Patiesība par populāriem svētkiem

RAGANAS, spoki, ķirbji, ugunskuri un saldumu diedelēšana. Pēc šīm pazīmēm uzreiz var pazīt Halloween svētkus. Bet kas slēpjas aiz šiem un tamlīdzīgiem svētkiem? Halloween ir saīsinājums no All Hallows’ Eve, kas nozīmē ’visu svēto dienas priekšvakars’. Tomēr šis šķietami kristīgais nosaukums slēpj Halloween izcelsmi, kurai nav nekā kopīga ar kristietību. Kā uzskata zinātnieki, Halloween saknes sniedzas daudz tālākā pagātnē — laikā, kad Britu salas un Īriju apdzīvoja senie ķelti. Vadīdamies pēc lunārā kalendāra, ķelti gadu iedalīja divās daļās — tumšajos ziemas mēnešos un gaišajos vasaras mēnešos. Ap 1. novembri, kad bija pilns mēness, ķelti svinēja svētkus ar nosaukumu Samhain, kas nozīmē ’vasaras beigas’. *

 Šie svētki, kas iezīmēja ķeltu jaunā gada sākumu, tika svinēti vasaras beigās, kad bija novākta raža un ganāmpulki no ganībām bija pārvesti mājās. Ķelti ticēja, ka, dienām sarūkot, ir nepieciešams saulei dot papildu spēku ar dažādu rituālu un upuru palīdzību. Simbolizējot vecā gada nomiršanu, tika nodzēstas visas ugunis, un jaunais gads tika ievadīts ar svēto ugunskuru iekuršanu, no kuriem visi kopienas locekļi atkal aizdedza savus pavardus. Šie ugunskuri, kas sasaucas ar brazīliešu jūnija svētku un Lielbritānijā svinētās Gaja Foksa nakts tradīcijām, bija domāti arī ļaunu garu aizbiedēšanai.

Kā uzskatīja ķelti, Samhain svētku laikā robeža starp cilvēku un pārdabisko pasauli izzuda un gari — gan labie, gan ļaunie — klaiņoja pa zemi. Tāpat ķelti ticēja, ka mirušo dvēseles atgriežas savās mājās, tāpēc ģimenes mēdza nolikt ēdienu un dzērienu saviem viesiem no garu pasaules, cerēdami viņus pielabināt un novērst no sevis nelaimi. Tāpēc mūsdienās bērni, kas pārģērbjas par spokiem vai raganām un iet pa mājām, prasīdami Halloween cienastu un atteikuma gadījumā draudēdami izdarīt kādas blēņas, neviļus turpina senos Samhain rituālus. Žans Markāls grāmatā Halloween, histoire et traditions (”Halloween” vēsture un tradīcijas) raksta: ”Paņemdami rokās cienastu, viņi simboliskā līmenī, ko paši nesaprot, kļūst par saikni draudzīgai apmaiņai starp redzamo un neredzamo pasauli. Tāpēc Halloween izdarības.. patiesībā ir reliģiski rituāli.”

Tā kā cilvēki uzskatīja, ka Samhain laikā robeža starp fizisko un pārdabisko sfēru izzūd, viņi domāja, ka cilvēks bez grūtībām var to šķērsot un stāties kontaktā ar garu pasauli. Tāpēc Samhain bija īpaši labvēlīgs laiks nākotnes noslēpumu izdibināšanai. Ar ābolu un lazdu riekstu palīdzību, kas tika uzskatīti par svētu koku augļiem, tika zīlēts, vai nav gaidāmas kāzas, slimība vai nāve. Piemēram, āboli ar zīmēm, pēc kurām varēja pazīt to īpašniekus, tika salikti traukā ar ūdeni, un jaunietis vai jauniete tikai ar muti centās kādu no tiem satvert, lai noskaidrotu, ar ko nākotnē apprecēsies. Šis zīlēšanas paņēmiens mūsdienās ir saglabājies kā Halloween spēle, kurā ābolus cenšas satvert ar zobiem.

