceturtajā gadsimtā p.m.ē. ienāca šajā apgabalā, nosauca pilsētu par Bāriju un padarīja to par municipiju, tas ir, pilsētas iedzīvotāji kļuva par Romas pilsoņiem, bet pati pilsēta saglabāja savu pašpārvaldi.

Sākot ar pirmo krusta karu (1096. g.), pieauga Bari nozīme, jo caur to gāja ceļš uz austrumu zemēm. No Bari ostas devās ceļā daudzi krustnešu kuģi.

”Ziemassvētku vecīša” pilsēta?

Vissvarīgākie Bari pieminekļi ir cieši saistīti ar vēsturiskiem notikumiem. Ar Bari vēsturi īpaši ir saistīta Sv. Nikolaja bazilika. Nikolajs, kura vārdā nosaukta bazilika, ceturtajā gadsimtā esot bijis Mazāzijas pilsētas Miras bīskaps. Senatnē tautas apziņā nostāsti par viņa dzīvi saplūda ar stāstiem par kādu citu garīdznieku, arī vārdā Nikolajs, kas bija dzīvojis sestajā gadsimtā. Tā ap šo personu savijās visdažādākās leģendas. Vienā no tām Nikolajs tiek saukts par bērnu aizstāvi, jo viņš esot atdzīvinājis trīs bērnus, ko ļauns krodzinieks sacirtis gabalos un iesālījis. Nav nekāds brīnums, ka viduslaikos šī tēla pielūgsme, kas ir pretrunā ar Svētajiem rakstiem, zēla jo plaši un daudzi centās iegūt viņa ”relikvijas”.

Kā rakstīts grāmatā Puglia-Dal Gargano al Salento, Nikolajs — latīniski Sanctus Nicolaus — ”zemēs, kas atradās uz ziemeļiem no Alpiem, un vēlāk arī Ziemeļamerikā kļuva par Santa Klausu, bīskapa mantija pārvērtās par kažokādām rotātu sutanu, mitra par kapuci, bet pats svētais — par labsirdīgu, vecu vīru ar baltu bārdu, kurš nes  dāvanām pilnu maisu”. Lūk, Ziemassvētku vecītis gatavs! *

Pilsētā ir arī citi interesanti vēstures un kultūras pieminekļi, bet Jehovas lieciniekus varētu īpaši interesēt Sv. Trīsvienības, Sv. Kosmas un Sv. Damjāno baznīca, kas celta 20. gadsimta 60. gados. Tās apsīdu grezno mozaīka, kurā redzama tetragramma.

Vai jūs esat redzējis trulli?

Nemaz nav jābrauc tālu prom no Bari, lai aplūkotu kaut ko interesantu. Alberobello pilsētā, kas atrodas aptuveni 55 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Bari, var redzēt slavenās trulli. Tās ir neparastas formas baltas mājas ar koniskiem jumtiem. Dažiem tās šķiet kā pārakmeņojušās teltis vai dīvaini, starp kokiem uzbūvēti kioski. Šīs mājas ir celtas, kraujot akmeņus citu uz cita bez jebkādas saistvielas izmantošanas. Varētu likties, ka ar šādu celtniecības metodi būvētas ēkas ir nestabilas un tajās dzīvot ir nedroši, tomēr tās nav sagruvušas. Daudzas stāv jau gadsimtiem ilgi. Trulli ir arī laba siltumizolācija: vasarā iekšā ir vēsi, bet ziemā silti.

Ja aizraujaties ar fotografēšanu, jūs varbūt vēlēsieties nofotografēt iespaidīgo pili Castel del Monte, kas atrodas apmēram 40 kilometru uz rietumiem no Bari. To sāka celt normaņi 12. gadsimtā. Kā teikts kādā ceļvedī, ”tā pārspēj visas citas Frederika II celtās pilis. Tā ir arī viena no vissarežģītākajām laicīgajām viduslaiku celtnēm.” Castel del Monte ceļvedī ir nosaukta par ”arhitektūras šedevru ar nevainojami harmoniskām ģeometriskām proporcijām. Pilij ir divi stāvi, katrā pa astoņām istabām.” Neparastā pils ir būvēta regulāra astoņstūra veidā, un katrā tās stūrī slejas tornis. Šo senatnes pieminekli patiešām ir vērts apskatīt.

Bari ir apmēram 1600 Jehovas liecinieku un vēl daudz interesentu, un kopā tie veido 18 draudzes. Viņi visi ar prieku gaida daudzos viesus, kas ieradīsies uz kongresu ”Dieva vārdu skolotāji”, kurš notiks Sv. Nikolaja stadionā.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēli]

Tetragramma Sv. Trīsvienības, Sv. Kosmas un Sv. Damjāno baznīcā

Pastaigu vieta

Pils ”Castel del Monte”

Alberobello ”trulli”

[Karte 14. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

ROMA

BARI

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 14. lpp.]

Tita arka, kuras ciļņos attēlots Jeruzalemes templī iegūtais laupījums

[Attēls 14. lpp.]

Kolizejs

[Attēls 15. lpp.]

Marka Aurēlija kolonna

[Attēls 15. lpp.]

Apija ceļš

[Attēls 15. lpp.]

Panteonā, kas bija visiem dieviem veltīts pagānisks templis, tagad atrodas katoļu baznīca

[Attēls 16. lpp.]

Fragments no Mikelandželo gleznojuma ”Pastarā tiesa” Siksta kapelā

[Attēls 16. lpp.]

Bernīni veidotā Četru upju strūklaka

[Attēls 17. lpp.]

Jehovas liecinieku filiāle

[Attēls 17. lpp.]

Trevi strūklaka

[Attēls 17. lpp.]

Kā vēstī leģenda, Romulu un Remu, mītiskos Romas dibinātājus, zīdījusi vilku māte