Bībeles viedoklis

Cik iecietīgs ir Dievs?

”DIEVS, GRIBĒDAMS PARĀDĪT SAVU DUSMĪBU UN ZINĀMU DARĪT SAVU VARU, LIELĀ LĒNPRĀTĪBĀ IR PANESIS PAZUŠANAI RADĪTOS DUSMĪBAS TRAUKUS.” (ROMIEŠIEM 9:22.)

VĒSTURES gaitā Dievs ir bijis iecietīgs, pat redzot daudz atklāta ļaunuma. Vairāk nekā pirms 3000 gadiem Ījabs izmisis izsaucās: ”Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi, top veci un pieņemas pat vareni spēkā? Viņu vaigu priekšā droši ir nostiprinājušies to pēcnācēji, tāpat viņu acu priekšā viņu atvašu atvases. Viņu nami stāv neapdraudēti, tiem nevaid it nekādas bailes, un viņus neskaŗ Dieva rīkste.” (Ījaba 21:7—9.) Par Dieva šķietamo iecietību pret ļaunajiem raizējās arī citi taisnību mīloši cilvēki, piemēram pravietis Jeremija. (Jeremijas 12:1, 2.)

Varbūt arī jūs esat neizpratnē, kāpēc Dievs pieļauj ļaunumu? Varbūt jums reizēm ir šķitis, ka Dievam vajadzētu pasteigties un nekavējoties iznīcināt visus ļaunos cilvēkus? Apspriedīsim, kas Bībelē teikts par to, cik liela ir Dieva iecietība, un uzzināsim, kāpēc viņš ir iecietīgs.

Kāpēc Dievs ir iecietīgs?

Vispirms vajadzētu noskaidrot, kāpēc Dievs, kam raksturīgas visaugstākās taisnīguma normas, vispār pacieš ļaunumu? (5. Mozus 32:4; Habakuka 1:13.) Vai tas nozīmē, ka viņam ir nevērīga attieksme pret ļaunumu? Nekādā ziņā! To palīdz saprast kāds piemērs. Varam iedomāties ķirurgu, kas pārkāpj higiēnas pamatprincipus un operējot nodara pacientiem stipras sāpes. Ja šāds ķirurgs strādātu slimnīcā, vai viņš nebūtu nekavējoties jāatlaiž no darba? Taču kā būtu ārkārtējos apstākļos, piemēram, kaujas laukā? Vai gan šādā situācijā nebūtu nepieciešams ļaut, lai ķirurgs strādā primitīvos un bīstamos apstākļos un, iespējams, lieto daudz sliktākus materiālus un instrumentus nekā parasti?

Līdzīgi Dievs ir iecietīgs pret daudz ko viņam pilnīgi nepieņemamu. Kaut arī viņš ienīst ļaunumu, viņš kādu laiku ļauj tam pastāvēt, un tā rīkoties viņam ir pamatots iemesls. Vispirms šādi ir dots laiks, lai reizi par visām reizēm tiktu izšķirti strīdus jautājumi, ko izraisīja Sātana sacelšanās Ēdenē. Tie ir jautājumi par to, vai Dievs valda pareizi un vai viņam ir tiesības valdīt. Tāpat tas, ka viņš pacietīgi izturas pret ļaunumu, dod laiku un iespēju mainīties cilvēkiem, kas iesaistīti nepareizā rīcībā.

Žēlsirdīgs, pacietīgs Dievs

Mūsu pirmvecāki, Ādams un Ieva, pievienojās Sātana dumpim pret Dievu. Dievam bija tiesības viņus tūlīt pat iznīcināt, taču Dievs parādīja žēlsirdību un pacietību un ļāva viņiem laist pasaulē bērnus. Tomēr šie bērni mantoja grēku, ko nodeva tālāk visiem saviem pēcnācējiem. (Romiešiem 5:12; 8:20—22.)

 Dievs ir nolēmis glābt cilvēci no tās nožēlojamā stāvokļa. (1. Mozus 3:15.) Taču pagaidām, saprotot, kā no Ādama mantotā nepilnība mūs ietekmē, viņš parāda ārkārtīgu pacietību un žēlsirdību. (Psalms 51:7; 103:13.) Viņš ir ”bagāts žēlastībā”, un ”pie viņa ir daudz piedošanas”. (Psalms 86:5, 15; Jesajas 55:6, 7, LB-26.)

Dieva iecietība nav bezgalīga

Tomēr, ja Dievs ļautu ļaunumam turpināties mūžīgi, tas nebūtu loģiski un neliecinātu par mīlestību. Neviens mīlošs tēvs neizrādītu nebeidzamu iecietību pret vienu no bērniem, kas ar savu tīšo ļaunprātību nemitīgi smagi sāpinātu citus ģimenes locekļus. Tādēļ Dieva pacietīgā attieksme pret grēkiem vienmēr ir līdzsvarota ar tādām īpašībām kā mīlestība, gudrība un taisnīgums. (2. Mozus 34:6, 7.) Kad mērķis, kura dēļ Dievs izrāda pacietību, būs sasniegts, viņa iecietībai pret ļaunumu būs pienācis gals. (Romiešiem 9:22.)

Uz to skaidri norādīja apustulis Pāvils. Viņš reiz izteicās: ”[Dievs] pagājušajos laikos visiem pagāniem ļāvis iet savus ceļus.” (Apustuļu darbi 14:16.) Kādā citā situācijā Pāvils teica, ka ”Dievs atstājis neievērotus nezināšanas laikus”, kādos dzīvoja cilvēki, kas neklausīja Dieva likumiem un principiem. ”Tagad,” Pāvils turpināja, ”[Dievs] aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.” Kādēļ izskan šāds aicinājums? ”Jo viņš nolicis dienu, kuŗā viņš pasauli taisnīgi tiesās.” (Apustuļu darbi 17:30, 31.)

Kā Dieva iecietība attiecas uz mums

Protams, nevienam nebūtu jādomā, ka viņš var neievērot Dieva likumus un pēc tam formāli lūgt Dievam piedošanu, lai izvairītos no savas rīcības sekām. (Jozuas 24:19.) Daudzi senajā Izraēlā tā domāja. Viņi negribēja mainīties. Viņi nebija sapratuši, kāds mērķis ir Dieva iecietībai un pacietībai. Dievs nedomāja mūžīgi paciest viņu ļaunumu. (Jesajas 1:16—20.)

Bībelē parādīts, ka cilvēkam, kas nevēlas saņemt nelabvēlīgu Dieva spriedumu, ”jānožēlo savi grēki” — jāatzīst sava nepilnība, grēcīgais stāvoklis Dieva priekšā un jāpārtrauc nepareizā rīcība. (Apustuļu darbi 3:19—21.) Tad Dievs Jehova, pamatojoties uz Kristus izpirkuma upuri, dāvās piedošanu. (Apustuļu darbi 2:38; Efeziešiem 1:6, 7.) Noteiktā laikā Dievs likvidēs visas Ādama grēka bēdīgās sekas. Tad būs ”jauna debess un jauna zeme”, kur viņš vairs ilgāk nebūs iecietīgs pret ”lietu klātbūtni, kuras kliedz pēc iznīcināšanas”. (Atklāsmes 21:1—5; Romiešiem 9:22, Phillips.) Kāds brīnišķīgs iznākums Dieva ārkārtīgajai, tomēr ne bezgalīgajai iecietībai!

[Attēls 23. lpp.]

Dievs ļāva Ādamam un Ievai radīt pēcnācējus