Māmiņa un viņas desmit meitas

PASTĀSTĪJUSI ESTERE LOSANO

MANA mamma un tētis, Sofija un Arams Vartanjani, piedzima Turcijas pilsētā Bitlisā armēņu ģimenēs. Kad pagājušā gadsimta sākumā šajā valstī armēņi tika masveidā slepkavoti, mans tēvs pameta dzimteni un devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Toreiz viņam bija kādi 25 gadi. Pēc kāda laika turp aizbrauca arī mana mamma, kurai toreiz bija 12 gadi.

Acīmredzot abu vecāki bija vienojušies sūtīt Sofiju uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai viņa apprecētos ar manu tēti. Kad Sofija ieradās Fresno (Kalifornijas štats), viņa bija pārāk jauna, lai precētos, tāpēc līdz pilngadības sasniegšanai viņa dzīvoja pie savas nākamās vīramātes.

1914. gada 6. augustā maniem vecākiem piedzima pirmais bērns, dēliņš, kuru nosauca Antranīgs; vēlāk viņš savu vārdu nomainīja ar vārdu Bārnijs. Nākamie desmit bērni bija meitenes. Mans tēvs kļuva par Bībeles pētnieku, kā toreiz sauca Jehovas lieciniekus, kad 1924. gadā Šīlds Tutdžijans apmeklēja Fresno un teica runu armēņu kopienai. Pēc tam visa mūsu ģimene sāka apmeklēt kristiešu sapulces.

1931. gadā mēs pārcēlāmies uz Oklendu (Kalifornijas štats), un tur mēs pievienojāmies vietējai  draudzei. Bārnijs uzticīgi kalpoja Jehovam Napā (Kalifornijas štats) līdz pat savai nāvei 1941. gadā. Es biju trešā meitene, kas piedzima pēc Bārnija, un 1935. gadā es apliecināju savu veltīšanos Jehovam. Mana māsa Agnese kristījās samērā nesen — pēc tam, kad aptuveni 75 gadus bija apmeklējusi sapulces. Mēs, visas māsas, bijām ieradušās un jutāmies ļoti priecīgas par to, ka tagad ir kristītas visas desmit māsas.

Diemžēl mūsu mātes nebija kopā ar mums. Viņa nomira tikai gadu pirms tam — viņai bija 100 gadi un 2 dienas. 1996. gada 14. maijā par mātes nāvi tika ziņots Kalifornijas laikrakstā Hayward News. Tur bija teikts, ka ”54 gadus viņa veica brīvprātīgu darbu sabiedrības labā; būdama Jehovas lieciniece, viņa mācīja.. Bībeli ieinteresētiem cilvēkiem”. Rakstā bija citēti arī manas māsas Elizabetes vārdi: ”Viņas mājas durvis vienmēr bija atvērtas, un vienmēr atradās kāda brīva vieta pie pusdienu galda.. Parasti viņa teica: ”Ienāc uz kādu tasi kovboju kafijas.” Bet, ja gadījās atnākt tad, kad viņa bija izcepusi savu slaveno baklavas kūku, tad tā tiešām bija īsta laime.”

Vecākajai māsai Gledisai ir jau 85 gadi, bet jaunākajai — 66 gadi. Mēs visas esam aktīvas Jehovas liecinieces. Trīs no mums ir beigušas Sargtorņa Bībeles Gileādas skolu un kalpojušas par misionārēm. Elizabete, kas tagad dzīvo Ņūportbīčā (Kalifornijas štats), mācījās Gileādas skolas 13. grupā un piecus gadus kalpoja Kaljao, Peru. Pēc mācībām 35. grupā Rute kopā ar savu vīru Elvinu Stauferu piecus gadus bija misionāri Austrālijā. Es biju iekļauta šīs skolas ceturtajā grupā, un 1947. gadā mani nosūtīja kalpot uz Meksiku, kur 1955. gadā es apprecējos ar Rodolfo Losano *. Mēs ar vīru vēl joprojām dzīvojam Meksikā.

Mēs, desmit māsas, esam ļoti pateicīgas, ka mums ir diezgan laba veselība, kas mums ļauj arī turpmāk kalpot Jehovam no visa sava prāta, sirds un spēka tik ilgi, cik vien viņš to vēlas, — tagad un mūžīgi Dieva jaunajā pasaulē.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 20. lpp.]

Agnese kristīšanās dienā, 1997. gads

[Attēls 20., 21. lpp.]

Elizabete, kad 1949. gadā absolvēja Gileādas skolu

[Attēls 21. lpp.]

Estere (pa labi) Meksikas filiālē, 1950. gads

[Attēls 21. lpp.]

Rute un Elvins Stauferi 1987. gadā Meksikas filiālē, kad piedalījās starptautiskajā celtniecības programmā