Kas notiek pasaulē

Lietusmeži

Līdz šim bija zināms, ka Indijā lietusmeži ir vienīgi dienvidos, Keralas štatā. Taču nesen vides zinātnieks Saumjadīps Duta atklāja 500 kvadrātkilometru lielu lietusmežu apgabalu Indijas ziemeļaustrumos, Asamā un Arunačalpradešā, ziņo Deli žurnāls Down to Earth. Šajā mežā ir bagāta dzīvnieku valsts — tur sastopamas ”32 zīdītāju un 260 putnu sugas, ieskaitot tādus retus dzīvniekus kā ziloņi, tīģeri un dūmakainie leopardi, Ķīnas pangolīni, lūpu lāči, sambari, huloki, Nepālas fazāni, dubultknābja degunragputni un baltspārnu pīles”. Tomēr starptautiskais pieprasījums pēc mežu produkcijas apdraud daudzus lietusmežus, atzīmēts Down to Earth. Daži dabas pētnieki baidās, ka tad, ja nesaudzīgas ekspluatācijas dēļ mežu resursi būs pārtērēti, lietusmeži vairs netiks aizsargāti, bet tiks pārveidoti par lauksaimnieciski izmantojamām platībām.

Tīģera rēciens

Kāpēc tīģera rēciens, liekas, iedveš stindzinošas bailes ne tikai citiem dzīvniekiem, bet arī dažiem cilvēkiem? Zinātnieki no Dzīvnieku saziņas izpētes institūta Ziemeļkarolīnā (ASV) ”ir konstatējuši, ka tīģeri izdod ”infraskaņu” — rūcienu, kura skaņa ir tik zema, ka cilvēka auss to nespēj sadzirdēt”, stāstīts Londonas The Sunday Telegraph. Cilvēki dzird tikai tās skaņas, kuru frekvence pārsniedz 20 hercus (Hz), bet tīģera rēcienā ”zemfrekvences skaņa (18 Hz un mazāk) saplūst ar mums sadzirdamām skaņām, tāpēc, kā saka institūta vadītāja Elizabete van Mugentālere, cilvēki tīģera rēcienu var sajust, un tas rada acumirklīgu sastingumu”, skaidrots minētajā laikrakstā. Pat pieredzējušiem tīģeru dresētājiem šī sajūta nav sveša.

Sprāgstvielas — palīgs virtuvē?

Lai padarītu sīkstu gaļu mīkstāku, pavāri parasti lieto gaļas āmuru vai īpašu pulveri, kas satur gaļu mīkstinošus fermentus. Taču Mērilendā (ASV) zinātnieki veic eksperimentus, lai mēģinātu padarīt gaļu mīkstāku ar spēcīgu triecienviļņu palīdzību, teikts žurnālā New Scientist. Zinātnieki novieto gaļas gabalu uz tērauda plāksnes ar ūdeni pildītas plastmasas atkritumu tvertnes dibenā. Pēc tam viņi tvertnē uzspridzina tādu daudzumu dinamīta, kas atbilst dinamīta stieņa ceturtajai daļai. ”Triecienvilnis, kas izplatās ūdenī, iziet cauri gaļai,” sacīts rakstā, ”bet nelaimīgā atkritumu tvertne sasprāgst gabalos.” Šajā procesā ne tikai gaļa kļūst mīkstāka, bet arī iet bojā tādas baktērijas kā E. coli, kas var izraisīt saindēšanos ar pārtiku. Tomēr, kā atzīmē Rendijs Hafmans no Amerikas gaļas institūta, ”nebūs tik viegli atrast šai idejai praktiski izmantojamu risinājumu”.

Kuģi izplata slimības

”Ar kuģu balasta ūdeni pa visu pasauli izplatās slimības, kas apdraud cilvēkus, dzīvniekus un augus,” rakstīts Londonas The Daily Telegraph. Balasta ūdeni izmanto kuģu līdzsvarošanai, un tas tiek izliets jūrā vai ostā. Amerikas Savienotajās Valstīs Smitsona vides izpētes centra (Mērilenda) zinātnieki atklāja, ka okeāna kuģu balasta ūdens satur daudz baktēriju un vīrusu. Visiem 15 kuģiem, kas tika pārbaudīti Česapīka līcī, balasta ūdens planktonā tika atrastas holeras baktērijas. Litrs balasta ūdens parasti saturēja aptuveni 830 miljonus baktēriju un 7400 miljonus vīrusu — sešas līdz astoņas reizes vairāk nekā citu organismu.

Pārāk daudz rotaļlietu

”Kā liecina nesens pētījums, pārliecīga rotaļlietu un spēļu daudzuma dēļ bērni zaudē spējas normāli rotaļāties,” stāstīts Londonas The Sunday Times. Viens no iemesliem, kāpēc tika veikts šis pētījums, ir Lielbritānijā pamodušās bažas, ka ”vecāki, aizstājot bērniem veltītu laiku ar rotaļlietām, datoriem un televīziju, neatgriezeniski maina bērnību”. Izpētījusi 3000 trīs līdz piecus gadus vecus bērnus, Oksfordas universitātes profesore Ketija Silva secināja: ”Kad rotaļlietu ir daudz, šķiet, rodas zināma izklaidība, un, kad bērni ir izklaidīgi, ne mācīšanās, ne rotaļas nesokas.”

