Kas notiek pasaulē

Izplatītākais nāves iemesls pasaulē

”Slimības, kuru izraisītāji ir vīrusi, baktērijas un parazīti, pasaules mērogā joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis,” teikts Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung. Ik gadus ar AIDS, malāriju un tuberkulozi vien ”inficējas vairāki simti miljonu cilvēku un gandrīz 10 miljoni mirst”. Laikrakstā ir paskaidrots: ”20. gadsimta vidū pat daudzi speciālisti bija pārliecināti, ka drīzumā infekcijas slimības vairs neradīs nopietnus draudus sabiedrības veselībai. Taču līdz ar AIDS, govju trakuma slimības un mutes un nagu sērgas uzliesmojumiem kļuva skaidrs, ka draudi, ko cilvēku un dzīvnieku veselībai rada slimību ierosinātāji, [joprojām] ir satraucoša realitāte. [..] Dažādās pasaules vietās pavisam negaidīti parādās ļoti bīstami vīrusi un baktērijas.” Kaut arī šo mikroorganismu parādīšanās un izplatība galvenokārt ir izskaidrojama ar pašu mikroorganismu īpašībām, to veicina arī cilvēku dzīvesveids.

Laupīšana reliģiskās celtnēs

”Lai gan tiek ieviesti arvien stingrāki likumi, reliģisku priekšmetu zādzības un tirdzniecība Eiropā nesamazinās,” teikts Francijas katoļu laikrakstā La Croix. Tiek zagti krusti, mēbeles, zelta un sudraba trauki, skulptūras, gleznas un pat altāri. Pēc Starptautiskās Muzeju padomes datiem, pēdējos gados Čehijā ir nozagti 30 000 līdz 40 000 dažādu priekšmetu, bet Itālijā — vairāk nekā 88 000. Daudz zādzību notiek arī Francijā, kur ir 87 katedrāles. Laikā no 1907. līdz 1996. gadam no Francijas reliģiskajām celtnēm tika nozagti apmēram 2000 ”vēstures pieminekļu”, no kuriem ir atgūti tika nepilni 10 procenti. Laupīšanu ir sevišķi grūti ierobežot tāpēc, ka baznīcās ir viegli iekļūt un bieži tās ir slikti apsargātas.

Londonas pazemes ūdeņu līmenis bīstami paaugstinās

Londonā ”tiek izdarīti urbumi, lai pa tiem izsūknētu ūdeni, kas draud aprīt [pilsētu] no apakšas”, ziņo The Economist. Pazemes ūdeņu līmenis ir pacēlies līdz 40 metriem zem Trafalgāras laukuma zemes līmeņa. Pagājušā gadsimta sākumā, kad rūpniecības vajadzībām tika izsūknēts miljoniem galonu ūdens, pazemes ūdeņu līmenis zem šī laukuma bija apmēram 93 metri. Tā kā ūdens ceļas par 3 metriem gadā, tas var nodarīt postījumus Londonas metro, zemē ieraktajiem elektrības vadiem un daudzu ēku pamatiem. Tiek lēsts, ka būs nepieciešami apmēram 50 urbumi. ”Pēc Vides pārvaldes aprēķiniem, patlaban no Londonas pazemes ūdeņiem tiek izsūknēts ap 50 miljoniem litru dienā,” teikts laikrakstā, bet, lai stāvokli stabilizētu, nākamo desmit gadu laikā izsūknējamā ūdens daudzums būs jādivkāršo.

”Nebūt neesam nekas unikāls”

”Mums ir iemācīta pazemība tādā mērā kā vēl nekad agrāk,” sacīts New Scientist. ”Kamēr mēs sevi apsveicam ar nozīmīgajiem sasniegumiem cilvēka genoma struktūras noskaidrošanā, genoms pats mums pavēstī, ka mēs nebūt neesam nekas tik unikāls. Kā izrādās, mums ir tikai piecreiz vairāk gēnu nekā baktērijai, trīsreiz vairāk nekā tārpam un apmēram divreiz vairāk nekā mušai.” Turklāt ”aptuveni 40 procenti mūsu gēnu ir tādi paši kā nematodēm, 60 procenti tādi paši kā augļu mušiņām un 90 procenti — kā pelēm”. Zināšanas par cilvēka genomu maina mūsu viedokli arī par rasēm, teikts žurnālā. Kaut arī divi cilvēki varbūt izskatās līdzīgi un pieder pie vienas rases, viņu ģenētiskā uzbūve var būt daudz atšķirīgāka nekā diviem citiem cilvēkiem, kas pieder pie dažādām etniskām grupām un daudz mazāk līdzinās viens otram. Luidži Kavalli-Sforca no Stenforda universitātes (ASV) saka: ”Ņemot vērā, cik lielas ir atšķirības starp vienas rases cilvēkiem, ir smieklīgi uzskatīt, ka rases cita no citas atšķiras vai pat ka tādas pastāv.”

