Kas ir pēctraumas stresa sindroms?

PIRMS daudziem gadiem pēctraumas stresa sindromu (PTSS) parasti sauca par šāviņu šoku un to pētīja galvenokārt saistībā ar kara veterāniem. Tagad daudz kas ir mainījies. PTSS diagnosticē ne tikai karavīriem, bet daudziem cilvēkiem, kas ir piedzīvojuši kādu traumējošu notikumu.

Tas var būt gan karš, gan izvarošanas mēģinājums, gan autokatastrofa. ASV Nacionālā PTSS centra izdotā biļetenā ir rakstīts: ”Diagnozi PTSS var noteikt, ja indivīds ir pārdzīvojis traumējošu notikumu.” Ir bijuši ”FIZISKA uzbrukuma draudi vai ir noticis pats uzbrukums”.

Pirmajā rakstā minētā Džeina stāstīja: ”Es uzzināju, ka pēkšņu briesmu iespaidā asinīs krasi palielinās noteiktu hormonu daudzums, un šie hormoni liek prātam modri reaģēt uz briesmām. Kad briesmas ir garām, hormonu līmenis parasti normalizējas, bet PTSS gadījumā to daudzums paliek iepriekšējais.” Notikums bija palicis pagātnē, bet tajā brīdī pārdzīvotās šausmas neizgāja no Džeinas prāta — tās bija kā neaicināts ciemiņš, kas nemaz netaisās atstāt saimnieka māju.

Ja jūs esat piedzīvojis traumējošu notikumu un ciešat no tā izraisītajiem traucējumiem, ziniet: jūs neesat vienīgais. Savā grāmatā par izvarošanas sekām Linda Ledreija skaidroja, ka pēctraumas stresa sindroms ”ir normālu cilvēku normāla reakcija, kad noticis kaut kas briesmīgs, ko viņi nav spējuši kontrolēt”.

Taču tas nenozīmē, ka visiem, kas piedzīvojuši traumējošu notikumu, attīstās šis sindroms. L. Ledreija atzīmēja: ”1992. gadā pētījumā tika konstatēts, ka nedēļu pēc izvarošanas 94 procentiem sieviešu bija PTSS simptomi, bet divpadsmit nedēļas pēc izvarošanas šie simptomi joprojām bija 47 procentiem sieviešu. Piecdesmit procentiem sieviešu, kas 1993. gadā Mineapolisā [ASV] apmeklēja Seksuālajos uzbrukumos cietušo palīdzības centru, bija PTSS simptomi vienu gadu pēc izvarošanas.”

Šie dati liecina, ka pēctraumas stresa sindroms patiešām ir izplatīts, daudz izplatītāks, nekā lielākā daļa cilvēku domā. Sindroms skar visdažādākos cilvēkus, un to izraisa daudzi un dažādi notikumi. Pētnieki Eleksānders Makfaleins un Larss Vaisets rakstīja: ”Nesenos pētījumos ir noskaidrojies,  ka civiliedzīvotāji bieži pieredz traumējošus notikumus ne tikai kara laikā (tāpat kā karavīri), bet arī miera laikā un ka daudziem, kas bijuši pakļauti traumai, attīstās PTSS.” Dažiem cilvēkiem sindroms ir attīstījies pat pēc medicīniskām procedūrām vai sirdslēkmēm.

”PTSS ir kļuvis par ļoti izplatītu saslimšanu,” rakstīja minētie pētnieki. Tālāk viņi minēja šādus faktus: ”Aptauja, kurā piedalījās 1245 amerikāņu pusaudži, atklāja, ka 23% ir cietuši no fiziskas vai seksuālas vardarbības, kā arī bijuši vardarbības liecinieki. Piektajai daļai no viņiem attīstījās PTSS. Tas liek secināt, ka apmēram 1,07 miljoniem ASV pusaudžu patlaban ir PTSS.”

Ja dati ir precīzi, tie liecina, ka tikai vienā valstī vien ir milzum daudz pusaudžu, kas cieš no šī sindroma. Kā var palīdzēt viņiem un vēl daudziem miljoniem citu cilvēku visā pasaulē?

 Ko var darīt?

Ja jums šķiet, ka jums vai kādam jūsu tuviniekam vai draugam ir izveidojies pēctraumas stresa sindroms, ņemiet vērā tālāk minētos ieteikumus.