Darbs un depresija

”Darbavietās.. nekontrolējami vēršas plašumā tādas problēmas kā trauksmes sajūta, spēku izsīkums un depresija,” informē Londonas The Guardian. Kā ziņo ANO Starptautiskā darba organizācija, Lielbritānijā gandrīz  trešdaļa strādājošo cieš no garīgās veselības traucējumiem un Amerikas Savienotajās Valstīs desmitajai daļai strādājošo ir klīniska depresija. Vācijā gandrīz 7 procentos gadījumu priekšlaicīga aiziešana pensijā ir saistīta ar depresiju. Vairāk nekā pusei Somijas strādājošo iedzīvotāju ir novērojami stresa izraisīti simptomi. Polijā 1999. gadā par 50 procentiem ir palielinājusies trauksmes sajūta augošā bezdarba dēļ un ir pieaudzis arī pašnāvību skaits. Rakstā prognozēts, ka, turpinoties pārejai uz jaunām tehnoloģijām un darba vadības metodēm, depresija strauji ies plašumā, un tajā izteikts brīdinājums: ”Līdz 2020. gadam stress un psihiski traucējumi apsteigs satiksmes negadījumus, AIDS un vardarbību, kļūstot par galveno cēloni, kāpēc tiek zaudēts darba laiks.”

Noziedzība izmaksā aizvien dārgāk

”Anglijā un Velsā noziedzība sabiedrībai izmaksā 60 miljardus sterliņu mārciņu [54 miljardus latu] gadā,” norādīts Londonas laikrakstā The Independent. Šī summa, kas iegūta aprēķinos, ko Lielbritānijas iekšlietu ministrija vērtē par piesardzīgiem, veido 6,7 procentus iekšzemes bruto produkta. ”Visdārgākie” noziegumi ir slepkavības un nogalināšana bez iepriekšēja nodoma — katrs no tiem izmaksā valstij vidēji vairāk nekā 1 miljonu mārciņu [900 tūkstošus latu], savukārt citi smagi vardarbīgi noziegumi caurmērā nodara zaudējumus par 19 000 mārciņām [17 000 latiem]. Gandrīz ceturtajā daļā kopējo zaudējumu ir vainojama krāpšana un viltošana. Šajos skaitļos nav iekļauti ”zaudējumi, kas saistīti ar bailēm no noziedzības un ar noziegumu iespaidu uz cietušo ģimenēm, nauda, ko valdība tērē noziedzības profilaksei, ..un apdrošināšanas atlīdzības”, piebilsts laikrakstā.

Nezāles — labākas par pesticīdiem

Lai iegūtu labāku kukurūzas ražu, Austrumāfrikas zemnieki pesticīdu vietā liek lietā nezāles, stāstīts žurnālā New Scientist. Austrumāfrikā kukurūzas audzētājiem jācīnās ar diviem bīstamiem kaitēkļiem. Viens no tiem ir parazītaugs Striga hermonthica, kas ik gadus iznīcina kukurūzas ražu 10 miljardu dolāru [6,3 miljardu latu] vērtībā. Keniešu zinātnieks Zaidins Hans atklāja, ka šis parazīts neaug, ja starp kukurūzas rindām iestāda kādu nezāli, ko sauc par desmodiju. Otrs kaitēklis ir kāda kukaiņa kāpurs, kas grauž kukurūzas stublājus, — šie kāpuri gandrīz katru gadu iznīcina trešdaļu kukurūzas ražas. Taču Zaidins Hans ir konstatējis, ka šie kaitēkļi labprātāk grauž vietējo nezāli, ko dēvē par ziloņzāli. Iestādot to savos laukos, zemnieki aizvilina kukaiņus no kukurūzas. Ziloņzāle izdala lipīgu vielu, kurā kāpuri iestieg un aiziet bojā. ”Šī metode ir daudz labāka par pesticīdiem, turklāt daudz lētāka,” saka Hans. ”Un ar tās palīdzību saimniecību ražas šeit ir pieaugušas par 60 līdz 70 procentiem.”

Arheologa blēdība

Viens no ievērojamākajiem japāņu arheologiem, kas savu pārsteidzošo atklājumu dēļ ir iesaukts par dievišķo racēju, tiek apvainots krāpšanā. Ar laikraksta Mainichi Shimbun uzstādītu videokameru ir nofilmēts, kā arheologs ierok izrakumu vietā akmens senlietas, pirms ir ieradusies brigāde, kas veic izrakumus. Nespēdams noliegt šo pierādījumu, arheologs atzinās, ka ir ieracis priekšmetus no savas kolekcijas. Tagad tiek pārskatīti visi viņa 30 gadu darba rezultāti. Grāmatu izdevēji domā, ka šī notikuma dēļ būs jāpārstrādā arheoloģijas grāmatas un skolu mācību grāmatas.

Nelaimes gadījumi ar bērniem

Kā liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) pētījums, kas aptvēra 26 valstis, pasaules bagātākajās zemēs galvenais bērnu nāves cēlonis ir nelaimes gadījumi. ”Valstīs, kurās tika veikts pētījums, gandrīz 40 procenti nāves gadījumu 1 līdz 14 gadus vecu bērnu vidū bija savainojumu rezultāts”, un kopumā savainojumu dēļ šajās valstīs ik gadus iet bojā ap 20 000 bērnu, stāstīts Japānas laikrakstā Mainichi Daily News. Risku, ka bērns gūs savainojumus, palielina tādi faktori kā nabadzība, ģimenes, kurās ir tikai viens no vecākiem, lielas ģimenes, kā arī vecāku narkomānija un alkoholisms. UNICEF aicināja pievērst uzmanību ”pārbaudītiem dzīvības glābējiem: ķiverēm, braukšanas ātruma ierobežojumiem blīvi apdzīvotos rajonos, bērnu sēdeklīšiem automašīnās, drošības jostām, medikamentu pudelīšu vāciņiem, ko bērni nevar attaisīt, dūmu detektoriem mājās un rotaļu laukumu drošības noteikumiem”.