Palīdzība tiek sniegta it visur

BAKSTERS, 15 gadu vecs vidusskolēns, sestdienas pēcpusdienas pavada diezgan neparasti. Viņš apciemo vairākus vecu ļaužu nama iemītniekus un kopā ar tiem dzied un muzicē. ”Baksters šo cilvēku dzīvē ienes smieklus, jautrību un prieku,” stāsta Bakstera skolotājs. Lusila, kurai ir 78 gadi, veic līdzīgu labu darbu. Viņa izdala trūcīgajiem ēdienu un apmeklē vientuļus slimnīcu pacientus. Kāda Lusilas draudzene viņu raksturo šādiem vārdiem: ”Ja vien kādam ir jāpalīdz un ja vien tas ir viņas spēkos, viņa to noteikti dara.”

Kas ir brīvprātīgie

Miljoniem cilvēku visā pasaulē vieno uzskats ”Palīdzēt tur, kur nepieciešams”. Viņus var sastapt būvēs un birojos, rūpnīcās, pansionātos, slimnīcās, bēgļu nometnēs, bezpajumtnieku patversmēs, ugunsdzēsības organizācijās, krīžu centros, dzīvnieku patversmēs un daudz kur citur. Viņi ir visur! Šie cilvēki izmanto savas spējas un iemaņas visdažādākajos darbos: viņi piedalās talkās, vāc līdzekļus dažādiem mērķiem, aprūpē pamestus zīdaiņus un atvieglo nedziedināmi slimo ciešanas. Tie ir brīvprātīgie — cilvēki, kas palīdz citiem.

Brīvprātīgo kustību raksturo kā ”cēlu mērķu īstenošanu dzīvē”. Tai ir vajadzīga vēlme uzupurēties un neatlaidīgi darboties izraudzītā mērķa labā, turklāt brīvprātīgie strādā par velti. Divi cilvēki, kas jau ilgu laiku ir piedalījušies brīvprātīgo kustībā, stāsta: ”Brīvprātīgie ir tie, kas ziedo sevi: ziedo savu laiku, darbu, idejas, savu spēju palīdzēt citiem, prasmi risināt problēmas un savas profesionālās zināšanas.” Ir vērts atzīmēt, ka paši brīvprātīgie dodot daudz ko arī gūst. (Skat. ”Ko gūst paši brīvprātīgie”.)

 Brīvprātīgo ir daudz, bet vajadzība pēc tiem — vēl lielāka

Amerikas Savienotajās Valstīs, kā tiek lēsts, ir ap 100 miljonu brīvprātīgo darbinieku un viņu skaits aug. ”Mūsu organizācijas biedru skaits palielinās ārkārtīgi strauji,” nesen žurnālam Atmostieties! teica brīvprātīgo darbinieku organizācijas New York Cares izpilddirektore Ketlīna Bērensa. ”Pagājušajā gadā vien iesaistījās vairāk nekā 5000 cilvēku.” Arī Eiropā brīvprātīgo kustība vēršas plašumā. Piemēram, Francijā pēdējo divdesmit gadu laikā brīvprātīgo skaits katru gadu ir audzis par 6 procentiem. Tomēr vajadzība pēc brīvprātīgajiem nav mazinājusies. Tieši pretēji, Apvienoto Nāciju Organizācijas Brīvprātīgo aģentūra ziņo, ka pasaules mērogā ”nepieciešamība pēc brīvprātīgajiem tagad ir lielāka nekā jebkad”. Kāda muzeja direktors atzina: ”Bez brīvprātīgajiem mūsu muzeja darbība nebūtu iespējama.”

Tomēr ir kāds paradokss. Lai gan daudzi direktori, administratori un koordinatori,  kas sadarbojas ar brīvprātīgajiem, uzskata, ka tie ir ”zelta vērtē”, liela daļa brīvprātīgo darba netiek atzinīgi novērtēta. Lai sāktu mainīt šo situāciju, Apvienoto Nāciju Organizācija izlēma 2001. gadā pievērst brīvprātīgajiem īpašu uzmanību. Materiālā ar virsrakstu ”Starptautiskais brīvprātīgo gads” ir aprakstīti daži mērķi, ko cer sasniegt ANO.

