Jauniešu jautājumi

Kā lai es pārlieku neraizējos?

”Domas par nākotni jauniešiem rada vienas no lielākajām bažām. Tu raizējies par sevi. Vai man būtu jādzīvo atsevišķi? Varbūt mācīties kaut kur tālāk? Vai uzsākt pilnas slodzes kalpošanu? Bet varbūt apprecēties? Pastāv tik daudz izvēles iespēju, ka pārņem bailes.” (Šons, 20 gadi)

VAI tevi nomāc lielas raizes? Ar daudziem jauniešiem tā notiek, un tam ir visdažādākie iemesli. Kādā vecākiem paredzētā informatīvajā biļetenā bija sacīts: ”Nesen veiktā aptaujā, kurā jautājumi tika uzdoti 15 līdz 18 gadus veciem pusaudžiem no 41 valsts, noskaidrojās, ka mūsdienās jaunieši visvairāk uztraucas par to, kā atrast labu darbu.” Nākamais izplatītākais raižu iemesls ir vecāku veselības stāvoklis. Tāpat daudzi jaunieši baidās pazaudēt kādu tuvu cilvēku.

Kādā ASV Izglītības departamenta veiktā aptaujā atklājās, ka Amerikas Savienotajās Valstīs daudzi jaunieši galvenokārt uztraucas par atzīmēm. Kā liecināja šī aptauja, daudzi jaunieši jūtas tāpat kā sākumā minētais Šons. Kāda meitene, vārdā Ešlija, sacīja: ”Mana nākotne man dara raizes.”

Citi jaunieši bažījas par savu drošību. Saskaņā ar kādas 1996. gadā veiktas aptaujas rezultātiem, Amerikas Savienotajās Valstīs aptuveni 50 procenti jauniešu atzīmēja, ka viņu skolās ir vērojama arvien lielāka cietsirdība. Apmēram astoņi miljoni pusaudžu (37 procenti) teica, ka viņi ir pazinuši kādu, kas ir nošauts vai sašauts.

Ne visas raizes ir saistītas ar tik tiešiem draudiem. Daudzi jaunieši visvairāk raizējas par savām attiecībām ar cilvēkiem. Kādā vecākiem adresētā elektroniskajā žurnālā bija sacīts: ”Pusaudžiem ir svarīgi, lai viņiem būtu savs puisis vai meitene, tomēr jaunieši daudz vairāk uztraucas par to, ka viņiem vispār varētu nebūt draugu.” Kāda pusaudze, vārdā Megana, sūrojas: ”Kā man izskatīties un izturēties, lai mani uzskatītu par foršu meiteni? Man ir vajadzīgi draugi.” Līdzīgu domu izteica kāds piecpadsmitgadīgs kristietis, vārdā Natanaels: ”Jaunieši skolā raizējas par to, cik viņi ir stilīgi. Viņi uztraucas par savu gaitu, runas veidu un to, kā viņus uztver citi. Viņi baidās izskatīties muļķīgi.”

Dzīvē neiztiek bez problēmām

Būtu ļoti jauki, ja dzīve mums nesagādātu nekādas raizes. Taču Bībelē ir sacīts: ”Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera.” (Ījaba 14:1.) Tāpēc jāatzīst,  ka problēmas un raizes, kas ar tām ir saistītas, ir dzīves sastāvdaļa. Tomēr, ja mēs ļaujam rūpēm un raizēm pārmākt domāšanu, mēs nodarām sev lielu postu. Kā teikts Bībelē, ”rūpes sirdī cilvēku sāpina”. (Salamana Pamācības 12:25.)

Viens veids, kā mēs varam sevi pasargāt no liekām raizēm, ir kontrolēt savu rīcību. Sešpadsmitgadīgā Ana stāsta: ”Daudzas manas klasesbiedrenes baidās palikt stāvoklī vai saslimt ar kādu seksuāli transmisīvu slimību.” Tu vari izvairīties no šādiem uztraukumiem, ievērojot Bībeles morāles normas. (Galatiešiem 6:7.) Tomēr ne vienmēr ir tik skaidri zināms, kā risināt problēmas, un ne vienmēr tas ir tik viegli izdarāms. Kā gan tādā gadījumā lai pārstāj pārmērīgi raizēties?

