Ko darīt, ja sieviete cieš no vardarbības

KĀ PALĪDZĒT vardarbības upuriem? Pirmām kārtām ir jācenšas saprast, kas sievietei ir jāizcieš. Bieži vien varmāka ne tikai iespaido sievieti fiziski, bet arī viņai draud un cenšas viņu iebiedēt, tāpēc sieviete jūtas nevērtīga un bezspēcīga.

Lūk, piemēram, kas ir jāizjūt Roksanai, par kuru bija stāstīts ievadrakstā. Reizēm vīrs viņai uzbrūk nevis ar dūrēm, bet ar vārdiem. ”Viņš mani visādi apsaukā,” atzīst Roksana. ”Vīrs mani izsmej: ”Tev nav pat normālas izglītības. Kā tu bez manis varētu apgādāt bērnus? Tu esi slinka, nekam nederīga māte! Neiedomājies, ka tiesa tev ļaus paturēt bērnus, ja tu šķirsies!””

Roksanas vīrs izrāda savu pārākumu, stingri kontrolējot naudas līdzekļus. Viņš neļauj sievai lietot automašīnu, un pa dienu daudz reižu zvana, lai pārbaudītu, ar ko sieva nodarbojas. Ja Roksana kādā jautājumā izsaka savu viedokli, viņš sāk vai trakot aiz dusmām. Tāpēc Roksana ir iemācījusies nekad neteikt, ko viņa domā.

Kā liecina šis gadījums, vardarbība ģimenē ir ļoti komplicēta problēma. Lai sniegtu atbalstu, uzklausiet sievieti līdzjūtīgi. Atcerieties, ka viņai parasti ir diezgan grūti runāt par notiekošo. Viņa jau pati pūlas tikt galā ar smago situāciju, un tāpēc jums ir jācenšas viņu spēcināt.

Ir gadījumi, kad sievietei jāgriežas pēc palīdzības varas iestādēs. Reizēm tāds krass pavērsiens kā policijas iejaukšanās varmāku atskurbina un viņš aptver, ko patiesībā ir nodarījis. Tomēr jāatzīst, ka bieži  vien, kad krīze ir pāri, stimuls mainīties zūd.

Vai sievai, ko vīrs sit, viņš būtu jāpamet? Bībele norāda, ka pret laulāto dzīvošanu atsevišķi nedrīkst izturēties vieglprātīgi, tomēr tā nespiež sievu palikt kopā ar vīru, kas apdraud viņas veselību un varbūt pat dzīvību. Kristiešu apustulis Pāvils rakstīja: ”Ja tā ir atšķīrusies, tad tai palikt neprecētai vai izlīgt ar savu vīru.” (1. Korintiešiem 7:10—16.) Tā kā Bībele neaizliedz galējā situācijā dzīvot atsevišķi, sievietes lēmums šajā jautājumā ir viņas pašas ziņā. (Galatiešiem 6:5.) Nevienam nav tiesību uzstāt, ka sievietei vīrs jāatstāj, bet tāpat neviens nedrīkst noteikt, ka sievietei jāpaliek kopā ar varmācīgu vīru, ja ir apdraudēta sievietes veselība, dzīvība un garīgā labklājība.

Vai varmācīgi vīri var mainīties?

Nežēlīga izturēšanās pret sievu ir rupjš Bībeles principu pārkāpums. Efeziešiem 4:29, 31 ir rakstīts: ”No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds.. Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.”

Nevienam vīram, kas sevi sauc par Kristus sekotāju, nav tiesību sacīt, ka viņš mīl sievu, ja viņš to sit. Ko gan ir vērti visi viņa labie darbi, ja viņš tik slikti izturas pret sievu? Cilvēks, kas ir ”kauslis”, nevar saņemt īpašas priekšrocības kristiešu draudzē, jo neatbilst izvirzītajām prasībām. (1. Timotejam 3:3; 1. Korintiešiem 13:1—3.) Ikvienu, kas uzskata sevi par kristieti, bet vairākkārt un bez nožēlas ļauj vaļu dusmām, var izslēgt no kristiešu draudzes. (Galatiešiem 5:19—21; 2. Jāņa 9, 10.)

Vai varmācīgi vīrieši var mainīties? Daži ir izmainījušies. Bet parasti šādi vīrieši spēj mainīties tikai tad, ja viņi 1) atzīst, ka rīkojas nepareizi, 2) vēlas mainīt savu rīcību un 3) meklē palīdzību. Kā ir pārliecinājušies Jehovas liecinieki, spēcīgu stimulu mainīties var dot Bībele. Daudziem, kam viņi māca Bībeli, ir radusies spēcīga vēlēšanās būt patīkamiem Dievam. Cilvēki, kas sāk iepazīt Bībeli, uzzina, ka ”Viņa [Dieva Jehovas] dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus”. (Psalms 11:6.) Protams, lai varmācīgs vīrietis mainītu savu uzvedību, viņam ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai jābeidz sist sieva — viņam ir jāizveido pilnīgi cita attieksme pret sievu.

Kad vīrietis apgūst zināšanas par Dievu, viņš iemācās uzskatīt savu sievu nevis par kalponi, bet par ”palīgu”, nevis uzlūkot viņu par zemāku, bet godāt viņu. (1. Mozus 2:18; 1. Pētera 3:7.) Viņš mācās būt līdzjūtīgs un mācās uzklausīt sievas viedokli. (1. Mozus 21:12; Salamans Mācītājs 4:1.) Jehovas liecinieku izveidotā Bībeles studēšanas programma ir palīdzējusi daudziem precētiem pāriem. Kristietis nedrīkst būt despots, tirāns vai kauslis. (Efeziešiem 5:25, 28, 29.)

