Vienotā brāļu saime palika nesatricināta

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SALVADORĀ

2001. GADA 13. JANVĀRĪ PULKSTEN 11:34 NO RĪTA VISU SALVADORU SATRICINĀJA ZEMESTRĪCE, KURAS STIPRUMS BIJA 7,6 BALLES PĒC RIHTERA SKALAS UN KURA BIJA JŪTAMA NO PANAMAS LĪDZ MEKSIKAI. STARP TIEM, KAS PIEREDZĒJA ŠO ZEMESTRĪCI, NEBŪS DAUDZ TĀDU, KAS JELKAD SPĒS AIZMIRST, KO VIŅI DARĪJA TAI BRĪDĪ, KAD VIŅUS PĀRSTEIDZA GRŪDIENS.

”KAD spēcīgākie grūdieni bija pierimuši, mēs paraudzījāmies augšup un ieraudzījām, kā kalna virsotne sašķeļas un pēc tam uz pāris sekundēm it kā sastingst,” atceras Mirjama Kesada. ”Mana meita iekliedzās: ”Mammu! Bēdz! Bēdz!” Tad kalna augšdaļa atdalījās un gāzās lejā. Nueva Sansalvadorā (jeb Santateklā), Laskolinasas rajonā, zemestrīcē gāja bojā ap 500 cilvēku un tika sagrautas apmēram 300 mājas.

”Es nupat biju izgājusi no mājām un pieturā gaidīju autobusu, kad sākās zemestrīce,” stāsta Roksana Sančesa. ”Kad zeme beidza drebēt, es palīdzēju kādai sievietei pacelt  somas un nodomāju, ka labāk iešu mājās, jo manējie noteikti būs par mani noraizējušies.” Nogriezusies ap stūri, Roksana ieraudzīja, ka viņas iela pēkšņi apraujas milzīgas zemes kaudzes pakājē. Viņas mājas vairs nebija.

Tūlītēja palīdzība

Salvadorā pavisam ir vairāk nekā 28 000 Jehovas liecinieku, un vairāki tūkstoši no viņiem dzīvo katastrofas zonā — Salvadoras piekrastes apvidū. Daudzi, kas paši bija cietuši zemestrīcē, tūlīt pat steidzās palīgā citiem. Jehovas liecinieku ceļojošais pārraugs Mario Svaress, kas kalpo Santateklā, stāsta: ”Aptuveni stundu pēc zemestrīces es saņēmu ziņu, ka vajadzīga palīdzība, jo daži mūsu brāļi un māsas ir iesprostoti savās mājās. Nekavējoties tika organizēta brīvprātīgo grupa.

Mēs domājām, ka varbūt ir sagāzušās kādas sienas un vajadzēs tikai novākt gruvešus un atbrīvot ceļu, lai iesprostotie varētu tikt ārā. Mums ne prātā nenāca, cik briesmīga nelaime patiesībā ir notikusi. Kad ieradāmies katastrofas vietā, mēs jautājām, kur ir sagrautās mājas. Mums par šausmām, citi teica, ka mēs jau stāvam uz tām. Mājas līdz pat otrā stāva līmenim bija apraktas zem trīs metrus biezas zemes kārtas. Tas bija drausmīgi!”

Pēcpusdienā zemestrīces izpostītajā vietā bija sapulcējušies ap 250 liecinieku no apkārtējām draudzēm. Ar kapļiem, lāpstām, plastmasas traukiem un pat kailām rokām šie brīvprātīgie izmisīgi pūlējās izrakt tos, kas vēl palikuši dzīvi. Diemžēl Santateklā dzīvi tika atrasti tikai nedaudzi upuri. Starp vairākiem simtiem bojāgājušo, ko nosmacēja vai sadragāja tonnām zemes, bija pieci Jehovas liecinieki.

Palīdzība turpinās

Palīdzības sniegšanā iesaistījās Jehovas liecinieku draudzes no visas valsts. Komasagvā, Osatlanā, Santaelenā, Santjago de Marijā un Usulutanā daudzi liecinieki bija zaudējuši savas mājas. Valstības zālēs un privātās mājās tika ierīkoti centri, kur tika vākti palīdzības sūtījumi. ”Atsaucība bija milzīga,” saka ceļojošais pārraugs Edvins Ernandess. ”Brāļi nesa pārtiku, drēbes, matračus, medikamentus un pat naudu bēru izdevumiem.”

Vietējās Jehovas liecinieku filiāles iecelta palīdzības komiteja rūpējās, lai mazāk cietušās draudzes sniegtu visnepieciešamāko palīdzību tiem, kas cietuši smagāk. Tika izveidotas 10 līdz 20 liecinieku lielas grupas, kuru uzdevums bija veikt vajadzīgo remontu.

