Maiji pagātnē un tagad

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

ŠO CIVILIZĀCIJU sauc par vienu no izcilākajām, kāda ir pastāvējusi rietumu puslodē. Senie Belizas, Salvadoras, Gvatemalas, Hondurasas un Meksikas iedzīvotāji bija radījuši brīnišķīgas celtnes, gleznojumus, keramiku un skulptūras. Viņi bija izveidojuši sarežģītu rakstību, un viņiem bija plašas zināšanas matemātikā. Viņi pat lietoja Saules kalendāru. Šī tauta bija maiji — ļaudis, kas radīja vienu no bagātākajām un spilgtākajām senās Amerikas kultūrām.

Lielākā daļa no tā, kas mūsdienās ir zināms par maijiem, ir atklāta, pētījot dažādus uzrakstus un reljefus. Izmantodami rakstības sistēmu no vairāk nekā 800 zīmēm — daudzas zīmes bija hieroglifi —, maiji uz kāpnēm, pārsedzēm, akmens plāksnēm un stabiem pierakstīja savu vēsturi un paražas. Viņi rakstīja arī uz papīra, kas bija pagatavots no savvaļas vīģeskoku lūksnes. Lapas viņi salocīja un izveidoja grāmatas (kodeksus), ko pēc tam apvilka ar jaguāru ādu. Lielāko daļu seno rokrakstu iznīcināja spānieši, kas ap 1540. gadu pakļāva maijus, bet daži rokraksti tomēr ir saglabājušies.

 Pirmie maiju zemkopji acīmredzot apmetās Gvatemalas ziemeļu līdzenumos aptuveni tūkstoš gadu pirms mūsu ēras. Bet savu uzplaukumu maiju civilizācija piedzīvoja no mūsu ēras 250. gada līdz 900. gadam — to parasti sauc par Klasisko periodu. Īsumā aplūkosim dažus faktus par senajiem maijiem.

Izcili arhitekti un meistarīgi celtnieki

Maiji bija meistari akmens apstrādē, un viņi no kaļķakmens un javas būvēja lielas piramīdas un tempļus. Maiju piramīdas ļoti līdzinās Ēģiptes piramīdām, un tāpēc pagātnē daži pētnieki kļūdaini ir secinājuši, ka maiji esot ēģiptiešu pēcteči.

Maiju pilsētu akmens celtņu drupas ir atrastas Gvatemalā, Hondurasā, kā arī Jukatanas pussalas Meksikas daļā. Maiju valstī tās uzplaukuma laikā pastāvēja apmēram 40 pilsētas, un katrā bija no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju. Kā rakstīts Jaunajā britu enciklopēdijā, ”vislielākais maiju skaits, iespējams, bija 2 000 000, no kuriem lielākā daļa bija apmetušies tagadējās Gvatemalas zemienēs un līdzenumos”.

Iespaidīgo akmens celtņu būve pilsētās nebūtu bijusi iespējama bez milzīgām maiju zemnieku pūlēm. Čaklajiem kukurūzas audzētājiem bija ne tikai jānodrošina sava ģimene ar pārtiku, bet arī jāpiedalās celtniecībā. Turklāt viņiem bija jāapgādā ar pārtiku arī augstmaņi un priesteri, kuru darbs tika uzskatīts par svarīgāku nekā zemnieku darbs.

Maiju ģimenes dzīve

Starp maiju ģimenes locekļiem pastāvēja ļoti ciešas saites. Bieži vien zem viena jumta dzīvoja vecvecāki, vecāki un bērni. Lauku darbus lielākoties paveica vīrieši un vecākie zēni. Meitenes mācījās gatavot  ēst un darināt apģērbu un palīdzēja audzināt jaunākos brāļus un māsas.

Maiju zemkopji audzēja avokado, asos sarkanos piparus un batātes. Bet galvenais maiju uzturlīdzeklis bija kukurūza. Sievietes un meitenes no tās gatavoja visdažādākos ēdienus, bet īpaši iecienīti bija plāceņi jeb tortiljas, kā tos sauc tagad. Pat alkoholiskajā dzērienā balčē viena no galvenajām sastāvdaļām bija kukurūza. Tiek lēsts, ka mūsdienās maiju ēdienkartē aptuveni 75 procenti ir kukurūzas ēdieni, bet agrāk tie droši vien tika ēsti vēl vairāk.

