Kā palīdzēt

”Pusaudžiem, kas cieš no depresijas, ir vajadzīga palīdzība. Bet viņi nevar paši dabūt šo palīdzību. Kādam pieaugušajam vispirms ir jāpamana problēma un jāuztver tā nopietni. Tieši tas ir visgrūtākais.” (Dr. Marks Golds)

KO JŪS varētu darīt, ja jums radušās aizdomas, ka jūsu pusaugu bērnam ir depresija? Pirmām kārtām nebūtu jāsteidzas ar secinājumiem. Galu galā var izrādīties, ka satraucošajām pazīmēm ir pavisam cits iemesls. * Turklāt visiem jauniešiem laiku pa laikam ir nomākts garastāvoklis. Bet, ja drūmais noskaņojums ieilgst un šķiet, ka tas nav tikai pārejošs nomāktības uzplūds, iespējams, vislabāk būtu griezties pie ārsta. Šādā situācijā ir labi turēt prātā Jēzus vārdus: ”Ne veseliem vajaga ārsta, bet slimiem.” (Mateja 9:12.)

Atklāti izstāstiet ārstam visu, kas varētu būt noderīgs, pastāstiet arī par nesenām pārmaiņām pusaudža dzīvē, kuras varbūt ir sekmējušas nomāktības iestāšanos. Raugieties, lai ārsts pirms diagnozes noteikšanas pietiekami ilgi uzklausītu simptomus. ”Nav iespējams ievākt visu bērna stāvokļa pilnīgai novērtēšanai nepieciešamo informāciju vienas vienīgas divdesmit minūšu vizītes laikā,” brīdina Dr. Deivids Feslers.

Nekautrējieties uzdot ārstam jebkādus jautājumus, kas jums rodas. Piemēram, ja ārsts uzskata, ka jūsu bērnam ir klīniska depresija, jūs varbūt gribēsiet viņam pajautāt, kāpēc viņš ir izslēdzis citas iespējamas diagnozes. Ja jūs šaubāties  par ārsta vērtējumu, pasakiet viņam, ka jūs vēlaties uzzināt vēl kāda speciālista viedokli. Neviens godīgs ārsts nemēģinās jūs no tā atrunāt.

Pielāgošanās situācijai

Ja jūsu pusaudzim ir klīniska depresija, jums nekādā ziņā nav no tā jākaunas. Pat vislabākie jaunieši var ciest no depresijas. No Bībeles var redzēt, ka, neatkarīgi no vecuma, arī tādiem cilvēkiem, kas pēc labākās sirdsapziņas centušies kalpot Dievam, dažkārt ir bijis jācīnās ar ļoti smagām un sāpīgām emocijām. Piemēram, Dievam uzticīgais Ījabs jutās Dieva pamests un tāpēc teica, ka viņam riebj viņa dzīve. (Ījaba 10:1; 29:2, 4, 5.) Annai, kas kalpoja Dievam, ”dvēsele bija pilna skumju”, tā ka viņa pat nespēja ēst. (1. Samuēla 1:4—10.) Savukārt dievbijīgais Jēkabs daudz dienu sēroja par sava dēla nāvi un ”negribēja ļaut samierināties”. Jēkabs pat izteica vēlēšanos sekot savam dēlam kapā. (1. Mozus 37:33—35.) Tātad nospiestība ne vienmēr liecina par kaut kādiem trūkumiem cilvēka garīgumā.

Tomēr, ja pusaudzim ir depresija, viņa vecākus tas ietekmē ļoti smagi. ”Emocionālā ziņā es staigāju kā pa naža asmeni,” saka ar depresiju slimas jaunietes māte. ”Mani māc raizes un bailes, es esmu naidīga, dusmīga un pārgurusi.” Cita māte stāsta: ”Kad es kaut kur redzēju kādu māti iepērkamies kopā ar pusaugu meitu, mana sirds aiz sāpēm lūza, jo man likās, ka iespēju kaut ko tādu darīt kopā ar [savu meitu] esmu zaudējusi uz visiem laikiem.”

Šādas izjūtas ir normālas, tomēr reizēm tās varbūt kļūst neizturami nomācošas. Ja tā ir noticis, varbūt jūs varētu griezties pie kāda uzticama drauga? Salamana Pamācībās 17:17 teikts: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Tāpat arī neatstājiet novārtā lūgšanas. Bībelē ir apsolīts, ka Dievs mūs atbalstīs, ja mēs metīsim savu nastu uz viņu. (Psalms 55:23.)

