Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kad notiek kaut kas briesmīgs

Kad notiek kaut kas briesmīgs

Kad notiek kaut kas briesmīgs

”Man ir nazis! Aizveries, citādi es tevi noduršu!”

BIJA jauka vasaras pēcpusdiena, un 17 gadus vecā Džeina *, Jehovas lieciniece, braukāja ar skrituļslidām pa kādu parku Virdžīnijas štatā (ASV). Pēkšņi parks likās kā izmiris, un Džeina nolēma doties prom. Meitene piebrauca pie savas ģimenes automašīnas, apsēdās un sāka vilkt nost skrituļslidas, kad pie viņas pienāca kāds svešinieks. Izgrūdis sākumā minētos vārdus, viņš pieprasīja seksuālas attiecības, sagrāba Džeinu un mēģināja viņu iestumt mašīnā. Meitene kliedza, cik spēka, bet tas vīrieti neapturēja.

”Es jutos pilnīgi bezspēcīga,” Džeina vēlāk teica. ”Biju kā vabolīte pret milzi, taču es nemitējos kliegt un cīnīties. Beigās es sāku saukt Dievu: ”Jehova, lūdzu, nepieļauj, ka tas ar mani notiktu!”” Likās, tas izbiedēja uzbrucēju, jo viņš pēkšņi atlaida Džeinu un steigšus devās prom.

Kad vīrietis, kas bija gribējis Džeinu izvarot, iesēdās savā automašīnā, Džeina drebēdama ieslēdzās savējā, paķēra mobilo telefonu un piespieda sevi nedaudz nomierināties. Viņa piezvanīja policijai, precīzi aprakstīja uzbrucēja automašīnu, nosauca tās numuru, un pēc dažām minūtēm vīrietis bija arestēts.

Laimīgas beigas?

Tā var teikt, bet tās nepienāca tik drīz. Džeinas smagie pārdzīvojumi tikai sākās. Lai gan policija un laikraksti slavēja meiteni par viņas ātro un saprātīgo rīcību, tomēr, kad pirmais šoks bija pāri, viņa nemaz nejutās labi. ”Pēc dažām nedēļām es jutu, ka brūku kopā,” meitene atceras. ”Mani neatstāja baiļu sajūta, tās dēļ es nevarēju gulēt. Jau pēc dažām nedēļām es vairs nespēju nedz mācīties, nedz vispār koncentrēties. Man bija panikas lēkmes. Reiz skolā, kad viens no klasesbiedriem, kas pēc izskata nedaudz līdzinājās uzbrucējam, uzsita man uz pleca, lai pavaicātu, cik ir pulkstenis, es gandrīz kritu histērijā.”

Džeina stāsta: ”Biju patiešām nožēlojamā stāvoklī. Es vairs neuzturēju sakarus ar draugiem, un vientulība tikai padziļināja nomāktību. Es vainoju sevi notikušajā un smagi pārdzīvoju, ka vairs neesmu tā dzīvespriecīgā, paļāvīgā meitene, kāda biju pirms tam. Man šķita, ka iekšēji esmu mirusi.”

Džeinai bija izteiktas pēctraumas stresa sindroma (PTSS) pazīmes. Kas ir pēctraumas stresa sindroms, un kā var palīdzēt tiem, kas cieš no traucējošajiem simptomiem? Atbildes uz šiem jautājumiem ir sniegtas nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

^ 3. rk. Vārds ir mainīts.