Daudz dievu un dieviešu

Reliģijai maiju dzīvē bija ļoti liela nozīme. Maiji pielūdza ļoti daudz dievību — kādā dokumentā vien bija minētas 160. Piemēram, maijiem bija radīšanas dievs, kukurūzas dievs, lietus dievs un saules dievs. Sievietes devās svētceļojumos uz Kosumelas salu, kur atradās dievietes Iksčelas templis, un tur lūdza par savu auglību vai arī gadījumā, ja viņas jau bija  grūtniecības stāvoklī, — par laimīgām dzemdībām.

Maijiem katra diena bija ar savu reliģisko nozīmi, un katrā maiju kalendāra mēnesī bija savi svētki. Īpašas ceremonijas bija saistītas ar mirušo apbedīšanu. Mirušos vispirms nokrāsoja sarkanā krāsā un tad kopā ar dažām personīgajām lietām ietina salmu mašā. Tos apglabāja zem grīdas tajā pašā mājā, kur tie bija dzīvojuši, — izņēmums bija valdnieki, ko apbedīja piramīdās zem tempļiem. Valdnieku kalpi tika nogalināti un apglabāti kopā ar saviem kungiem, tāpat kapā līdzi tika doti dažādi rīki, kas, pēc maiju domām, varēja aizgājējiem noderēt nākamajā dzīvē.

Saskaņā ar reliģiskajām tradīcijām maiji dažreiz izdūra caurumus auss ļipiņās, kājās un pat mēlē. Skulptūrās, freskās un uz keramikas izstrādājumiem attēlotajās ainās ir skaidri redzams, ka maiju reliģijā ietilpa arī upurēšana. ”Maiji bieži upurēja visdažādākos dzīvniekus,” savā grāmatā rakstīja Dr. Makss Šeins, ”bet visvērtīgākais upuris bija cilvēka dzīvība. Šajos rituālos upurēja karagūstekņus un vergus, bet tāpat arī abu dzimumu brīvi dzimušos bērnus.” (The Precolumbian Child.) Kā norāda vairāki vēsturnieki, Čičenicas upurakā tika mestas jaunavas — lietus dieva līgavas. Ja līdz saules rietam jaunava bija palikusi dzīva, tad maiji nosprieda, ka lietus dievs ir apmierināts ar iepriekšējo līgavu, un vilka meiteni laukā.

Maiji tagad

Kā teikts Jaunajā Britu enciklopēdijā, pēc mūsu ēras 900. gada ”senā maiju civilizācija strauji pagrima, diženās pilsētas un reliģiskie centri palika tukši un tos aprija džungļi”. Neviens precīzi nezina, kāpēc maiji atstāja savas mītnes. Daži apgalvo, ka bija noplicināta augsne. Iespējams, pārtikas trūkuma dēļ zemkopji ķērās pie tādām augsnes apstrādes metodēm, kas noplicināja augsni, un daļa laucinieku devās uz pilsētām, kurās jau tāpat bija pārāk daudz iedzīvotāju, kas dzīvoja nabadzībā. Lai kāds būtu bijis īstais iemesls, tomēr maiju tauta  neizzuda. Mūsu dienās dzīvo apmēram divi miljoni maiju, lielākoties viņus var sastapt Jukatanas ziemeļdaļā un Gvatemalā.

Tagad maiju galvenā reliģija ir katolicisms, un baznīca ir ļoti pūlējusies, lai iegūtu zemes pamatiedzīvotāju labvēlību. Piemēram, ziņu aģentūra Associated Press vēstī, ka ”1992. gadā, kad apritēja 500 gadi, kopš spāņi iekaroja Gvatemalu, Gvatemalas katoļu baznīca nāca klajā ar publisku atvainošanos par nežēlīgo izturēšanos pret indiāņiem Gvatemalas evaņģelizācijas laikā”.

Bet katolicisma pieņemšana nenozīmē, ka maiji ir atmetuši senču reliģiju. Daudzi katoļu priesteri atbalsta baznīcas rituālu un mācību sajaukšanos ar tautas tradīcijām. Piemēram, maiju vidū jau izsenis ir izplatīts animisms — priekšstats, ka visam, gan dzīvām būtnēm, gan nedzīviem priekšmetiem, piemīt dzīvības spēks. Šo priekšstatu ir pārņēmusi baznīca, piešķirdama tam katolicisma ietērpu, un dažus baznīcas vadītājus tāpēc nodarbina jautājums: cik lielā mērā baznīca var atļauties būt iecietīga pret pagānismu un joprojām dēvēt sevi par kristīgu. *

Maiji un Jehovas liecinieki

Zemēs, kur dzīvo daudz maiju, Jehovas liecinieki sludina tīrās Bībeles mācības un daudzi atsaucas uz Bībeles vēsti. Lūk, divi piemēri.

