Kā izskaust naidu

”Mīliet savus ienaidniekus.” (MATEJA 5:44)

ČETRAS dienas divu naidīgi noskaņotu valstu vadītāji risināja saspringtas miera sarunas. Sarunās bija klāt varenas industrializētas lielvalsts prezidents, kas, cenzdamies panākt vienošanos, lika lietā gan savu nozīmīgo ietekmi, gan diplomāta spējas. Bet milzīgās pūles nevainagojās panākumiem — notika kaut kas pilnīgi pretējs. Jau pēc dažām nedēļām abu valstu starpā sākās ”vislielākā vardarbība pēdējo divdesmit gadu laikā”, rakstīja žurnāls Newsweek.

Lai kā censtos valstu vadītāji, naids dažādu tautību un etnisko grupu starpā nemaz netaisās izdzist. Neinformētības, aizspriedumu un propagandas izraisītie konflikti kļūst aizvien asāki un biežāki. Bet pasaules valstu līderi, kas veltīgi meklē jaunus un efektīvus risinājumus, neievēro, ka vislabākais risinājums ir piedāvāts jau ļoti sen — tad, kad izskanēja Kalna sprediķis. Šajā sprediķī Jēzus Kristus aicināja klausītājus sekot Dievam. Tajā viņš teica arī raksta sākumā minēto frāzi: ”Mīliet savus ienaidniekus.” Šāda rīcība ir ne tikai labākais problēmas risinājums, bet arī vienīgais efektīvais risinājums!

Skeptiķi noraida domu, ka jāmīl ienaidnieki, un uzskata, ka tā ir ideālistiska un nepraktiska. Taču, ja cilvēki iemācās nīst, vai nebūtu loģiski spriest, ka viņi var arī iemācīties nenīst? Jēzus vārdos ir ietverta īstā cilvēces cerība, jo tie liecina, ka ir iespējams izskaust pat senu, dziļi iesakņojušos naidu.

Piemēram, lūk, kādā situācijā Jēzus laikā bija ebreji, kas klausījās, ko sludināja Jēzus. Viņiem ienaidnieki nemaz nebija tālu jāmeklē. Viņu zemē vara piederēja romiešiem, kas to nodrošināja ar sava karaspēka klātbūtni, un romieši uzlika ebrejiem lielus nodokļus, izmantoja viņus savu politisko mērķu sasniegšanai, kā arī apspieda un ekspluatēja. (Mateja 5:39—42.) Daži ebreji varbūt pat uzskatīja kādus tautiešus par saviem ienaidniekiem, jo bija ļāvuši mazām savstarpējām nesaskaņām izraisīt ilgstošu sarūgtinājumu. (Mateja 5:21—24.) Vai Jēzus varēja gaidīt, ka viņa klausītāji mīlēs cilvēkus, kas viņus aizvainojuši un sāpinājuši?

Ko nozīmē ”mīliet”

Vispirms mums jāsaprot, ka šeit ar vārdu ”mīliet” Jēzus nedomāja tādu pieķeršanos, kāda pastāv starp tuviem draugiem. Mateja evaņģēlija 5. nodaļas 44. pantā grieķu vārds, kas tulkots ”mīliet”, ir atvasināts no vārda agapē. Tas norāda uz mīlestību, kuru nosaka principi, bet kurai ne vienmēr raksturīga maiga pieķeršanās. Tā kā šāda mīlestība ir balstīta uz taisnīgiem principiem, tā mudina cilvēku rūpēties par citiem neatkarīgi no tā, kāda ir viņu rīcība. Mīlestība agapē paceļas pāri personiskam ienaidam. Šādu mīlestību  apliecināja pats Jēzus, kad romiešu kareivji viņu piesita pie staba. Jēzus nenovēlēja tiem ļaunu, bet gan lūdza par tiem: ”Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” (Lūkas 23:34.)

Vai ir reāli gaidīt, ka visa pasaule pieņems Jēzus mācības un ka visi cilvēki sāks mīlēt cits citu? Nē, tas nav reāli, jo Bībelē norādīts, ka šī pasaule arī turpmāk strauji virzīsies pretī katastrofai. ”Ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā,” ir pravietots 2. Timotejam 3:13. Tomēr atsevišķi cilvēki var sevī izskaust naidu, ja iedziļinās Bībelē un apgūst taisnīgus principus. Daudzi ir iemācījušies pretoties visapkārt valdošajam naidam. Lūk, daži piemēri.

