Apbrīnojamie eritrocīti

PIRMS piecām dienām tā bija šūna ar kodolu. Bet tad tā sāka strauji attīstīties, dalīties un ar spēcīgu kontrakciju palīdzību atbrīvojās no sava kodola. Tagad šī šūna ir kļuvusi par retikulocītu — nenobriedušu eritrocītu, kas drīz vien nonāks asinīs. Pēc divām līdz četrām dienām eritrocīts būs pilnībā attīstījies.

 Šo nelielo asins šūnu varētu salīdzināt ar kravas automašīnu. Tā pārvieto savu ”kravu”, izmantojot hemoglobīnu — olbaltumu, kas transportē skābekli. Ir aprēķināts, ka savā četrus mēnešus ilgajā mūžā eritrocīts cilvēka ķermenī veic apmēram 250 kilometru lielu attālumu. Cilvēka organismā ir kādi desmit miljardi kapilāru (sīku asinsvadiņu), kuru kopējais garums divkārt pārsniedz Zemes apkārtmēru. Ir vajadzīgs triljoniem eritrocītu, lai piegādātu skābekli visām ķermeņa daļām.

Eritrocīti jeb sarkanie asinsķermenīši praktiski visu laiku atrodas kustībā. Atkarībā no apstākļiem tie pārvietojas asinīs ar dažādu ātrumu. Vislielāko ātrumu — 1,2 metri sekundē — šūnas sasniedz, virzīdamās pa asins ”autostrādi”, kā varētu nosaukt aortu, kas atiet no sirds. Nonākuši organisma mazsvarīgākajos ”ceļos”, eritrocīti pārvietojas arvien lēnāk, un sīkākajos kapilāros to vidējais ātrums ir tikai 0,3 milimetri sekundē.

Kā asins šūnas rodas

Veseliem pieaugušiem cilvēkiem lielākā daļa asins šūnu veidojas kaula smadzenēs. Vienā dienā kaula smadzenes uz katru ķermeņa svara kilogramu saražo divarpus miljardus eritrocītu, vienu miljardu granulocītu (leikocītu veids) un divarpus miljardus trombocītu. Tā tiek kompensēts to asins šūnu zaudējums, kuras dienas laikā iet bojā. Pieauguša cilvēka organismā katru sekundi noārdās pāris miljonu eritrocītu, kas tūlīt pat tiek aizstāti ar jauniem.

Lai no kaula smadzenēm nokļūtu asinsritē, nenobriedušie eritrocīti tuvojas sīku asinsvadiņu (sinusoīdu) ārējai sieniņai kaula smadzenēs, izspraucas cauri šaurai atverei un nonāk asinīs. Vēl kādas trīs dienas eritrocīti ražo hemoglobīnu, bet, kad ir pilnībā nobrieduši, tie pārstāj to darīt.

Lielais un mazais asinsrites loks

17. gadsimtā ārsti noskaidroja, ka asinsrites sistēma sastāv no divām daļām. Pa lielo asinsrites loku eritrocīti no sirds virzās uz organisma audiem, piegādājot tiem skābekli un savācot ”atkritumvielas” — ogļskābo gāzi. Tā organismā norit gāzu apmaiņa, un pēc tam eritrocīti atgriežas sirdī. Pa mazo asinsrites loku eritrocīti nokļūst plaušās, kur tie atstāj ogļskābo gāzi un uzņem skābekli. Tā norisinās organisma iekšējie elpošanas procesi.

Kad eritrocītu nepietiek

Dažkārt eritrocītu daudzums organismā ir mazāks par normālo — ārsti to sauc par anēmiju jeb mazasinību. Tās cēloņi var būt dažādi, piemēram, traucēts eritrocītu veidošanās vai attīstības process, pastiprināta eritrocītu noārdīšanās vai nopietna asiņošana. Anēmiju var izraisīt arī hroniski iekaisumi un audzēji.

Problēmas var rasties, ja asinīs ir pārāk daudz vai pārāk maz dzelzs. Ja dzelzs ir pārāk maz, eritrocīti nevar normāli attīstīties, tāpēc tie ir mazāki un gaišāki nekā parasti. Daudzos gadījumos šo stāvokli var labot, lietojot dzelzs preparātus. Reizēm dzelzs līmenis asinīs ir pārāk augsts. Tas var notikt, ja bojāti eritrocīti plīst un dzelzs no tiem nonāk asinīs. Tādā gadījumā pakāpeniski saindējas visi ķermeņa orgāni. Īpaši bīstama ir sirds saindēšanās. Pacientiem, kam tas ir noticis, gandrīz vienmēr rodas hroniska sirds mazspēja.

Būtu vajadzīgs daudz grāmatu, lai izskaidrotu visu, ko asins šūnas paveic cilvēka organismā, bet ir skaidrs, ka šie apbrīnojami sarežģītie procesi, kas šeit aprakstīti pavisam īsi, cildina dzīvības Radītāja gudrību. Par diženo un gudro Radītāju kāds no viņa kalpiem reiz senatnē teica: ”Viņā mēs dzīvojam un rosāmies un esam.” (Apustuļu darbi 17:28.)