Mīti un fakti par veciem cilvēkiem

Par veciem cilvēkiem pastāv ļoti daudz nepareizu stereotipu. Publikācijā ”Ageing—Exploding the Myths”, kas izdota Pasaules veselības organizācijas Novecošanas un veselības programmas ietvaros, ir atspēkoti daži no šiem maldīgajiem priekšstatiem. Tālāk ir minēti daži piemēri.

Mīts. Lielākā daļa vecu cilvēku dzīvo industrializētajās valstīs.

Fakts. Patiesībā vairāk nekā 60 procenti no pasaules 580 miljoniem veco cilvēku dzīvo attīstības valstīs. Uzlabojoties veselības aprūpei, uzturam, sanitārajiem apstākļiem un dzīvesvietām, šajās zemēs aizvien vairāk cilvēku sasniedz sirmu vecumu.

Mīts. Veci cilvēki neko nedara sabiedrības labā.

Fakts. Vecu cilvēku ieguldījums sabiedrības labā ir ārkārtīgi liels, jo viņi dara darbus, par ko nesaņem atalgojumu. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs par aptuveni 2 miljoniem bērnu rūpējas vecvecāki un 1,2 miljoni no šiem bērniem arī dzīvo pie vecvecākiem. Līdz ar to padzīvojuši cilvēki sniedz saviem mazbērniem pajumti, gādā uzturu, rūpējas par viņu izglītošanu un nodod viņiem kultūras vērtības, ļaujot tēviem un mātēm strādāt algotu darbu. Tāpat industrializētajās valstīs daudzas brīvprātīgo darbinieku organizācijas nespētu pastāvēt bez atbalsta, ko tām sniedz vecāka gadagājuma cilvēki. Veci ļaudis rūpējas arī par slimiem ģimenes locekļiem. Dažās attīstības zemēs, kur līdz pat 30 procentiem pieaugušo ir inficējušies ar AIDS, padzīvojušie vecāki rūpējas par saviem pieaugušajiem bērniem, pēc kuru nāves viņiem būs jāaudzina mazbērni.

Mīts. Veci cilvēki aiziet no darba, jo vairs nespēj tikt galā ar saviem pienākumiem.

Fakts. Visbiežāk veci cilvēki pārtrauc strādāt nevis vecuma dēļ, bet tāpēc, ka nespēj konkurēt darba tirgū vai nu savas izglītības, vai kvalifikācijas dēļ; reizēm iemesls ir arī aizspriedumainā attieksme pret veciem cilvēkiem.

Mīts. Veci cilvēki negrib strādāt.

Fakts. Veciem cilvēkiem bieži tiek liegta iespēja strādāt algotu darbu, lai gan viņi vēlas un arī spēj strādāt. It īpaši valdot bezdarbam, bieži izskan viedoklis, ka veciem cilvēkiem jāatbrīvo darba vietas gados jaunākajiem darba meklētājiem. Tomēr padzīvojušo strādnieku agra aiziešana pensijā vēl nenozīmē, ka jauniešiem rodas jaunas darba vietas. Bieži gados jaunam bezdarbniekam nav nepieciešamās prasmes, lai ieņemtu vecā darbinieka vietu. Vecāka gadagājuma darbinieki, kam ir bagāta pieredze, nodrošina pastāvīgu darbaspēka ražīgumu un stabilitāti.

Kā atzīmē Pasaules veselības organizācija (PVO), pasaules sabiedrībai būtu jāpatur prātā šie fakti un vecākā paaudze jāuzskata par ļoti vērtīgu zināšanu krātuvi. PVO Novecošanas un veselības programmas grupas vadītājs Aleksandrs Kalašs norāda, ka šī iemesla dēļ ”valstīm.. nebūtu jāuzskata sabiedrības novecošana par problēmu, tā drīzāk ir ceļš uz problēmu risinājumiem”. Tas ir neapstrīdams fakts.