Samhain svētki bija saistīti arī ar dzīrošanu un dažādu ierobežojumu atmešanu. ”Tradicionālās vērtības tika atmestas  vai pat izsmietas,” raksta Ž. Markāls. ”Aizliegtais bija atļauts, un atļautais — aizliegts.” Mūsdienās Halloween svētkos joprojām izpaužas šis gars, ar ko, bez šaubām, lielā mērā ir izskaidrojama šo svētku pieaugošā popularitāte. Izdevumā The Encyclopedia of Religion mūsdienu Halloween ir aprakstīti kā ”laiks, kad arī pieaugušie var pārkāpt kultūras robežas un būt citādi nekā parasti, vienu vakaru izbaudot neierobežotu jautrību. Galvenā ķeltu svētku iezīme — iespēja vienu vakaru gadā aizbēgt no realitātes — ir saglabājusies līdz divdesmitajam gadsimtam.”

Konkurence tradicionālajiem svētkiem

19. gadsimtā bada laikā, kas bija izcēlies kartupeļu sliktās ražas dēļ, īru imigranti Halloween svētkus un to tradīcijas aizveda sev līdzi uz Amerikas Savienotajām Valstīm. No turienes tie Eiropā ir atgriezušies tikai pēdējos gados. Taču ne visi Halloween pieaugošo popularitāti vērtē atzinīgi. Laikrakstā Le Monde bija teikts, ka ”Halloween, kas sakrīt ar Visu svēto dienu un Visu dvēseļu dienu (1. un 2. novembris) un pat aizstāj tās, veikalu īpašniekus dara laimīgus, bet mācītājos modina paniku”.

Francijā baznīcas pārstāvji ir pauduši bažas par Halloween tendenci izkonkurēt tradicionālos katoļu svētkus, saskatīdami tajā ”sabiedrības atgriešanos pie pagānisma”. Kā izteicās Francijas katoļu bīskapu konferences pārstāvis Staņislass Lalans, Halloween ”sagroza dzīvības un nāves jēgu”. Savukārt Nicas bīskaps Žans Bonfilss sacīja, ka ”šiem svētkiem un to rituāliem nav nekā kopēja ar mūsu kristīgo, Vidusjūras zemēm raksturīgo kultūru,” un brīdināja katoļus nesvinēt svētkus, ”kas ir ievērojamākie visu sātanistu vidū”.

Runādams par francūžu atteikšanos no katoļu tradīcijām par labu šādiem pagāniskiem svētkiem, Klermonas-Ferānas bīskaps Ipolits Simons atzīmē: ”Šķiet, franču sabiedrība meklē kaut ko līdzīgu civilai reliģijai, ar ko varētu aizstāt kristietības simbolismu.” Viņš raksta: ”Halloween svētkos tiek attēloti mirušie un tas, ka viņu ”gari” atgriežas, lai mūs biedētu un draudētu mums ar nāvi. Turpretī Visu svēto dienā mēs apgalvojam, ka mirušie ir dzīvi un ka mums ir apsolīts ar viņiem redzēties atkal Dieva Valstībā.” (Vers une France païenne? [Vai Francija ir ceļā uz pagānismu?].)

 Līdzīgu domu izteica Itālijas pilsētas Milānas kardināls Karlo Maria Martīni; viņš mudināja itāliešus neaizmirst katoļu svētkus un paziņoja, ka Halloween ir ”sveši mūsu tradīcijām, kas ir neaprakstāmi vērtīgas un kas noteikti jāturpina. Visu dvēseļu diena ir svētki, kas ir piederīgi mūsu vēsturei. Tas ir brīdis, kad atklājas cerība uz mūžīgu dzīvi, — brīdis, kad Kungs ļauj mums saprast, ka pastāv kaut kas vairāk nekā tikai šī dzīve uz zemes.” Šāds viedoklis, bez šaubām, ir daudziem pārliecinātiem katoļiem. Bet vai atšķirība starp Halloween svētkiem un Visu dvēseļu dienu ir tik nepārprotama, kā šie izteikumi vedina domāt? Kas atklājas, rūpīgāk izpētot šo katoļu svētku izcelsmi?