”To ļaužu vidū, starp kuriem uzaugu, mani godāja un man bija ievērojams stāvoklis,” stāsta Karidads, ”taču tas mani nekavēja dzīvot izšķērdīgi un žūpot.” Tāpat kā daudzi maiji, arī Karidads gan ievēroja katolicisma tradīcijas, gan praktizēja spiritismu. ”Kad es saslimu,” viņš stāsta, ”es gāju pie pūšļotāja.” Karidada meitas sāka mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. ”Pamazām tas ieinteresēja arī mani,” atzīst Karidads, ”un īpaši mani iespaidoja pārmaiņas meitu uzvedībā. Drīz vien arī es sāku mācīties Bībeli.” Kas notika tālāk? ”Patiesība man palīdzēja iepazīt un iemīlēt Jehovu,” stāsta Karidads. ”Es esmu atmetis tādus paradumus un tradīcijas, kas nepatīk Jehovam, un esmu atbrīvojies no bailēm un māņticības.”

Paula, maijiete, kas dzīvo Gvatemalā, dziļi sēroja par divu savu dēlu nāvi. ”Es visu laiku veidoju viņiem altārus,” atceras Paula. ”Man bija kādas katoļu mūķenes iedota Bībele, un es katru vakaru divas stundas to lasīju, lai uzzinātu, kur atrodas mani mirušie dēli.” Drīz Paula sāka studēt Bībeli ar Jehovas lieciniekiem un tūlīt pat arī sāka apmeklēt viņu sapulces. ”Viņi man tik labi izskaidroja Bībeli,” sieviete stāsta. ”Esmu priecīga, jo zinu, ka Dieva Valstība iznīcinās slimības un nāvi. Es vienmēr domāju par cerību uz augšāmcelšanu.” (Jāņa 5:28, 29.) Tagad Paula stāsta citiem labo vēsti par Dieva Valstību. ”Ir vēl tik daudz cilvēku, kam vajadzīga palīdzība,” tā nobeidz Paula.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 17. lpp.]

Maiju kalendārs

Maiji izveidoja precīzu laika skaitīšanas sistēmu gadam, un tajā bija pat ņemts vērā garais gads.

Maijiem gadā bija 365 dienas. 364 dienas bija sadalītas 28 nedēļās, kas bija 13 dienu garas. Jauns gads sākās 365. dienā — 16. jūlijā. Bet kā bija ar mēnešiem? Augstāk attēlotajā maiju kalendārā ir redzami 18 mēneši ar 20 dienām katrā. Tātad nedēļas nebija saistītas ar mēnešiem — bija tikai viens izņēmums. Vienu reizi 260 dienās (13 reiz 20) nedēļa un mēnesis sākās vienā un tajā pašā dienā. Kā teikts kādā enciklopēdijā, ”maiju kalendārs, lai gan ļoti sarežģīts, bija pats precīzākais, kādu cilvēki pazina, līdz tam laikam, kad tika ieviests Gregora kalendārs”. (Funk & Wagnalls New Encyclopedia.)

[Laika ass/Attēls 16., 17. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Maiju civilizācija

Olmeki

1000. g. p.m.ē.

500. g. p.m.ē.

Olmeki

Sapoteki

Teotivakana

P.m.ē. | M.ē.

500. g. m.ē.

Teotivakana

Sapoteki

Tolteki

1000. g. m.ē.

Tolteki

Acteki

1500. g. m.ē.

Acteki

[Norāde par autortiesībām]

Maiju māksla: Dover Publications, Inc.

[Karte 16., 17. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

MEKSIKA

JUKATANAS PUSSALA

BELIZA

GVATEMALA

SALVADORA

HONDURASA

[Norāde par autortiesībām]

Karte: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 16. lpp.]

23 metrus augsta piramīda senajā maiju pilsētā Palenkē. Piramīdas augšā atradās templis

[Attēls 16. lpp.]

Top tortiljas

[Attēli 18. lpp.]

Čičenica

Kukulkana templis

Ieeju Karavīru templī sargā skulptūra ar upurtrauku rokās — tajā acīmredzot ziedoja cilvēku sirdis

[Attēls 19. lpp.]

Karidads ar sievu un meitām