”Varbūt šoreiz viņš mainīsies”
”Varbūt šoreiz viņš mainīsies”
ROKSANA *, kas ar savu ģimeni dzīvo Dienvidamerikā, ir možuma pilna, pievilcīga četru bērnu māte, un viņas vīrs ir ievērojams ķirurgs. ”Mans vīrs apbur sievietes, un viņu cienī vīrieši,” stāsta Roksana. Taču vīra personībai piemīt arī kaut kas tāds, par ko nezina pat vistuvākie draugi. ”Mājās viņš kļūst par briesmoni. Viņš ir neizsakāmi greizsirdīgs.”
Roksanas sejā iegulst sāpes, kad viņa turpina stāstu. ”Tas sākās jau dažas nedēļas pēc kāzām. Pie mums bija atbraukuši ciemos mani brāļi un māte, un es ar viņiem jautri izpļāpājos un izsmējos. Bet, kad manējie aizbrauca, vīrs, gluži vai traks aiz dusmām, man iesita tā, ka es nogāzos uz dīvāna. Es nespēju noticēt, ka tas notiek īstenībā.”
Diemžēl tas bija tikai sākums, jo vīrs, gadiem ejot, viņu ir sitis daudz reižu. Nemitīgi atkārtojas viens un tas pats: vīrs sievu piekauj, pēc tam ar asarām acīs lūdz piedošanu, nosolās nekad vairs tā nedarīt un uz kādu laiku labojas. Bet tad murgs sākas atkal no jauna. ”Es ik reizi domāju, ka varbūt šoreiz viņš mainīsies,” stāsta Roksana. ”Pat ja esmu aizbēgusi prom no mājām, es atkal atgriežos pie viņa.”
Roksana uztraucas, ka vīrs kādu dienu kļūs pavisam nevaldāms. ”Viņš ir draudējis nogalināt gan mani, gan bērnus un darīt galu pats sev,” sieviete atklāj. ”Reiz viņš man piegrūda pie rīkles šķēres. Citā reizē viņš man draudēja ar pistoli — pielika pie auss un nospieda gaili. Par laimi, tā nebija pielādēta, taču es gandrīz nomiru aiz bailēm.”
Kāpēc par to nerunā
Visā pasaulē miljoniem sieviešu, līdzīgi Roksanai, cieš no vīriešu varmācības. * Liela daļa nerunā par savām ciešanām, jo uzskata, ka, darot zināmu šo situāciju, tāpat neko nepanāks. Daudzi vīri šādus apvainojumus vienkārši noliedz, sakot: ”Mana sieva ir viegli uztraucama,” — vai: ”Viņa mēdz pārspīlēt.”
Ir briesmīgi, ka daudzām sievietēm jāizjūt pastāvīgas bailes tieši tur, kur viņām būtu jājūtas visdrošāk, — mājās. Diemžēl sabiedrības simpātijas bieži vien ir vainīgā, nevis upura pusē. Daži nespēj noticēt, ka cilvēks, kas liekas cienījams sabiedrības loceklis, varētu sist savu sievu. Lūk, piemēram, kas bija jāizjūt kādai sievietei, vārdā Anita, kad viņa atklāti sāka stāstīt par sava vīra varmācību. ”Kāds mūsu paziņa bija neizpratnē: ”Kā tu vari apvainot tik labu cilvēku?” Cits apgalvoja, ka es pati noteikti savu vīru izprovocējot! Pat tad, kad mans vīrs bija atmaskots, daži draugi sāka no manis vairīties. Viņiem likās, ka man bija tikai jāpacieš, jo ”tādi jau ir vīrieši”.”
Kā liecina gadījums ar Anitu, daudziem ir grūti aptvert šausminošo īstenību. Bet kas pamudina vīrieti izturēties brutāli pret sievieti, ko viņš sakās mīlam? Kā ir iespējams palīdzēt sievietēm, kas cieš no tā?
[Zemsvītras piezīmes]
^ 2. rk. Šajā rakstu sērijā vārdi ir mainīti.
^ 7. rk. Jāatzīst, ka no varmācības cieš arī daudzi vīrieši. Bet pētījumi liecina, ka sievietēm biežāk tiek nodarīti smagi miesas bojājumi. Tāpēc šajos rakstos ir runāts par sievietēm, kas cieš no varmācības.
[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]
Ko sevī ietver vardarbība ģimenē
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par to, kā likvidēt varmācību pret sievietēm, par ”vardarbību pret sievietēm” var nosaukt ”jebkuru darbību, kuras pamatā ir upura dzimums un kuras rezultātā sievietēm tiek nodarīts vai droši vien tiks nodarīts pāri fiziskā, seksuālā vai garīgā ziņā vai tiks sagādātas ciešanas, ieskaitot arī draudus šādi rīkoties, piespiešanu un rīcības brīvības atņemšanu, neatkarīgi no tā, vai tas notiek publiski vai privāti”. Tajā ietilpst arī ”fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība, kas notiek ģimenē un sabiedrībā kopumā, piemēram, piekaušana, meiteņu seksuāla izmantošana, varmācība sievas pūra dēļ, izvarošana laulības ietvaros, sievietes dzimumorgānu izkropļošana un citas tradicionālas darbības, no kurām sievietes cieš”.