Pornobizness

”Pornogrāfija ir lielāks bizness nekā profesionālais futbols, basketbols un beisbols kopā. Amerikāņi par pornogrāfiju gada laikā izdod vairāk naudas nekā par kino un visu izpildītājmākslas pasākumu apmeklējumiem kopā,” ziņo The New York Times Magazine. ”Amerikas Savienotajās Valstīs pornogrāfija ik gadus dod 10 līdz 14 miljardu dolāru lielus ienākumus — tos veido atsevišķi apmaksājamas  pornogrāfiskas filmas, kas tiek pārraidītas pa kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju, filmas, kas ir pieejamas viesnīcu numuros, pornogrāfiska satura Interneta lapas, ”sekssarunu” tālruņi, intīmpreces un.. seksuāla rakstura žurnāli.” Kā bija teikts raksta turpinājumā, pornogrāfijas industriju ar vairāk nekā 10 miljardu dolāru lieliem ienākumiem vairs nevar uzskatīt par kādas lielākas industrijas, teiksim, Brodvejas ar 600 miljoniem dolāru apgrozījumu, blakus nozari — tā ir kļuvusi par milzīgu, patstāvīgu biznesu. Piemēram, pagājušajā gadā Holivuda uzņēma 400 filmu, savukārt pornogrāfijas industrija saražoja 11 000 videofilmu. Interesanti, ka tikai neliela daļa amerikāņu atzīst, ka viņi skatās šīs filmas. ”Pornobizness savā ziņā ir unikāls,” raksta Times. ”Pornogrāfija ir kā šovs, ko neviens neskatās, bet kuru, kā par brīnumu, nebeidz un nebeidz izrādīt.”

Vatikāns samazina savas radiostacijas jaudu

”Reaģējot uz cilvēku bažām par veselības traucējumiem, kuru cēlonis varētu būt Vatikāna spēcīgie radioraidītāji, Vatikāns ir piekritis samazināt savas radiostacijas jaudu.” Šāda informācija bija lasāma žurnālā New Scientist. Vidējo viļņu izmantošanas laiks tikšot samazināts uz pusi, un arī signāla jauda turpmāk būšot mazāka. Vatikāna sagatavotās radiopārraides cilvēki var klausīties visā pasaulē 60 valodās plašā frekvenču diapazonā. Kad pirms 50 gadiem Vatikāna radiostacija tika uzcelta, tās 33 antenas tika izvietotas samērā mazapdzīvotā vietā ārpus Romas. Tagad šo antenu tuvumā dzīvo ap 100 000 cilvēku, un pastāv bažas, ka jaudīgie raidītāji ir bijuši par cēloni saslimšanai ar leikēmiju. Vatikāna radiostacijai ārzemēs nav retranslācijas staciju, kas signālus pastiprinātu. Pēc tam kad 1998. gadā Itālijā tika noteikts jauns pieļaujamās radiācijas līmenis, Vatikāns tika aicināts samazināt savas radiostacijas jaudu. Kaut arī Vatikāns noliedz, ka radiostacija radītu draudus cilvēku veselībai, un neuzskata, ka Itālija, būdama ārvalsts, ir tiesīga kaut ko pieprasīt, Vatikāns ir nolēmis samazināt radiostacijas jaudu ”par apliecinājumu savai labajai gribai”, teikts New Scientist.

Ūdens, kas nopērkams pudelēs, un krāna ūdens

”Pudelēs nopērkamais ūdens ir tik populārs, ka patlaban visā pasaulē tiek piedāvāti vairāk nekā 700 dažādi veidi,” informē The New York Times. Taču ”daudzos gadījumos vienīgā atšķirība starp dārgo, pudelēs piedāvāto ūdeni un krāna ūdeni ir tā iesaiņojums”. Kā bija norādīts Pasaules dabas fonda (WWF) ziņojumā, ”daudzās valstīs pudelēs nopērkamais ūdens var arī nebūt labākas kvalitātes un veselīgāks par krāna ūdeni, taču tā cena mēdz būt līdz 1000 reizēm augstāka”. Krāna ūdens lietošana ne tikai ietaupa naudu, bet arī nāk par labu apkārtējai videi, jo ik gadus ūdens pudeļu ražošanai tiek izlietoti 1,5 miljoni tonnu plastmasas, un ”no toksiskajām vielām, kas rodas pudeļu ražošanas un vēlākajā likvidācijas procesā, var izdalīties gāzes, kas veicina klimatiskās izmaiņas”. Saskaņā ar WWF Starptautiskās saldūdens programmas vadītāja Dr. Bikšema Gudža vārdiem, ”Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs likumu, kas regulē krāna ūdens kvalitāti, ir vairāk nekā likumu, kam ir pakļauti pudelēs safasētā ūdens piedāvātāji”.

Sastādīta senās Aleksandrijas karte

Pēc piecu gadu ilgiem izrakumiem un zem ūdens veiktiem mērījumiem beidzot ir gatava senās Aleksandrijas karte. Kartē var redzēt, kur savulaik slējās faraonu pilis un kur atradās kuģu būvētavas un tempļi. Franču arheologs Frenks Godio un viņa kolēģi izmantoja gan plānus, kas bija balstīti uz ūdenslīdēju iegūto informāciju, gan mērījumus, kas zem ūdens bija izdarīti ar elektroniskiem līdzekļiem, un bija pārsteigti par iegūtajiem rezultātiem. ”Drīz pēc pirmajiem Aleksandrijas ostas zemūdens mērījumiem mēs sapratām, ka šīs Aleksandrijas daļas topogrāfija ir pilnīgi citāda nekā tika uzskatīts līdz šim,” teica F. Godio.

”Vai jūs ticat eņģeļiem?”

Šāds jautājums tika uzdots vairāk nekā 500 Kvebekas iedzīvotāju, un 66 procenti aptaujāto uz to atbildēja apstiprinoši. Kā bija stāstīts Kanādas žurnālā Le Journal de Montréal, kāds speciālists plaši izplatīto ticību pārdabiskajam izskaidro ne tikai ar katolicisma, bet arī ar spēcīgo budisma ietekmi šajā provincē. Savukārt, par pārsteigumu sociologam Martēnam Žofro, tikai trešdaļa aptaujāto atzina, ka ticot Velnam. ”Šāds pozitīvisms ir satraucošs,” viņš saka. ”Mēs ticam eņģeļiem, bet neticam velnam. Mēs vienkārši neņemam negatīvo vērā.”