Šķērsot līniju

CILVĒKI JAU SEN IR SAPŅOJUŠI PAR IESPĒJU ceļot laikā — par iespēju atgriezties pagātnē vai ieskatīties nākotnē. Tāpēc jūs varbūt pārsteigs apgalvojums, ka savā ziņā ceļojumi laikā notiek katru dienu. Iedomāsimies biznesmeni, kas ar lidmašīnu no Tokijas dodas uz lietišķu tikšanos Ņujorkā. Ja reiss ir pusdienlaikā, tad, bez pārtraukuma veicis gandrīz pusceļu apkārt pasaulei, viņš sasniegs sava ceļojuma galamērķi tajā pašā rītā, šķietami pat agrāk, nekā izlidojis.

Bet kā gan cilvēks var doties tālā ceļā un nonākt galā pirms izbraukšanas? Patiesībā tas, protams, nav iespējams. Taču pilsētas, kuras šķir liels attālums, atrodas dažādās laika joslās. Šķērsojot starptautisko datuma maiņas līniju, ceļotājs šķērso nosacītu līniju, kas iezīmē robežu starp kalendāra dienām. Sajūta tiešām ir neparasta — atkarībā no tā, kurā virzienā ceļotājs dodas, viņš acumirklī vai nu iegūst, vai zaudē vienu dienu!

Pieņemsim, ka mājup no Ņujorkas uz Tokiju biznesmenis dodas otrdien vēlu vakarā. Pēc 14 stundām, kad viņš izkāps no lidmašīnas, Japānā jau būs ceturtdiena. Cik dīvaini ir ”pārlēkt pāri” veselai dienai! Kāda sieviete, kas bieži ir veikusi šādus pārlidojumus, atcerēdamās savu pirmo ceļojumu pāri starptautiskajai datuma maiņas līnijai, atzinās: ”Es nespēju saprast, kur ir palikusi trūkstošā diena. Tas bija ļoti jocīgi.”

Tā kā datuma maiņas līnija mulsina ceļotājus, varētu rasties jautājums — kāpēc šāda robeža vispār tika izveidota?

Jūrnieki izdara atklājumu

Nepieciešamība pēc datuma maiņas līnijas kļūst saprotama, ja domās atgriežamies 1522. gadā, kad Fernans Magelāns ar savu komandu pabeidza pirmo ceļojumu apkārt zemeslodei. Pavadījuši jūrā trīs gadus, jūrasbraucēji sasniedza Spāniju svētdien, 7. septembrī, taču ieraksti kuģa žurnālā liecināja par to, ka vēl ir sestdiena, 6. septembris. Kā bija radusies šī atšķirība? Braucot apkārt pasaulei rietumu virzienā, jūrnieki bija pieredzējuši par vienu saulrietu mazāk nekā Spānijas iedzīvotāji.

Rakstnieks Žils Verns izmantoja pretējo parādību romāna Astoņdesmit dienās ap zemeslodi sižetā. Lai iegūtu lielu naudas summu, šīs grāmatas  galvenajam varonim bija jāapbrauc apkārt pasaulei 80 dienās. Bet ceļojums viņam beidzās ar vilšanos, jo viņš nokavēja tikai vienu dienu, lai saņemtu lielo atalgojumu. Vismaz tā viņš sākumā domāja, bet tad sev par lielu pārsteigumu uzzināja, ka ir paspējis laikā. Grāmatā teikts: ”Fileass Fogs, pats to nemaz nenojauzdams, ceļojuma laikā bija ieguvis vienu dienu, jo viņš visu laiku bija braucis uz austrumiem.”

Varētu domāt, ka tieši starptautiskā datuma maiņas līnija nodrošināja Ž. Verna romānam laimīgas beigas, bet patiesībā 1873. gadā, kad slavenais romāns tika publicēts, šī līnija pašreizējā formā vēl nepastāvēja. Tajā laikā kuģu kapteiņi, šķērsojot Kluso okeānu, mēdza izdarīt kalendārā vienas dienas korekciju, bet tagadējās datuma maiņas līnijas viņu kartēs nebija. Vēl nepastāvēja arī vienota laika joslu sistēma. Piemēram, kad Aļaska piederēja Krievijai, tās iedzīvotāju kalendārā bija tā pati diena, kas Maskavā, bet 1867. gadā, kad šo teritoriju nopirka Amerikas Savienotās Valstis, Aļaska pārgāja uz datumu, kas bija spēkā ASV.

