Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Kas notiek pasaulē

Eiropā aizvien vairāk ekonomisko noziegumu

”Kopš 1998. gada ir ievērojami pieaudzis ekonomisko noziegumu skaits,” teikts ziņojumā, ko pieņēma Eiropas padomes parlamentārieši. Ko sauc par ekonomisko noziegumu? Ekonomikas lietu un attīstības komisijas ziņojumā ir minēta ”cilvēku tirdzniecība, narkotiku un dažādu preču kontrabanda, viltošana, noziegumi pret vidi, datornoziegumi, krāpšana ar nolūku izvairīties no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, korupcija un lobisms”. Ziņojumā atzīmēts, ka šāda veida noziegumi ir cieši saistīti ar politiku, un brīdināts: ”Eiropas griba cīnīties ar šo ļaunumu, ļoti iespējams, mazināsies, un cīņa būs zaudēta.” Ziņojuma autore, Itālijas pārstāve Eiropas padomē Vera Skvarčalupija, sacīja: ”Likumība, kas ir visas civilizētās sabiedrības pamatā, smagi cietīs.”

Cik daudz cilvēku izdzīvo lidmašīnu katastrofās?

”Lidmašīnu katastrofās vairāk nekā 95% pasažieru paliek dzīvi,” vēstī Kanādas laikraksts National Post. Kā teikts laikrakstā, pētījumā, ko veica ASV Nacionālā transporta drošības padome, tika konstatēts, ka vairākums pasažieru paliek dzīvi pat ”lielās katastrofās”, kurās ievērojami tiek bojāts lidaparāts. Kanādas Transporta departamenta civilās aviācijas ģenerāldirektors Arts Laflams sacīja: ”Avārijas visbiežāk notiek, lidmašīnai paceļoties vai nolaižoties. Tās ir katastrofas, kuras nepiesaista žurnālistu uzmanību un kurās cilvēki lielākoties necieš. Tieši tāpēc mēs tik ļoti uzsveram, ka pasažieriem ir jāievēro drošības noteikumi.” Cilvēki, kas bieži ceļo ar lidmašīnu, tos mēdz ignorēt. Bet, kā teica kādas aviosabiedrības pārstāve, ”ieklausīties norādījumos ir ļoti svarīgi. Nelaimes gadījumā no tā ir atkarīga dzīvība.”

Tehnoloģijas izraisītā spriedze

Spriedze, ko izraisa vajadzība lietot jaunu tehniku un tehnoloģijas, aizvien pieaug, apgalvots Kanādas žurnālā Maclean’s. Pētījumi norāda, ka spriedzes iemesli ir dažādi, piemēram: ”nebeidzamais jaunas tehnikas apgūšanas process, darba un mājas dzīves saplūšana, ko veicina tādi jaunievedumi kā elektroniskais pasts, zvanu pāradresācijas sistēma un mobilie telefoni”. Kā mazināt spriedzi? Speciālisti iesaka izvērtēt, vai jaunā ierīce patiešām vienkāršos jūsu dzīvi vai arī vēl vairāk sarežģīs. Tāpat būtu jāapsver, cik daudz laika būs vajadzīgs, līdz iemācīsieties to izmantot tādā mērā, lai gūtu no tās maksimālu labumu. ”Katru dienu uz kādu laiku izslēdziet elektroniskās ierīces” un veltījiet laiku citām svarīgām nodarbēm. ”Lielākā kļūda ir tā, ka cilvēki sāk dienu, pārlūkojot jauno elektronisko pastu, nevis ķeroties klāt pie dienai paredzētajiem darbiem,” uzsver Vankūveras darba ražīguma speciālists Dens Stemps. ”Pirmās rīta stundas, kas ir pašas ražīgākās, tiek pilnīgi izniekotas.”

Bērnu grāmatu autori — bērni

Zambijā, lai skubinātu bērnus lasīt, skolēni tiek aicināti paši rakstīt grāmatiņas un tās arī ilustrēt, vēstī Zambia Daily Mail. ”Grāmatās, kas atrodas skolu bibliotēkās, parasti stāstīts par kaut ko tādu, kas ir pilnīgi svešs Zambijas bērniem,” teikts valdības ziņojumā. ”Bērnu rakstītiem stāstiem piemīt tāda priekšrocība, ka tie atbilst bērnu interesēm un sapratnes līmenim.” Dažus bērnu darbiņus ir paredzēts pievienot skolu bibliotēkām, nolasīt pa radio vai pat publicēt. Laikrakstā bija teikts: ”Tas ir ļoti lēts veids, kā papildināt bibliotēku fondus, jo ir vajadzīgs tikai papīrs un pildspalvas. Tas ir arī veids, kā izmantot bagātīgus ”resursus” (skolēnus), lai vairotu resursus, kuru trūkst un kuri ir dārgi (grāmatas).”

Zāles pret malāriju vairs nepalīdz

Hlorohīns, Zambijā visplašāk lietotais pretmalārijas medikaments, valsts ārstniecības iestādēs vairs netiks uzskatīts par galveno līdzekli malārijas ārstēšanā un pamazām tiks aizstāts ar efektīvāku medikamentu, ziņo laikraksts Times of Zambia. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad kādā pētījumā tika iegūti dati, ka ”Zambijā, kur katru gadu ar malāriju mirst 25 000 bērnu vecumā līdz pieciem gadiem, 12 000 bērnu nāve ir saistīta ar rezistenci pret hlorohīnu”. Tādas pašas pārmaiņas tiks ieviestas arī daudzās citās Āfrikas dienvidu un austrumu daļas valstīs. ”Kaut arī hlorohīns ar lieliskiem panākumiem valstī ir izmantots vairāk nekā 30 gadu, tas vairs nav efektīvs malārijas ārstēšanai, bet malārija joprojām ir galvenais cilvēku nāves iemesls mūsu zemē,” bija teikts Times of Zambia.