 Jehovas liecinieku reģionālās celtniecības komitejas, kas parasti nodarbojas ar Valstības zāļu būvēšanu, organizēja strādnieku brigādes, lai uzbūvētu pagaidu mājas tiem, kas palikuši bez pajumtes. Rievotā skārda cenas Salvadorā sakāpa nepieredzēti augstu, tāpēc Jehovas liecinieku Gvatemalas filiāle uzdāvināja lielu daudzumu šī skārda. Pagaidu mitekļu celtniecībai nepieciešamos kokmateriālus sagādāja Amerikas Savienoto Valstu un Hondurasas filiāles.

Kamēr visi šie darbi ritēja pilnā sparā, zemestrīces grūdieni turpinājās. Veselu rajonu iedzīvotāji naktīs gulēja uz ielas, patvērušies zem plastmasas plēvēm un veciem palagiem. Nervi visiem bija saspringti. Līdz 12. februārim tika reģistrēti 3486 pēcgrūdieni.

Otrā lielā zemestrīce

2001. gada 13. februārī, mēnesi pēc pirmās zemestrīces, 8:22 no rīta Salvadoras vidieni satricināja otra zemestrīce, kas sasniedza 6,6 balles pēc Rihtera skalas. Jehovas liecinieki atkal steidzās palīgā cietušajiem. Kāds draudzes vecākais, vārdā Noē Iraeta, saka: ”Visi grāmatstudiju vadītāji devās uzmeklēt savu grupu locekļus, lai pārliecinātos, vai ar tiem viss kārtībā.”

Smagi cietušas bija tādas pilsētas kā Sanvisente un Kohutepeke un to tuvākā apkārtne. Lieli postījumi bija nodarīti arī Sanpedro Nonualko, Sanmigelā Tepesontesā un Sanhuanā Tepesontesā. Kandelarijā, Kuskatlanas departamentā, kas gandrīz pilnībā tika noslaucīta no zemes virsas, sagrūstot kādai draudzes skolai, gāja bojā vairāk nekā 20 bērni. Salvadors Treho, liecinieks, kas dzīvo Kandelarijā, stāsta: ”Apmēram pēc stundas es izdzirdēju, ka no ielas kāds sauc: ”Brāli Treho!” Sākumā putekļu dēļ es neko nespēju saskatīt, bet tad piepeši parādījās liecinieki no Kohutepekes. Viņi bija ieradušies uzzināt, kas ar mums noticis.”

Apkārtējās draudzes atkal sāka vākt palīdzības sūtījumus zemestrīces upuriem. Viņi sekoja paraugam, ko pirmajā gadsimtā rādīja Maķedonijas kristieši, kas lūdza, lai viņiem tiek piešķirta priekšrocība dot kaut ko citiem, lai gan viņi paši cieta trūkumu. Piemēram, Santjago Teksakvangosas draudzes, kuru locekļiem lielus zaudējumus bija nodarījusi pirmā zemestrīce, pagatavoja karstu ēdienu, ko sūtīt saviem brāļiem uz netālo Sanmigelu Tepesontesu.

Tiek lēsts, ka Salvadorā zemestrīcēs gāja bojā vairāk nekā 1200 cilvēku, un  kaimiņvalstī Gvatemalā tika reģistrēti vēl astoņi nāves gadījumi.

Pūles tiek novērtētas

Jehovas liecinieku saskaņotās pūles atzinīgi novērtēja arī citi, kas sniedza palīdzību dabas katastrofas upuriem. Kad pie kādas Valstības zāles, kas tika izmantota par patvērumu cietušajiem, piebrauca nacionālās ārkārtas komitejas automašīna, lai izdalītu pirmās nepieciešamības preces, šīs komitejas pārstāve izsaucās: ”No visām patvertnēm, ko esam apmeklējuši, šī ir pirmā, kur valda kārtība! Es jūs apsveicu!” Ap automašīnu neviens nedrūzmējās, nestumdījās un negrūstījās, kā bija noticis citos palīdzības centros. Vecākiem cilvēkiem tika dota priekšroka, lai viņi pirmie saņemtu palīdzības sūtījumus.

Liecinieki rūpējās ne tikai par saviem ticības biedriem. Piemēram, Sanvisentē Valstības zālē un tās teritorijā patvērumu atrada daudzi apkārtnes iedzīvotāji, kas paši nebija liecinieki. ”Šeit, Jehovas liecinieku Valstības zālē, cilvēkiem ir zelta sirds,” sacīja Rehina Durana de Kanjasa. ”Viņi atvēra savus vārtus un teica: ”Nāciet!” — un te nu mēs esam. Naktīs, kad mēs guļam, viņi pārmaiņus stāv sardzē.”

 Rūpes par pajumti

Kad bija novērtēti nodarītie postījumi, filiāle saņēma ziņas, kādi būvdarbi būtu jāveic. Sākās pagaidu māju celtniecība tiem, ko zemestrīce bija atstājusi bez pajumtes, kā arī daļēji sagrauto māju remonts. Čaklo un prasmīgo celtnieku brigādes piesaistīja lielu uzmanību, un daudzi kaimiņi nāca noskatīties to darbā.