Nosliece meklēt vainīgo

Daudzi vecāki, kuru pusaugu bērni ir saslimuši ar depresiju, jūtas izmisuši un uzskata, ka viņi kaut kādā ziņā ir vainojami šajā nelaimē. ”Ja tavam bērnam ir depresija,” saka kāda māte, ”tu gribot negribot jūties vainīgs un neviens nevar pierunāt tevi tā nejusties. Galvā rosās jautājumi: ”Ko mēs esam darījuši nepareizi? Ar ko tas viss sākās? Kur ir mana vaina?”” Kā vecāki var saglabāt līdzsvarotu domāšanu?

 Nav šaubu, ka saspringta gaisotne mājās var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu. Bībelē tēviem dots labs padoms: ”Nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi.” (Kolosiešiem 3:21.) Tas nozīmē, ka vecākiem būtu jāpārdomā, kā viņi izturas pret saviem bērniem, un vajadzības gadījumā kaut kas jāmaina. Bet depresija ne vienmēr ir nepareizas audzināšanas sekas. Pat tādās ģimenēs, kur valda vislielākā mīlestība, reizēm kāds saslimst ar depresiju. Tāpēc vecākiem, kas dara visu, kas ir viņu spēkos, lai palīdzētu saviem bērniem, nav pamata justies vainīgiem.

Tikpat svarīgi ir nevainot pašu pusaudzi, kuram ir depresija. Visticamāk, viņam nav nekādas varas pār savu slimību. ”Es nekādā ziņā nevainotu viņu, ja viņš būtu saslimis ar vējbakām vai plaušu karsoni,” atzīst kāda māte. ”Bet par depresiju es viņu vainoju. Es vainoju savu bērnu, ka viņš ir kļuvis slims, — un tāpēc es jūtos briesmīgi.” Gan vecākiem, gan citiem būs vieglāk koncentrēties uz to, kā palīdzēt depresijas slimniekam, ja viņi uzlūkos depresiju par slimību, nevis par vājību.

Ja ģimenē ir depresijas nomākts pusaudzis, vecāku attiecības var kļūt manāmi saspīlētas. ”Mēs vainojām viens otru,” stāsta kāda sieva, ”it īpaši tad, kad iedomājāmies, uz kādu dzīvi mēs bijām cerējuši un kādu dzīvi mēs dzīvojām mūsu dēla dēļ.” Tims, kura meitai ir depresija, atzīst: ”Ir tik viegli novelt vainu uz dzīvesbiedru. Ja vīra un sievas starpā jau bija problēmas, pirms bērnam sāka parādīties depresijas pazīmes, tad bērna savādā  uzvedība var kļūt par pēdējo pilienu.” Neļaujiet bērna depresijai radīt plaisu jūsu laulībā! Mēģinot novelt uz kādu vainu — vai tas būtu jūs pats, jūsu bērns vai dzīvesbiedrs —, neko labu nevar panākt. Galvenais ir sniegt palīdzību cilvēkam, kas cieš no depresijas.

Ko darīt, lai palīdzētu

Bībelē kristieši tiek mudināti ”runāt mierinoši ar nomāktajām dvēselēm”. (1. Tesaloniķiešiem 5:14, NW.) Ja jaunieti, kam ir depresija, nomoka mazvērtības sajūta, jūs varat viņam palīdzēt. Bet kā to darīt? Nekādā gadījumā neizsakiet tādas kritiskas piezīmes kā ”Tev tā nav jājūtas” vai ”Tā ir nepareiza attieksme”. Gluži otrādi, centieties būt iejūtīgi un līdzcietīgi. (1. Pētera 3:8.) Pāvils kristiešus aicināja: ”Raudiet ar tiem, kas raud.” (Romiešiem 12:15.) Neaizmirstiet, ka cilvēkam, kas cieš no depresijas, patiešām sāp. Tās nav iedomātas sāpes, un tās netiek tēlotas, lai piesaistītu uzmanību. Uzklausiet viņu un centieties viņu pamudināt uz atklātību. Pajautājiet, kāpēc viņš tā jūtas. Pēc tam saudzīgi un pacietīgi palīdziet pusaudzim saprast, kāpēc tāds zems pašnovērtējums nav pamatots. Arī atgādinājumi par Dieva mīlestību un žēlsirdību var atvieglot ciešanas. (1. Pētera 5:6, 7.)

Iespējams, būtu noderīgi spert vēl citus praktiskus soļus. Piemēram, varbūt ir jāparūpējas, lai depresijas nomāktais pusaudzis pietiekami atpūstos, lietotu veselīgu uzturu un nodarbotos ar fiziskiem vingrinājumiem. (Salamans Mācītājs 4:6.) Ja ārsts ir parakstījis kādus medikamentus, būtu jāizskaidro pusaudzim, kāpēc ir svarīgi tos lietot. Nenolaidiet rokas, sniedzot atbalstu, un nekad nepārtrauciet izrādīt mīlestību.