”Raizējies gudri”

Daudzi cilvēki pieļauj, ka raizes viņus paralizē. Kādā pusaudžu žurnālā bija ieteikts ”raizēties gudri” — ļaut, lai raizes mudinātu uz konstruktīvu rīcību. Bībelē ir atrodami neskaitāmi principi, kas var palīdzēt šādi rīkoties. Apskatīsim principu, par ko ir runāts Salamana Pamācībās 21:5: ”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību.” Pieņemsim, ka tu gribi uzaicināt pie sevis ciemos vairākus draugus no savas draudzes. Rūpīga plānošana tevi pasargās no daudzām raizēm. Pavaicā sev: ”Kurus cilvēkus es aicināšu? Kad es gribu, lai viņi ierodas, un kad viņiem būtu jāiet mājās? Cik daudz uzkožamo būs nepieciešams? Kādi izklaides veidi visiem patiktu?” Jo rūpīgāk tu apsvērsi pasākuma norisi, jo pastāv lielāka iespēja, ka tas izdosies.

Tomēr tu vari pats sagādāt sev raizes, ja pieļauj, ka viss kļūst pārlieku sarežģīti. Jēzus Kristus kādai sievietei, kura sava ciemiņa dēļ bija uzņēmusies vairāk rūpju nekā nepieciešams, deva šādu padomu: ”Tikai vienas lietas vajaga.” (Lūkas 10:42.) Tāpēc tu varētu sev pajautāt: ”Kas tik tiešām ir nepieciešams, lai šis pasākums izdotos?” Tu vari mazināt raizes, ja plāno ciemošanos pēc iespējas vienkāršu.

Jaunieši uztraucas arī par savu drošību skolā. Šajā gadījumā tu neko daudz nevarēsi darīt, lai mainītu situāciju, tomēr tu vari spert dažus praktiskus soļus, lai sevi pasargātu. ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas.” (Salamana Pamācības 22:3.) Ja tu izvairies no bīstamām vietām — gan nomaļām vietām, gan tādām, kur nost no citu acīm mēdz pulcēties patvaļīgi jaunieši —, pastāv mazāka iespēja iekulties nepatikšanās.

Skolotāju uzdotie mājas darbi ir vēl viens raižu cēlonis. Iespējams, tev ir jātiek galā ar vairākiem nozīmīgiem mājasdarbiem, un tu baidies, ka nespēsi tos visus laikus paveikt. Tādos brīžos noderīgs ir padoms no Filipiešiem 1:10: ”Svarīgāko pārbaudiet.” Tev ir jāmācās noteikt, kas ir svarīgākais. Apdomā, kurš uzdevums ir visneatliekamākais, un izpildi to pirmām kārtām. Pēc tam ķeries pie nākamā. Pamazām tu jutīsi, ka esi situācijas noteicējs.

Pieņem padomu

Pusaudža gados Ārons tik ļoti uztraucās par to, kā nokārtot izlaiduma eksāmenus, ka viņš izjuta sāpes krūtīs. Ārons atceras: ”Es aprunājos ar vecākiem, un viņi mani aizsūtīja pie ārsta. Ārsts uzreiz redzēja, ka ar manu sirdi viss ir kārtībā, un paskaidroja, kā raizes var ietekmēt organismu. Vēlāk vecāki man palīdzēja saprast, ka esmu sagatavojies  eksāmeniem tik labi, cik tas ir manos spēkos, un ka tagad man vairāk jāpadomā pašam par sevi. Es pārstāju raizēties, sāpes krūtīs beidzās, un es labi nokārtoju eksāmenus.”

Ja tevi nomāc raizes, neciet klusējot. Salamana Pamācībās 12. nodaļas 25. pantā, kas daļēji jau tika citēts, ir sacīts: ”Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.” Tikai tad, ja tu stāsti par savām rūpēm, tu sagaidīsi uzmundrinošu ”laipnu vārdu”.