Kāda sieviete, domādama, ka šie strādnieki ir sen apsolītā palīdzība no pilsētas pašpārvaldes, nāca sūdzēties, ka neviens nav ieradies, lai palīdzētu viņai novākt gruvešus. Kaimiņu bērni viņai paskaidroja: ”Nē, kundze, viņi nav no pilsētas pašpārvaldes. Viņi ir no Valstības!” Kāds vīrietis, vārdā Moisess Antonio Diass, kurš arī pats nav liecinieks, izteicās: ”Ir patīkami redzēt, kā Jehovas liecinieki palīdz tiem, kam klājas grūti. Tā ir ļoti vienota organizācija, un, paldies Dievam, viņi ir gatavi palīdzēt mums, trūcīgajiem. Es esmu strādājis kopā ar viņiem un darīšu to arī turpmāk.”

Kāda kristiete, kurai tika uzcelta pagaidu māja, ar asarām acīs sacīja: ”Mums ar vīru trūkst vārdu, lai izteiktu savu pateicību — pirmām kārtām Jehovam un tad arī tiem brāļiem, kas, mūs pat nepazīdami, steidzās mums palīgā.”

Līdz aprīļa vidum liecinieki bija uzbūvējuši 567 pagaidu mājas zemestrīcē cietušajiem un vēl gandrīz 100 ģimenes bija saņēmušas materiālus mājas remontam. Kad cilvēkiem bija durvis, ko aizslēgt aiz sevis, un jumts virs galvas, liecinieki koncentrēja uzmanību uz tām 92 Valstības zālēm, kas bija jāremontē vai jābūvē no jauna.

Vēl kāds palīdzības veids

Daudzi bija īpaši pateicīgi ne tikai par izremontētajām un no jauna uzceltajām ēkām, bet arī par garīgo un emocionālo atbalstu.

”Tā kā pazemes grūdieni turpinājās, bija brīži, kad es vairs nespēju savaldīt savus nervus, bet brāļi pastāvīgi mūs sirsnīgi atbalstīja un uzmundrināja,” teica iepriekš minētā Mirjama. ”Ko gan mēs būtu iesākuši bez viņiem?”

Izjutuši, cik sirsnīgi Jehova ar draudžu starpniecību par viņiem rūpējas, daudzi liecinieki, kas bija cietuši zemestrīcē, reaģēja gluži negaidītā veidā. Komasagvā gandrīz visu liecinieku mājas bija pilnīgi vai daļēji sagrautas pirmās zemestrīces laikā, taču 12 no 17 turienes lieciniekiem aprīlī un maijā pieteicās kalpot pilnu slodzi, un divi no viņiem kopš tā laika ir kļuvuši par pastāvīgiem pilnas slodzes sludinātājiem.

Kuskatlanas departamentā, ko ļoti smagi skāra otrā zemestrīce, martā draudzēm bija speciālais vienas dienas kongress. Apmeklētāju skaits bija tik liels kā vēl nekad — 1535 cilvēki —, un 22 tika kristīti. Kaut gan daudzi no tiem, kas ieradās uz šo kongresu, paši tikko bija zaudējuši mājas, pasākuma organizētājiem par pārsteigumu viņi ziedoja ievērojamu summu kongresu namam.

Daudzi jutās tāpat kā kāds liecinieks no Sanvisentes, kurš sacīja: ”Es biju lasījis par to, kā organizācija rīkojas, kad ir notikusi kāda katastrofa, bet tagad es pats to esmu pieredzējis un izjutis brāļu saimes atbalstu. Mēs esam redzējuši, kā kristīgā mīlestība izpaužas darbos. Piederēt pie šīs vienotās brālības — tas ir milzīgs gods!”

[Attēls 23. lpp.]

Zemestrīces izraisītais nogruvums Laskolinasā apraka vairāk nekā 300 māju

[Norāde par autortiesībām]

23. — 25. lpp. apakšā: Courtesy El Diario de Hoy

[Attēls 24. lpp.]

Glābšanas darbos tika likti lietā kapļi, lāpstas un spaiņi

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy of La Prensa Gráfica (photograph by Milton Flores/Alberto Morales/Félix Amaya)

[Attēls 25. lpp.]

Valstības zāles drupas Tepekojo

[Attēls 26. lpp.]

Tepekojo brāļi ātri uzcēla nojumi, kur rīkot draudzes sapulces

[Attēli 26. lpp.]

Liecinieki īsā laikā atjaunoja Valstības zāles un uzbūvēja vairāk nekā 500 pagaidu māju

[Attēls 26. lpp.]

Vientuļā māte un viņas meita ar pateicību vēro, kā tiek atjaunota viņu māja