Aiz svētuma maskas

Izdevumā The Catholic Encyclopedia par Visu svēto dienu ir teikts, ka tie ir svētki ”par godu visiem svētajiem — gan zināmajiem, gan nezināmajiem”. Otrā gadsimta beigās tā dēvētie kristieši sāka godināt mocekļu nāvē mirušos, uzskatīdami, ka tie jau atrodas ar Kristu debesīs, un lūgt, lai tie par viņiem aizlūdz. Par ikgadējiem svētkiem šī tradīcija kļuva 609. vai 610. gada 13. maijā *, kad pāvests Bonifācijs IV Panteonu — visiem dieviem veltīto romiešu templi — veltīja Marijai un visiem mocekļiem. Ž. Markāls atzīmē: ”Romiešu dievi atdeva savu vietu triumfējošās reliģijas svētajiem.”

Šie svētki tika pārcelti uz novembri, kad pāvests Gregors III (731.—741.), veltījis kādu Romas kapelu visiem svētajiem, noteica, ka tie jāgodina 1. novembrī. Nav precīzi zināms, kāpēc viņš tā rīkojās. Iespējams, tas bija tāpēc, ka šādi svētki attiecīgajā datumā jau tika svinēti Anglijā. The Encyclopedia of Religion ir teikts: ”Lielbritānijas kristianizācijas laikā Samhain joprojām bija populāri ķeltu vidū. Britu baznīca centās novērst ļaužu interesi no pagānu tradīcijām, iedibinot kristīgus svētkus tajā pašā datumā, kad tika svinēti Samhain. [..] Līdz ar to viduslaiku britu Visu svēto dienas svētki, iespējams, aizsāka šo svētku svinēšanu visā kristīgajā baznīcā.”

Ž. Markāls norāda, ka tolaik visā Eiropā arvien jūtamāka bija īru mūku ietekme. Arī New Catholic Encyclopedia ir teikts: ”Īriem lieli svētki parasti bija mēneša pirmajā dienā, un, tā kā 1. novembris iezīmēja arī ķeltu ziemas sākumu, tas varēja šķist piemērots datums, lai svinētu visu svēto svētkus.” Galu galā 835. gadā pāvests Gregors IV padarīja tos par vispārējiem svētkiem.

Par laiku, kad atzīmēt Visu dvēseļu dienu, kurā tiek lūgts, lai dvēseles, kas atrodas šķīstītavā, iemantotu debesu svētlaimi,  tika izvēlēts 2. novembris — šo datumu 11. gadsimtā noteica mūki no Francijas pilsētas Klinī. Kaut arī Visu dvēseļu diena acīmredzot ir katoļu svētki, nav šaubu, ka vienkāršo cilvēku prātos valdīja liels juceklis. Kā var lasīt New Catholic Encyclopedia, ”visā viduslaiku posmā populārs bija uzskats, ka dvēseles, kas atrodas šķīstītavā, šajā dienā var parādīties malduguņu, raganu, krupju vai kādā citā veidolā”.

Nespēdami pagāniskos ticējumus izskaust no savu draudžu locekļu sirdīm, baznīcas vadītāji tos vienkārši paslēpa aiz ”kristietības” maskas. Par šo faktu izdevumā The Encyclopedia of Religion ir teikts: ”Kristiešu svētkos — Visu svēto dienā — tiek pieminēti visi zināmie un nezināmie kristīgās reliģijas svētie, tāpat kā Samhain svētkos tika godinātas ķeltu dievības.”

Populāri svētki un jūs

Vai jums būtu jāuztraucas par Halloween un tamlīdzīgu svētku tumšo pagātni? Galu galā lielākajai daļai cilvēku Halloween nav nekas vairāk kā diena, kad viņi uzvelk kādu kostīmu un jautri pavada laiku. Bet jūs droši vien piekritīsiet, ka vecākiem ir svarīgi parūpēties par to, lai izpriecas, kādās piedalās viņu bērni, nāktu tiem par labu, nevis kaitētu.

Kādam skolu inspektoram no Francijas, kurš par pedagogu strādā jau 20 gadus, tika uzdots jautājums, kā Halloween ietekmē bērnus. Viņš atbildēja: ”Baidos, ka staigāšana no mājas uz māju, draudot pieaugušajiem, lai iegūtu saldumus, bērnus ietekmē negatīvi. Tā var veicināt savtīgas un egocentriskas personības veidošanos. Viņi iemācās, ka ar draudu un iebiedēšanas palīdzību var panākt to, ko viņi vēlas.” Tāpēc vecākiem būtu sev jāpavaicā: ”Ko mans bērns iemācīsies, piedaloties šajos svētkos?”