Risinās vēsturiski notikumi

1884. gadā, kad laika skaitīšanā joprojām valdīja šādas jukas, 25 valstu pārstāvji sapulcējās Vašingtonā uz starptautisko Sākuma meridiāna konferenci. Viņi izveidoja vienotu 24 laika joslu sistēmu, kas būtu spēkā visā pasaulē, un vienojās par sākuma jeb nulles meridiānu uzskatīt līniju, kas iet caur Griniču Anglijā. * Šis meridiāns kļuva par atskaites punktu, no kura tiek mērītas dažādu vietu koordinātas gan austrumu, gan rietumu virzienā.

Bija loģiski, ka starptautiskā datuma maiņas līnija atrastos Griničai pretējā zemeslodes pusē — 12 laika joslu attālumā austrumu vai rietumu virzienā. Kaut arī 1884. gada konferencē šajā jautājumā netika pieņemts oficiāls lēmums, par īpaši piemērotu tika atzīts 180° meridiāns, jo, virzoties pa to, datuma maiņas līnija nešķērsotu nevienu kontinentu. Vai varat iedomāties, kāds juceklis iestātos, ja vienā jūsu valsts daļā būtu svētdiena, bet otrā — jau pirmdiena?

Ieskatoties pasaules atlantā vai aplūkojot globusu, var redzēt, ka 180° meridiāns atrodas rietumos no Havaju salām. Nav grūti pamanīt, ka starptautiskā datuma maiņas līnija ne visās vietās precīzi atbilst šim meridiānam. Pāri Klusajam okeānam tā iet zigzagiem, nekur nešķērsojot sauszemi. Turklāt, tā kā datuma maiņas līnija tika izveidota pēc savstarpējas vienošanās, nevis ar starptautisku līgumu, katra valsts to var mainīt pēc saviem ieskatiem. Piemēram, 1995. gadā Kiribati paziņoja, ka starptautiskā datuma maiņas līnija, kas līdz tam bija šķērsojusi šo salu grupu, turpmāk metīs līkumu apkārt valsts tālākajai austrumu salai. Jaunākajās kartēs redzams, ka visas Kiribati salas atrodas vienā līnijas pusē, tāpēc visās salās ir viens un tas pats datums.

Kā līnija tiek izmantota

Lai saprastu, kāpēc, šķērsojot datuma maiņas līniju, tiek vai nu zaudēta, vai iegūta viena diena, iedomājieties, ka jūs ceļojat apkārt pasaulei, teiksim, austrumu virzienā. Ar katru laika joslu, kurai jūs braucat cauri, jums būtu jāpagriež pulkstenis vienu stundu uz priekšu. Kad jūsu ceļojums apkārt pasaulei būs beidzies, būs šķērsotas 24 laika joslas. Ja nepastāvētu starptautiskā datuma maiņas līnija, jūs būtu par vienu diennakti priekšā vietējam laikam, bet starptautiskā līnija novērš šādu nesakritību. Ir par ko palauzīt galvu, vai ne? Nav nekāds brīnums, ka Magelāna komanda un grāmatas varonis Fileass Fogs nepareizi aprēķināja datumu, kurā viņi pabeidza ceļojumu apkārt pasaulei!

Cilvēki, kas ir šķērsojuši starptautisko datuma maiņas līniju, pazīst dīvaino sajūtu, ko izraisa vienas dienas zaudēšana vai iegūšana. Bet bez šīs līnijas ceļošana radītu vēl lielāku jucekli.

[Zemsvītras piezīme]

[Shēma/Karte 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Marts | Marts

2 | 1

[Attēli 14. lpp.]

Augšā: Griničas Karaliskā observatorija

Pa labi: šī no akmeņiem veidotā līnija iezīmē nulles meridiānu