Alkohola lietošana un braukšana ar velosipēdu — nesavienojamas lietas

Pēc alkohola lietošanas braukt ar velosipēdu ir tikpat bīstami kā vadīt automašīnu, ir brīdināts žurnālā New Scientist. ”Lai brauktu ar velosipēdu, ir vajadzīgs vairāk psihomotorisko iemaņu un labāka kustību koordinācija nekā automašīnas vadīšanai, tāpēc velosipēdists alkohola ietekmi izjūt vairāk nekā šoferis,” norāda Gohua Lī no Džonsa Hopkinsa universitātes (ASV, Mērilenda). Pētījumā, ko veica G. Lī kopā ar kolēģiem, piedalījās 466 velosipēdisti, un tajā tika konstatēts: ja velosipēdists bija izdzēris četras piecas alkohola devas, tad iespēja, ka viņš tiks smagi savainots vai ies bojā, pieauga 20 reizes. Pat viena alkohola deva padara braukšanu ar velosipēdu sešas reizes bīstamāku nekā tad, ja alkohols nav lietots. ”Vēl sliktāka ir šāda tendence: jo vairāk velosipēdisti bija dzēruši, jo mazāka bija iespēja, ka viņi uzvilks aizsargķiveri,” atzīmē New Scientist.

Papīrs no banānu lapu makstīm

Pēc banānu ražas novākšanas stublāji bieži vien tiek atstāti zemē mēslojumam. Taču Japānā Nagojas universitātes profesoram Hirosi Morisimam ir izdevies izgatavot papīru no banānu lapu makstīm, teikts laikrakstā Asahi Simbun. Auga šķiedras ”ir garas un izturīgas, un kvalitātes ziņā tās ir tikpat labas kā šķiedras banānam [abakai]”. Rūpnieciski ražots papīrs no banānu lapu makstīm pēc kvalitātes ir pielīdzināms biroju papīram, un tas ir izturīgāks nekā no makulatūras gatavotais biroju papīrs. ”Banānus audzē 123 valstīs, un katru gadu tiek iegūts 58 000 000 tonnu, tātad papīra ražošanas iespējas ir lielas,” solīts laikrakstā.

Medus dziednieciskās īpašības

Medus jau no seniem laikiem ir iecienīts ne tikai labās garšas, bet arī dziedniecisko īpašību dēļ. Laikrakstā The Australian bija stāstīts, ka Kvīnslendas un Sidnejas universitāšu zinātnieku grupa ir izpētījusi, kāpēc medus var iznīcināt baktērijas. Ja medu izšķīdina ūdenī un ar šo šķīdumu apstrādā brūces vai apdegumus, tad kāds medus ferments sāk reaģēt ar cukuru un rodas ūdeņraža pārskābe, ko plaši izmanto balinātājos. Šī ķīmiskā viela ne tikai iznīcina tādas baktērijas kā Staphylococcus aureus, bet arī palīdz audiem atjaunoties.

Naglu noriets

”Parasto naglu ziedu laiks nenoliedzami ir beidzies,” teikts The Toronto Star. Laikrakstā bija minēts, ka naglu noieta tirgus ”dažos pēdējos gados ir sarucis gandrīz uz pusi”. Ziemeļamerikā pneimatisko naglotāju attīstība ir samazinājusi pieprasījumu pēc parastajām naglām. Amerikas Savienotajās Valstīs instrumentu veikalos celtnieki reti pērk naglas — viņi biežāk iegādājas pneimatiskās naglu pistoles, kas kļūst aizvien vieglākas. Bet kāpēc tad naglu ražotāji nepārorientējas uz pneimatisko pistoļu naglu ražošanu? ”Tieši tā paša iemesla dēļ, kura dēļ dzelzceļa kompānijas nesāk apkalpot aviolīnijas,” atbild laikraksts. ”Pneimatisko pistoļu naglas ir pavisam cits produkts.”

Pieklājības kursi

Visiem Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūta studentiem jau astoņus gadus tiek piedāvātas bezmaksas nodarbības, kurās tiek apgūtas pieklājības normas. Kāpēc? Kādreizējais institūta dekāns Treviss Merits paskaidroja, ka studentiem parasti ”trūkst gaumes, takta izjūtas un labu manieru”, teikts New Scientist. Vienu dienu ilgās nodarbībās tiek mācīta galda kultūra, ģērbšanās kultūra, biznesa etiķete un tas, kā sabiedrībā jālieto mobilais telefons un kā jāiepazīstas. Studenti mācās iznesīgi staigāt un pieklājīgi šķaudīt, un viņiem tiek atgādināts, ka ”patīkama patērzēšana ir dialogs, nevis nopratināšana”. Rozanna Tomasa, viena no kursu pasniedzējām, uzsver, ka ir svarīgi pateikties pēc komplimenta saņemšanas. ”Pieklājības normu ievērošana ir vajadzīga visās dzīves jomās,” norāda R. Tomasa. ”Man šķiet, ka daudzi ir ļoti pārsteigti, kad saprot, cik milzīga nozīme panākumu gūšanā ir saskarsmes kultūrai.”