No mūsu lasītājiem

Kā rast mierinājumu, ja zaudēta veselība Paldies par rakstu sēriju ”Kā rast mierinājumu, ja zaudēta veselība” (2001. gada 22. janvāris). Pirms četriem gadiem es cietu nelaimes gadījumā, un pēc tam mani bieži ir pārņēmusi sajūta, ka būtu bijis labāk, ja es būtu gājusi bojā. Es ciešu no smaga atmiņas zuduma, un tāpēc man jāpieredz daudzas grūtas dienas. Kad lasīju šo rakstu sēriju, es jutos spēcināta.

T. M., Japāna

No 15 gadu vecuma man ir bijis jācīnās ar reimatoīdā poliartrīta izraisītām sāpēm. Jūsu sniegtā informācija man palīdzēja saprast, ka man jāmācās vairāk paļauties uz Jehovu, kas ”bēdu laikā.. ir stipra pils”. (Nahuma 1:7.)

J. F. R., Kolumbija

Es esmu pilnas slodzes sludinātāja. Neilgi pēc tam, kad biju sākusi kalpot jaunā apvidū, es uzzināju, ka man ir diabēts. Jūsu apraksts par izjūtu gūzmu, kas pārņem hroniski slimus cilvēkus, bija lielisks! Šie raksti man palīdzēja līdzsvarotāk raudzīties uz savu stāvokli un kaut ko mainīt savā dzīvē.

L. A., Itālija

Mēs neesam slimi, bet šajā rakstā minētie principi mums ir palīdzējuši tikt galā ar grūtībām, kas mums jāpieredz. Tāpat kā daudzreiz jau bijis, žurnālā bija atrodama atbilde uz konkrētu lūgšanu.

R. P. un L. P., Šrilanka

Pirms dažām nedēļām man pateica, ka man ir aknu karcinoma. Tā kā līdz šim man bija laba veselība, varat iedomāties, kāds man tas bija trieciens. Šodien es paņēmu 22. janvāra Atmostieties! un vienā paņēmienā izlasīju šos rakstus. Tajos bija aprakstītas visas man pazīstamās šaubas, domas un emocijas, bet tie arī palīdzēja domāt par savu situāciju pozitīvi.

H. E., Spānija

Dzīvesstāsts Vēlos jums izteikt savas domas par aizkustinošo Bila un Rozas Mainersu dzīvesstāstu ”Mērķi palīdz nepadoties”. (2001. gada 22. janvāris.) Es guvu lielu uzmundrinājumu, lasot par to, ka viņi jau vairāk nekā piecdesmit gadus nepadodas cīņā ar slimību. Šādi dzīvesstāsti aizskar sirds dziļākās stīgas. Es ļoti gribu, lai Bils un Roza zinātu, ka es lūdzu Dievu par viņiem.

V. G., Itālija

Tiem, kas ir veseli, šis stāsts par cīņu ar slimību vairāk nekā piecdesmit gadu garumā, ir ļoti pamācošs. Tas man palīdzēja saprast, ka man, veselai sievietei, būtu augstu jāvērtē sava veselība un savi spēki jāizmanto pilnā mērā.

P. V., Čehija

Mana māte ir slima gandrīz jau 20 gadus. Šobrīd viņa ir izmisusi un neizpratnē, kāpēc viņa nevar gūt kaut mazliet atvieglojuma. Šo rakstu es lasīju viņai priekšā, bet arī man tas nāca par labu. Tagad es saprotu, kāpēc viņa gandrīz vienmēr jūtas nomākta.

G. O. E., Nigērija

Bils un Roza, tāpat kā citi, kam jādzīvo ar smagu slimību, ir tik drosmīgi! Es domāju, ka mums, kam klājas nesalīdzināmi labāk, ir no viņiem ko mācīties. Bil un Roza, nepadodieties! Jūs esat paraugs mums visiem!

I. S., Vācija

Romantiskas attiecības starp pusaudžiem Man ir 15 gadi. Man ļoti patika raksts ”Kāpēc vecāki domā, ka man vēl ir par agru veidot romantiskas attiecības?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”. (2001. gada 22. janvāris.) Skolas biedri man ir prasījuši, vai es neesmu lezbiete, jo man nav drauga. Parasti es viņiem teicu, ka vecāki man neatļauj draudzēties, bet es vienmēr esmu gribējusi, lai mana atbilde būtu labāka. Tagad, kad esmu izlasījusi šo rakstu, es zinu, kā atbildēt uz viņu jautājumiem. Liels paldies, ka jūs domājat par mums, pusaudžiem!

K. G., Amerikas Savienotās Valstis