Pusaudža depresija nenoliedzami ir mokoša gan viņam pašam, gan pārējiem ģimenes locekļiem. Pacietība, neatlaidība un mīlestība ir tas pamats, uz kura balstoties ir iespējams palīdzēt depresijas nomāktiem jauniešiem.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 11. lpp.]

Cilvēkam, kas cieš no depresijas, patiešām sāp. Tās nav iedomātas sāpes

[Papildmateriāls 13. lpp.]

JA TU ESI JAUNIETIS, KAS CIEŠ NO DEPRESIJAS

Tu neesi viens, un tava situācija nekādā ziņā nav bezcerīga. Tavas depresijas pamatā, iespējams, ir vai nu bioķīmiskā līdzsvara traucējumi, vai dzīves apstākļi, kurus tu nevari būtiski ietekmēt. Jebkurā gadījumā tu neesi vainīgs savā depresijā. Bet ko tu varētu darīt lietas labā?

Bībelē teikts, ka ”ir draugi, kuŗi ir labāki nekā brālis”. (Salamana Pamācības 18:24.) Varbūt tu vari atrast tādu draugu un izkratīt viņam sirdi? Tavi vecāki vai kāds cits nobriedis pieaugušais var kļūt par taviem labākajiem sabiedrotajiem cīņā pret depresiju.

Ja vecākiem ir aizdomas, ka tev ir klīniska depresija, viņi varbūt aizvedīs tevi pie ārsta, kam ir pieredze šādu traucējumu ārstēšanā. Tas ir gudrs solis, jo bieži vien ārstēšana, ja vien tā ir pieejama, ievērojami atvieglo depresijas slimnieka stāvokli. Piemēram, ķīmiskā līdzsvara traucējumu gadījumā ārsts varbūt parakstīs kādu antidepresantu. Ja tā notiek ar tevi, nekaunies no tā, ka tev jālieto medikamenti. Tie tikai palīdz tavam organismam atjaunot izjaukto līdzsvaru, un, iespējams, ar to palīdzību tu lielā mērā varēsi atgūt prieku un stabilitāti.

Daudzi depresijas slimnieki gūst mierinājumu, lasot Bībeli un tuvojoties Dievam lūgšanās. Bībelē ir apliecināts: ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” * (Psalms 34:19.)

[Zemsvītras piezīme]

 [Papildmateriāls/Attēls 14. lpp.]

PALĪDZĪBA UN CERĪBA

Tā kā depresija ir sarežģīta parādība, šajā īsajā rakstu sērijā nebija iespējams aplūkot visus tās aspektus. Tomēr Atmostieties! izdevēji cer, ka šī informācija palīdzēs jauniešiem un viņu vecākiem cīnīties ar šiem mokošajiem veselības traucējumiem.

Droši vien jūs jau ievērojāt, ka liela daļa ieteikumu, kas bija minēti iepriekšējā rakstā, bija balstīti uz Bībeli. Tiesa, tā ir ļoti sena grāmata, tomēr tās padomi šodien ir tikpat noderīgi, kādi tie bija Bībeles sarakstīšanas laikā, jo, lai gan laiki ir mainījušies, cilvēka daba ir palikusi tāda pati. Pamatproblēmas, kas mums jārisina, ir tādas pašas, ar kādām saskārās iepriekšējās paaudzes, vienīgi tagad tās ir kļuvušas vēl asākas.

Ir vēl viens iemesls, kāpēc Bībele ir ļoti noderīga praksē: tā ir Dieva iedvesmota. (2. Timotejam 3:16.) Būdams mūsu Radītājs, viņš zina, kas mums vajadzīgs, lai mūsu dzīve būtu pēc iespējas labāka.

Protams, Bībele nav medicīnas rokasgrāmata, un, ja mums ir veselības problēmas, piemēram, depresija, mums jāmeklē atbilstoša medicīniska palīdzība. Taču Bībelē ir atrodami principi, kas palīdz mums mierināt cietējus. Turklāt tajā ir lasāms Dieva solījums drīzumā izdziedināt visas mūsu kaites. (Psalms 103:3.) Jehova ir nodomājis ”spirdzināt sirdi sagrauztiem”. (Jesajas 57:15.)

Vai jūs vēlētos uzzināt kaut ko vairāk par šo lielisko cerību? Mēs aicinām jūs griezties pie vietējiem Jehovas lieciniekiem vai arī rakstīt uz kādu no adresēm, kas minētas šī žurnāla 5. lappusē.

[Attēls 10. lpp.]

Centieties būt līdzcietīgi

[Attēls 11. lpp.]

Ja pusaudža drūmais noskaņojums ieilgst, būtu gudri griezties pie ārsta

[Attēli 12. lpp.]

Vecākiem jāvairās pārsteidzīgi vainot pašiem sevi, savu dzīvesbiedru vai bērnu