Kā iemācīties mīlēt

Hosē * 13 gadu vecumā iesaistījās kādā teroristiskā grupējumā, kas piedalījās partizānu kustībā. Viņam iemācīja nīst cilvēkus, kas tika vainoti notiekošajā netaisnībā, un Hosē mērķis bija tos nogalināt, ja vien iespējams. Pusaudzis redzēja, kā aiziet bojā daudzi viņa draugi, un viņu pārņēma niknums un vēlēšanās atriebties. Gatavodams granātas, viņš bieži domāja: ”Kāpēc ir tik daudz ciešanu? Vai tad Dievs to neredz, ja viņš pastāv?” Juzdamies izmisis un nomākts, Hosē daudz reižu raudāja.

Pēc kāda laika Hosē satika Jehovas lieciniekus. Jau pirmajā Jehovas liecinieku draudzes sapulcē viņš pamanīja, ka tur valda mīlestības gaisotne. Visi laipni un sirsnīgi sasveicinājās ar viņu. Vēlāk, kad tika aplūkota tēma ”Kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu?”, Hosē saņēma atbildes uz saviem jautājumiem. *

Ar laiku pieauga Hosē zināšanas par Bībeli, un tās viņu mudināja izmainīt domāšanu un savu dzīvi. Viņš saprata, ka tas, ”kas nemīl, paliek nāvē. Katrs, kas..  ienīst, ir slepkava, un.. neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.” (1. Jāņa 3:14, 15.)

Taču nebija viegli saraut saites ar teroristisko grupējumu. Ikreiz, kad Hosē devās uz Jehovas liecinieku Valstības zāli, viņam sekoja. Vairāki grupējuma locekļi pat apmeklēja dažas sapulces, lai uzzinātu, kas gan ir tik ļoti pārvērtis Hosē. Kad viņi saprata, ka Hosē nav kļuvis par nodevēju un nav viņiem bīstams, viņi lika jaunieti mierā. 17 gadu vecumā Hosē kristījās un kļuva par Jehovas liecinieku. Drīz vien viņš sāka sludināt pilnu slodzi. Tagad Hosē vairs neplāno nogalināt cilvēkus, bet gan stāsta tiem vēsti par mīlestību un cerību.

Kā nojaukt etniskās barjeras

Vai naidīgu etnisko grupu pārstāvji var nojaukt tās barjeras, kas viņus šķir? Palūkosimies, kas Londonā notiek Jehovas liecinieku grupā, kuras sapulces notiek amharu valodā. Grupā ietilpst 35 cilvēki — 20 etiopieši un 15 eritrieši. Viņi mierīgi un vienoti pielūdz Dievu, lai gan nesen Āfrikā starp etiopiešiem un eritriešiem norisinājās nežēlīgs karš.

Kādam etiopietim ģimenē bija mācīts: ”Nekad neuzticies eritriešiem!” Bet tagad, kad viņš ir Jehovas liecinieks, viņš uzticas eritriešiem, kas arī kļuvuši par kristiešiem, un pat sauc tos par saviem brāļiem un māsām! Lai gan eritrieši savā starpā lieto valodu, ko sauc par tigrinju, viņi labprāt iemācījās amharu valodu, kurā runā viņu etiopiešu brāļi, lai varētu kopā ar tiem studēt Bībeli. Tā ir brīnišķīga liecība, kas parāda, cik spēcīga ir Dievam tīkama mīlestība, kura ir ”pilnīga vienotības saite”. (Kolosiešiem 3:14, NW.)