”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs.” (Ebrejiem 4:12.) Bībelē ietvertā gudrība palīdz vīriem un sievām analizēt un risināt viņu problēmas. Turklāt Bībele sniedz drošu un mierinošu cerību, ka drīz pasaulē vairs nebūs vardarbības — tas notiks, kad Jehovas ieceltais Ķēniņš no debesīm valdīs pār visiem paklausīgajiem cilvēkiem. Bībelē ir teikts: ”Viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga. [..] No spaidiem un varmācības viņš atpestīs viņu dvēseles.” (Psalms 72:12, 14.)

[Izceltais teksts 12. lpp.]

Kristietis nedrīkst būt despots, tirāns vai kauslis

 [Papildmateriāls 8. lpp.]

Daži nepareizi priekšstati

• Sieva pati ir vainīga, ka vīrs viņu sit.

Daudzi vīri noliedz savu vainu, sakot, ka sievas viņus izprovocē. Pat daži ģimenes draugi var noticēt apgalvojumam, ka sievai ir neciešams raksturs, un domāt: nav nekāds brīnums, ka vīrs reizēm zaudē savaldību. Bet spriest šādi nozīmē padarīt upuri par vainīgo un uzbrucēju attaisnot. Īstenībā sievas bieži vien visiem spēkiem pūlas nomierināt vīrus. Turklāt sievas sišana nav attaisnojama nekādos apstākļos. Grāmatā Varmākas psiholoģiskais portrets (angļu val.) ir rakstīts: ”Vīriešiem, kas tiek tiesāti par uzbrukumiem sievai un ko tiesa nosūta pie ārsta, vardarbība ir izveidojusies par paradumu. Viņiem vardarbība ir līdzeklis, kā atbrīvoties no dusmām un nomāktības, kā iegūt kontroli pār situāciju un risināt konfliktus un kā mazināt spriedzi. [..] Bieži vien viņi pat nespēj atzīt savu vainu un aptvert situācijas nopietnību.”

• Vīrs sit sievu tāpēc, ka viņš dzer.

Tiesa, daži vīri, kad iedzer, kļūst brutāli. Bet vai ir loģiski vainot dzeršanu? ”Ja cilvēks ir dzēris, viņam rodas iespēja savā uzvedībā vainot nevis sevi, bet kaut ko citu,” rakstīja K. Vilsone savā grāmatā Kad vardarbība notiek mājās (angļu val.). Tālāk viņa konstatēja: ”Šķiet, mūsu sabiedrība uz vardarbību ģimenē raugās iecietīgāk, ja cilvēks ir bijis alkohola reibumā. Sieva varbūt uzskata savu vīru nevis par varmāku, bet par žūpu vai alkoholiķi.” Šāds domāšanas veids, norāda K. Vilsone, dod sievietei mānīgu cerību, ka ”vīrs viņu beigs sist, ja pārstās dzert”.

Patlaban daudzi speciālisti dzeršanu un vardarbību uzskata par divām atsevišķām problēmām. Šādu viedokli apstiprina fakts, ka vairums vīriešu, kam ir problēmas ar alkohola vai citas atkarību izraisošas vielas lietošanu, nesit savas sievas. Grāmatas Kad vīrieši sit sievietes (angļu val.) autori atzīmēja: ”Vīrs sit sievu tāpēc, ka tādā veidā viņš iegūst varu pār sievu, to iebiedē un pakļauj. [..] Alkohola un narkotiku lietošana pieder pie šāda vīrieša dzīvesveida, tomēr būtu kļūdaini uzskatīt, ka alkohola vai narkotiku lietošana izraisa vardarbību.”

• Varmācīgi vīri izturas brutāli pret visiem.

Bieži vien varmācīgs vīrs spēj uzturēt ļoti patīkamas, draudzīgas attiecības ar citiem cilvēkiem — viņš kļūst par pilnīgi citu cilvēku. Tāpēc ģimenes draugiem varbūt ir grūti noticēt, kad sieva stāsta par vīra nežēlību. Tomēr fakts paliek fakts — šis vīrietis uzskata, ka sieva jāpakļauj, un, lai to panāktu, viņš atļaujas būt brutāls.

• Sievai nav nekas pretī, ka vīrs viņu sit.

Šāds priekšstats acīmredzot radies tāpēc, ka cilvēki nesaprot, cik bezcerīgā situācijā atrodas sieviete, kurai nav, kur bēgt. Varbūt kādi draugi būtu ar mieru uz nedēļu vai divām viņu uzņemt pie sevis, bet ko viņa iesāktu pēc tam? Viņai būtu jāatrod darbs, jāīrē dzīvoklis un līdztekus jārūpējas par bērniem, bet tas ir ļoti grūti. Turklāt valsts likumi, iespējams, neļauj sievai, kas grib aiziet no vīra, ņemt līdzi bērnus. Ir gadījumi, kad sieva aizbēg, bet vīrs viņu atrod un atved mājās ar varu vai arī pierunā atgriezties. Draugi, kas to nesaprot, var kļūdaini spriest, ka šādai sievietei nav nekas pretī pret varmācību.