Depresijas cēloņi

”Pusaudžu depresijas cēlonis lielākoties ir nevis kāds atsevišķs faktors, bet vairāku stresa faktoru kombinācija.” (Dr. Ketlīna Makoja)

KAS izraisa pusaudžu depresiju? Cēloņi var būt daudzi un dažādi. Pirmām kārtām jāatzīmē, ka pubertātei raksturīgās fiziskās un emocionālās pārmaiņas var radīt jauniešos nedrošību un bailes, padarot viņus īpaši neaizsargātus pret pesimistiskām noskaņām. Tāpat pusaudžus mēdz pārņemt negatīvas emocijas, ja viņi jūtas vienaudžu atstumti vai arī viņus atraida kāds, pret ko viņiem izveidojušās romantiskas jūtas. Turklāt, kā jau bija minēts šīs sērijas pirmajā rakstā, mūsdienu pusaudži aug pasaulē, kas pati par sevi mēdz būt nomācoša. Mēs tiešām dzīvojam ”grūtos laikos”. (2. Timotejam 3:1.)

Situāciju vēl vairāk sarežģī fakts, ka jaunieši ar dzīves problēmām saskaras pirmo reizi un viņiem trūkst pieaugušo iemaņu un pieredzes. Tāpēc pusaudži bieži vien līdzinās tūristiem, kas ceļo pa svešu apvidu, — viņi ir gluži apmulsuši nepazīstamajā vidē un daudzos gadījumos nepavisam nav noskaņoti lūgt palīdzību. Šādi apstākļi var kļūt par auglīgu augsni depresijas dīgļiem.

Bet ir vēl daudz citu faktoru, kas var veicināt pusaudžu depresiju. Aplūkosim dažus no tiem.

Depresija un zaudējums

Dažkārt depresija iestājas pēc smaga zaudējuma, piemēram, pēc tuva cilvēka nāves vai pēc mātes vai tēva zaudējuma vecāku šķiršanās dēļ. Pat suņa, kaķa vai cita mīluļa nāve var iedzīt pusaudzi izmisumā.

Reizēm zaudējums nav tik acīmredzams. Piemēram, pārcelšanās uz jaunu dzīvesvietu nozīmē, ka tiek atstāta ierasta vide un mīļi draugi. Pat tāda sengaidīta mērķa sasniegšana kā skolas beigšana var radīt zaudējuma sajūtu, jo, sākoties jaunam dzīves posmam, tiek zaudēts agrākais miers un drošība. Savukārt, ja pusaudzis slimo ar kādu hronisku kaiti, sāpīgie pārdzīvojumi, ko izraisa tas, ka viņš ir atšķirīgs no saviem vienaudžiem un tie viņu varbūt pat  ignorē, iespējams, liek pusaudzim justies tā, it kā viņš kaut kādā mērā būtu zaudējis normālu dzīvi.

Protams, daudzi jaunieši pārcieš tamlīdzīgus zaudējumus, neļaujoties izmisumam. Viņi smagi pārdzīvo, raud, skumst un sēro, bet ar laiku tomēr pielāgojas apstākļiem. Bet kāpēc daļa jauniešu ieslīgst depresijā, kaut gan vairākumam izdodas tikt galā ar dzīves grūtībām? Uz šo jautājumu nav vienkāršas atbildes, jo depresija ir sarežģīta parādība. Taču dažiem jauniešiem ir lielāka nosliece uz depresiju nekā citiem.

Bioķīmiskais faktors

Daudzi garīgās veselības speciālisti uzskata, ka liela nozīme depresijas izraisīšanā ir smadzeņu bioķīmiskā līdzsvara traucējumiem. * Iespējams, tiem ir ģenētisks cēlonis, jo pētnieki ir konstatējuši, ka pusaudžiem, kuriem viens no vecākiem slimo ar depresiju, pastāv lielāks risks pašiem ar to saslimt. ”Vairākumā gadījumu bērniem, kas cieš no depresijas, vismaz vienam no vecākiem arī ir depresija,” atzīmēts grāmatā Lonely, Sad and Angry (Vientuļš, skumjš un dusmīgs).

Rodas jautājums: vai depresija bērniem tiešām iedzimst, jeb vai viņi iemācās būt depresīvi, dzīvojot kopā ar depresijas nomāktu tēvu vai māti? Uz to ir grūti atbildēt, jo smadzenes ir neticami komplicētas un ārkārtīgi sarežģīti ir arī visi citi faktori, kas var ietekmēt pusaudžu depresijas veidošanos.

Depresija un ģimenes apstākļi

Depresiju reizēm dēvē par ”ģimenes lietu”, un tam ir savs pamats. Kā jau minēts, pastāv varbūtība, ka noslieci uz depresiju nosaka kāds ģenētisks faktors, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi. Taču sava nozīme ir arī apstākļiem ģimenē. ”Bērniem, pret kuriem vecāki izturas cietsirdīgi, ir lielāks risks saslimt ar depresiju,” raksta Dr. Marks Golds. ”To pašu var teikt par bērniem, kuru vecāki ir pārlieku kritiski un pastāvīgi pievērš uzmanību bērnu trūkumiem.” Depresijas veidošanos sekmē arī pārspīlētas vecāku rūpes un centieni bērnu no visa pasargāt. Taču interesanti atzīmēt, ka saskaņā ar kādas zinātnieces izdarītajiem secinājumiem vēl lielāks risks nonākt depresijā ir tiem bērniem, kuru vecāki gluži vienkārši neizrāda par viņiem interesi.

Tas tomēr nenozīmē, ka visi pusaudži, kas cieš no depresijas, ir nepareizas audzināšanas upuri. Izdarīt šādu vispārinājumu nozīmētu ignorēt daudzos pārējos apstākļus, kas var sekmēt depresiju. Tomēr dažos gadījumos ģimenes apstākļi ir ļoti svarīgs faktors. ”Bērni, kas aug ģimenēs, kurās starp vecākiem valda nemitīgs saspīlējums, ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar depresiju nekā tie bērni, kas aug mierīgākā vidē,” raksta Dr. Deivids Feslers. ”Viens no iemesliem ir tas, ka vecāki ir pārlieku aizņemti ar savām nesaskaņām un tāpēc atstāj novārtā bērnu vajadzības. Otrs iemesls ir fakts, ka vecāki bieži vien padara bērnus par savu strīdu objektu un tas liek pusaudžiem justies vainīgiem, dusmīgiem un aizvainotiem.”

Tie ir tikai daži no faktoriem, kas var veicināt pusaudžu depresijas veidošanos. Uzskaitījumu varētu turpināt. Piemēram, pēc dažu speciālistu domām depresiju veicina arī tādi faktori kā nepareizs uzturs, toksīni un alkohola un narkotiku lietošana. Citi norāda, ka depresiju var izraisīt noteikti medikamenti (piemēram, daži antihistamīni un trankvilizatori). Šķiet, paaugstināts risks saslimt ar depresiju ir arī tiem bērniem, kam ir traucētas spējas mācīties. Varbūt tas izskaidrojams ar to, ka apziņa par savu nespēju tikt mācībās līdzi klasesbiedriem grauj viņu pašcieņu.

Taču, lai kādi būtu depresijas cēloņi, ir svarīgi padomāt par jautājumu, kā palīdzēt jauniešiem, kas cieš no depresijas.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 8., 9. lpp.]

Saspīlējums ģimenē daudzos gadījumos veicina depresijas veidošanos