Atvēliet laiku garīgām nodarbībām. ”Es vienmēr apmeklēju draudzes sapulces Valstības zālē,” stāstīja Džeina. ”Pat ja es nespēju koncentrēties, lai uztvertu runas, es zināju, ka Jehova vēlas, lai es būtu sapulcē. Draudzes locekļi man izrādīja lielu mīlestību un mani uzmundrināja, un tajā grūtajā laikā viņu mīlestība un rūpes man ļoti daudz ko nozīmēja.” Džeina vēl piebilda: ”Man palīdzēja arī psalmu lasīšana. Grūtībās nonākušo cilvēku lūgšanās bija izteiktas manas jūtas. Kad es nespēju lūgšanā pateikt to, ko vēlējos, es sacīju tikai: ”Āmen!””

Nevilcinieties uzmundrināt cilvēku, kas cieš no pēctraumas stresa sindroma. Ja kādu jums tuvu cilvēku nomoka atmiņas par traumējošu notikumu, pacentieties saprast, ka viņš nav pārjūtīgs un ka viņš nesarežģī tīšām attiecības ar citiem cilvēkiem. Apātijas, trauksmes sajūtas vai dusmu dēļ viņš varbūt nespēj reaģēt uz jūsu mēģinājumiem palīdzēt tā, kā jūs vēlētos. Bet nenolaidiet rokas! Kā teikts Bībelē, ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā  viņu izjūt kā brāli”. (Salamana Pamācības 17:17.)

Cilvēkam, kas cieš no PTSS, ir skaidri jāapzinās, kāda rīcība var nodarīt vēl lielāku ļaunumu, un no tās jāizvairās. Absolūti nesaprātīgi būtu lietot narkotikas vai pārmērīgā daudzumā lietot alkoholu, lai aizmirstos. Kaut arī šķiet, ka alkohols un narkotikas uz kādu brīdi sniedz atvieglojumu, drīz vien stāvoklis tikai pasliktinās. Cilvēks sāk nošķirties no citiem, noraidīt citu palīdzību, varbūt visu savu uzmanību un laiku sāk veltīt darbam, ļauties dusmu lēkmēm, sāk pārēsties vai ēst pārāk maz vai arī dara vēl kaut ko citu, kas kaitē viņam pašam.

Konsultējieties ar kompetentu ārstu. Var izrādīties, ka cilvēkam nemaz nav pēctraumas stresa sindroma, bet, ja tomēr noskaidrojas, ka sindroms ir izveidojies, ārsts var ieteikt efektīvu ārstēšanas metodi. * Ja jūs vēršaties pie ārsta, tad esiet pret viņu atklāts un lūdziet palīdzību, lai tiktu galā ar kādu no iepriekšminētajiem uzvedības traucējumiem.

Atcerieties: fiziskas rētas bieži vien sadzīst ātri, bet cilvēki, kam ir pēctraumas stresa sindroms, cieš gan fiziski, gan psihiski, gan emocionāli. Nākamajā rakstā ir apskatīti vēl citi veidi, kā gan pats slimnieks, gan viņam tuvi cilvēki var dziedēt traumas sekas, un ir stāstīts, uz ko var cerēt visi, kas cieš no pēctraumas šoka.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Simptomi, kas liecina par pēctraumas stresa sindromu

Daudziem nemitīgi nāk prātā traumējošais notikums, un viņi nespēj šīs domas apspiest vai atbrīvoties no tām. Tālāk ir minētas iespējamās sekas.

• Pēkšņi pārņem sajūta, ka notikums atkārtojas.

• Moka ļauni sapņi un murgi.

• Pārņem milzīgas izbailes, ja negaidīti atskan liels troksnis vai kāds no aizmugures pienāk klāt.

• Cilvēks trīc un svīst.

• Sākas sirdsklauves vai aizdusa.

• Zūd emocionālais līdzsvars, ja kāda aina, skaņa, sajūta, smarža vai garša atgādina par traumu.

• Trauksmes sajūta vai bailes atkal nokļūt briesmās.

• Grūti kontrolēt savas emocijas, jo, atceroties traumu, pēkšņi pārņem trauksmes sajūta, dusmas vai uztraukums.

• Grūti koncentrēties, loģiski domāt.

• Grūti aizmigt, naktī nemierīgs miegs.

• Nemiers un pastiprināta modrība: vai tikai atkal nedraud briesmas.

• Emocionāls nejūtīgums, apātija.

• Nespēja mīlēt vai just jebkādas spēcīgas emocijas.

• Sajūta, ka viss apkārt ir svešs vai nereāls.

• Zūd interese par to, kas agrāk sagādāja prieku.

• Nespēja atcerēties svarīgas traumējošā notikuma detaļas.

• Atrautība no apkārtnes un no visa, kas ar cilvēku notiek.

[Attēli 5. lpp.]

Pēctraumas stresa sindromu var izraisīt dažādi traumējoši notikumi