Kā nepieminēt ļaunu

Bet ja kāds ir piedzīvojis necilvēcīgu izturēšanos? Vai tad nav gluži dabiski just naidu pret saviem mocītājiem? Lūk, piemēram, kas bija jāpieredz vācu tautības Jehovas lieciniekam Manfrēdam. Sešus gadus viņš atradās komunistiskā režīma cietumā tikai tāpēc, ka ir Jehovas liecinieks. Bet vai viņš juta naidu pret saviem apspiedējiem un  vēlējās tiem atriebties? ”Nē,” atbildēja Manfrēds. Kā bija rakstīts Vācijas laikrakstā Saarbrücker Zeitung, Manfrēds paskaidroja: ”Ja cilvēks rīkojas netaisnīgi vai atmaksā par netaisnību, rodas apburtais loks — notiek jauna netaisnība.” Ir skaidri redzams, ka Manfrēds sekoja Bībeles padomam: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.. Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:17, 18.)

Pasaule bez naida

Jehovas liecinieki neapgalvo, ka viņiem šajā ziņā nepiemīt nekādi trūkumi. Viņi bieži vien jūt, ka nav viegli izskaust senu naidu. Lai dzīvotu pēc Bībeles principiem, ir vajadzīgas pastāvīgas, neatlaidīgas pūles. Bet kopumā Jehovas liecinieki uzskatāmi apliecina, ka ar Bībeles palīdzību cilvēki spēj izskaust sevī naidu. Bezmaksas mājas Bībeles nodarbībās * liecinieki katru gadu tūkstošiem cilvēku palīdz atbrīvoties no rasisma un aizspriedumu važām. (Skat. ”Bībeles padomi palīdz likvidēt naidu”.) Šajās nodarbībās gūtie panākumi sniedz tikai nelielu priekšstatu par to, ko sasniegs izglītības programma, kura drīz visā pasaulē palīdzēs pilnīgi izskaust gan naidu, gan tā cēloņus. Minētā izglītības programma tiks īstenota Dieva Valstības — jaunas pasaules valdības — pārraudzībā. Tieši par šo Valstību Jēzus mācīja lūgt tēvreizē, teikdams: ”Lai nāk tava valstība.” (Mateja 6:9, 10.)

Bībelē ir apsolīts, ka, valdot šai debesu valdībai, ”zeme būs tā Kunga atziņas pilna”. (Jesajas 11:9; 54:13.) Visā pasaulē piepildīsies bieži citētie pravieša Jesajas vārdi: ”Viņš [Dievs] spriedīs tiesu pagānu starpā un tiesās daudzas tautas. Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem un savus šķēpus par vīna dārza dārznieku nažiem. Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs kaŗot.” (Jesajas 2:4.) Tā Dievs pats uz visiem laikiem darīs galu naidam.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls 11. lpp.]

Bībeles padomi palīdz likvidēt naidu

● ”No kurienes kaŗi, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?” (Jēkaba 4:1.) Nesaskaņas bieži var likvidēt, ja cilvēki iemācās apspiest egoistiskas tieksmes.

● ”Neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” (Filipiešiem 2:4.) Vēl viens veids, kā izvairīties no strīdiem, ir uzskatīt citu vajadzības par svarīgākām nekā savējās.

● ”Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!” (Psalms 37:8.) Cilvēki spēj pārvarēt tieksmi izturēties agresīvi, un tas ir obligāti jādara.

● ”Dievs.. ..licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu.” (Apustuļu darbi 17:24, 26.) Ir neloģiski justies pārākam par citas rases pārstāvjiem, jo visi cilvēki ir viena liela ģimene.

● ”Ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi.” (Filipiešiem 2:3.) Ir muļķīgi raudzīties uz citiem ar pārākuma apziņu, jo citiem bieži vien piemīt tādas īpašības un spējas, kādu nav mums. Neviena rase vai kultūra nevar pretendēt uz to, ka būtu vienīgā, kurā koncentrēts viss labais.

● ”Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem.” (Galatiešiem 6:10.) Draudzīgums un izpalīdzība pret citiem, lai pie kādas rases vai kultūras viņi piederētu, lielā mērā var nojaukt barjeras, kādas pastāv cilvēku starpā, un izgaisināt pārpratumus.

[Attēli 8., 9. lpp.]

Etiopiešu un eritriešu Jehovas liecinieki vienoti pielūdz Dievu

[Attēls 10. lpp.]

Manfrēds, kas bija ieslodzīts komunistiskā režīma cietumā, neļāva sevī rasties naidam

[Attēls 10. lpp.]

Bībele palīdz nojaukt barjeras, kas šķir cilvēkus