Kā varat iedomāties, daudzas ģimenes ir konstatējušas, ka, izdabājot bērnu prasībām pēc saldumiem un kostīmiem, rodas lieli izdevumi. ”Halloween.. nav svētki,” saka Francijas Dzīves apstākļu pētniecības un novērošanas centra ģenerāldirektors Robērs Rošfors, ”tas ir komerciāls pasākums.” Halloween aizpilda klusumu, kāds tirdzniecībā valda pirms Ziemassvētkiem. Citiem vārdiem, tas ir tikai vēl viens paņēmiens, kā piespiest  cilvēkus izdot naudu — naudu, ko daudzos gadījumos viņi nevar atļauties tērēt. Vai jums šajā ziņā būtu jārīkojas kā visiem?

Kristiešus jo sevišķi uztrauc tas, ka Halloween un tamlīdzīgi svētki ir cieši saistīti ar pagānismu. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem. Jūs nevarat dzert tā Kunga kausu un ļauno garu kausu.” (1. Korintiešiem 10:20—22.) Viņš arī vaicāja: ”Kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?” (2. Korintiešiem 6:14—16.) Bībelē ir nepārprotami nosodīta pagānisku ieražu piesegšana ar kristietības masku.

Tāpat Bībelē ir lasāmi brīdinājumi sargāties no spiritisma. (5. Mozus 18:10—12.) Tiesa, lielākā daļa Halloween svinētāju droši vien apgalvo, ka ar nicinājumu noraida sātaniskus rituālus, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka vēsturiski šie svētki ir cieši saistīti ar okultismu. Tāpēc tie var pamudināt cilvēkus nodarboties ar spiritismu, īpaši viegli ietekmējamus jauniešus. Pagāniski rituāli un tradīcijas, kas ir savijušies ar spiritismu, nekādi nav savienojami ar kristīgo pielūgsmi un nepavisam nav nekaitīgi.

Halloween svētku, Visu svēto dienas un Visu dvēseļu dienas pamatā ir ticība tam, ka mirušie cieš vai ka tie ir spējīgi nodarīt dzīvajiem ļaunu. Taču Bībelē ir skaidri parādīts, ka šādi uzskati neatbilst patiesībai. ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā.” (Salamans Mācītājs 9:5.) Tāpēc Bībelē ir dots padoms: ”Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē [cilvēces kopējā kapā], kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, nedz gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:10.) Tā kā mirušajiem nav apziņas, kas nozīmē, ka viņi nevar ne nodarīt kādam ļaunu, ne arī paši ciest, mums nav no viņiem jābaidās. Arī lūgt par viņiem nav nekādas nozīmes. Bet vai tas nozīmē, ka mūsu mirušajiem tuviniekiem nav nekādas cerības? Nē, Bībelē ir apliecināts, ka ”būs taisno un netaisno augšāmcelšanās”. (Apustuļu darbi 24:15.) *

Līdz ar zināšanām mēs iegūstam brīvību izvēlēties. Mēs nevaram cerēt pieņemt gudrus lēmumus, ja nezinām visus faktus. Tagad, kad esat iepazinies ar šajos rakstos izklāstītajiem faktiem, — kādu lēmumu jūs pieņemsiet?

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Halloween atbalsta melīgo priekšstatu, ka mirušie joprojām ir dzīvi

[Izceltais teksts 7. lpp.]

Ķeltu zīlēšanas rituāli ir saglabājušies Halloween spēlēs

[Attēls 6. lpp.]

”Halloween” ir cēlušies no ķeltu svētkiem, kuros, iespējams, tika godināts gaismas dievs Lugs

[Attēls 6. lpp.]

Kapsēta ar seno ķeltu krustiem

[Attēli 6., 7. lpp.]

Ābolu satveršana ar muti ir viena no spēlēm, kuru izcelsme meklējama ķeltu rituālos

[Norāde par autortiesībām]

No žurnāla The Delineator 1911. gada oktobra numura

[Attēls 8. lpp.]

Pāvests Bonifācijs IV veltīja pagānisko romiešu Panteonu Marijai un visiem mocekļiem

[Attēli 9. lpp.]

Kā Halloween ietekmē jūsu bērnus?

[Attēls 10. lpp.]

Patiesie kristieši dod priekšroku labai atpūtai kopā ar ģimeni