Brīvprātīgo darbinieku kustībā notiek pārmaiņas, kas iespaido gan pašus darbiniekus, gan šī darba koordinatorus. Tomēr joprojām visā pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas palīdzēt citiem. Kas viņus uz to mudina? Ko viņi paveic? Un kā viņi var ietekmēt jūsu dzīvi?

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

Ko gūst paši brīvprātīgie

”Cenšoties palīdzēt citiem, esmu guvis tik dziļu prieku un gandarījumu, kādu nebūtu izjutis, ja pilnībā nodotos vienīgi karjerai,” atzīst Maikls, kas daļu laika veltī brīvprātīgam darbam. Maikls nav vienīgais, kas tā domā. ANO Brīvprātīgo aģentūras izpildkoordinatore Šārona Keiplinga-Alakidža uzsver: ”Visā pasaulē cilvēki, kas.. piedalās brīvprātīgo kustībā, labi zina, cik daudz viņiem dod šāda pieredze.” Dr. Duglass Losons, kas pētījis brīvprātīgo kustību, apstiprina, ka pētnieki ir konstatējuši šādu faktu: ”Bieži vien jau dažās stundās brīvprātīgajiem tik ļoti uzlabojas vispārējā fizioloģiskā un psiholoģiskā pašsajūta, ka speciālisti šādam organisma stāvoklim pat ir devuši īpašu apzīmējumu — ”palīdzētāju pacilātība”.” Turklāt šāds stāvoklis nav tikai pārejoša parādība. ASV Kornvela universitātes zinātnieki vairāk nekā 30 gadus pētīja kādu cilvēku grupu un atklāja, ka ”tie, kas brīvprātīgi veica kādu darbu, bija laimīgāki un veselāki nekā tie, kas to nedarīja”. Ir interesanti atzīmēt, ka Bībelē rakstīts: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35; Salamana Pamācības 11:25.)

[Papildmateriāls/Attēls 5. lpp.]

Starptautiskais brīvprātīgo gads

1997. gada 20. novembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pasludināja 2001. gadu par Starptautisko brīvprātīgo gadu. Saskaņā ar ANO, šī gada laikā ir paredzēts sasniegt četrus mērķus.

Izteikt vairāk atzinības. Valdības tiek aicinātas ievērot brīvprātīgo darbinieku sasniegumus, apzināties viņu vērtīgumu un par izcilākajiem sasniegumiem brīvprātīgos apbalvot.

Veicināt izmaiņas likumos. Valstis tiek mudinātas veicināt brīvprātīgo kustību, piemēram, pielīdzināt šādu darbu alternatīvajam dienestam vai piešķirt brīvprātīgajiem nodokļu atvieglojumus.

Uzlabot informācijas apmaiņu. Masu saziņas līdzekļi tiek rosināti vairāk stāstīt par sekmīgiem brīvprātīgo projektiem. Tas palīdzētu īstenot veiksmīgus projektus arī citās vietās, ”un citiem nebūtu no jauna ”jāizgudro velosipēds””.

Plaši informēt sabiedrību. Brīvprātīgo organizācijas tiek aicinātas rīkot izstādes ar nolūku informēt sabiedrību par to, ko cilvēki kopumā gūst no brīvprātīgo darbības.

ANO cer, ka šogad, tas ir, Starptautiskajā brīvprātīgo gadā, vairāk tiks pieprasīti brīvprātīgie darbinieki, kustībā iesaistīsies vairāk cilvēku un brīvprātīgo organizācijas saņems vairāk līdzekļu un ēku, lai apmierinātu sabiedrības lielo vajadzību pēc brīvprātīgajiem. Pavisam 123 valstu valdības finansiāli atbalsta ANO rezolūcijā izvirzīto mērķu īstenošanu.