Vispirms tu vari izrunāties ar saviem vecākiem — viņi, ļoti iespējams, tev dos dažus noderīgus padomus. Tevi var atbalstīt arī garīgi nobrieduši kristieši no tavas draudzes. Piecpadsmitgadīgā Džanela stāsta: ”Kamēr es nebiju aprunājusies ar draudzes vecāko, man bija bažas par mācīšanos vidusskolā, jo es baidījos, ka man būs jāsaskaras ar visu, kas tajā ir, — narkotikām, seksu, vardarbību. Draudzes vecākais deva man praktiskus padomus. Es uzreiz jutos atvieglināta, jo sapratu, ka es varēšu tikt galā ar problēmām skolā.”

Nekavējies risināt problēmas

Dažkārt mēs kavējamies risināt kādu problēmu, jo tas ir nepatīkami. Piemēram, deviņpadsmitgadīgajai Ševonai bija personiskas nesaskaņas ar kādu kristieti. Viņa zināja, ka ir jāizrunājas ar šo kristīgo brāli, tomēr vilcinājās. ”Jo ilgāk es to atliku, jo lielākas raizes man tas sagādāja,” viņa atzīst. Vēlāk Ševona atcerējās Jēzus vārdus, kas lasāmi Mateja 5:23, 24, — Jēzus mudināja kristiešus risināt šādas problēmas nekavējoties. ”Kad beigu beigās es izrunājos ar šo cilvēku, es jutos atvieglota,” atceras Ševona.

Vai arī tu atliec uz vēlāku laiku kādu nepatīkamu uzdevumu vai sarunu? Tādā gadījumā nevilcinies šo lietu nokārtot, un par vienu raižu iemeslu būs mazāk.

Kā rīkoties nopietnās situācijās

Ne visas situācijas ir atrisināmas tik vienkārši. Padomāsim par kādu jaunieti, vārdā Abdurs. Viņa māte slimo ar vēzi, un viņam ir jāuztur gan māte, gan jaunākais brālis. Abdurs, gluži dabiski, uztraucas par savu māti. Tomēr viņš saka: ”Man palīdz Jēzus vārdi: ”Kuŗš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?” Es nevis ļaujos neauglīgām raizēm, bet gan mēģinu reāli apdomāt situāciju un izlemt, kā būtu vislabāk rīkoties.” (Mateja 6:27.)

Kad ir atgadījies kaut kas nopietns, saglabāt mieru nav viegli. Daži šādās situācijās jūtas tik nomākti, ka izturas nevērīgi paši pret sevi, atsacīdamies ēst. Taču grāmatā Helping Your Teenager Deal With Stress (Kā palīdzēt pusaudzim tikt galā ar stresu) ir izteikts brīdinājums, ka, neuzņemot nepieciešamās uzturvielas, tev būs ”vēl grūtāk izturēt stresu un var rasties smagas veselības problēmas”. Tāpēc rūpējies par savu fizisko stāvokli. Pienācīgi atpūties un ēd.

Vislielāko atvieglojumu ir iespējams gūt, ņemot vērā Bībeles padomu: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.) Jau pieminētajam Šonam bija bažas par nākotni. Viņš stāsta: ”Es sāku lielāku uzmanību pievērst Dieva Rakstiem un viņa nodomam.” Drīz vien Šons saprata, ka viņam būs laimīga nākotne, ja viņš kalpos Dievam. (Atklāsmes 4:11.) ”Es pārstāju raizēties par sevi,” saka Šons. ”Man tagad bija kaut kas svarīgāks, par ko domāt.”

Ja tevi nomāc pārmērīgas raizes, meklē praktiskus risinājumus savai problēmai. Griezies pēc laba padoma. Un vissvarīgākais — uztici savas raizes Jehovam, ”jo viņš gādā par [mums]”. (1. Pētera 5:7.) Ar viņa palīdzību tev varbūt izdosies pārstāt pārmērīgi raizēties.

[Attēls 13. lpp.]

Pastāsti par savām raizēm vecākiem

[Attēls 14. lpp.]

Jo ātrāk tu risināsi savas problēmas, jo ātrāk pārstāsi raizēties