Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Cik droša ir mūsu pārtika?

Cik droša ir mūsu pārtika?

Cik droša ir mūsu pārtika?

VAI jūs ēdat trīs reizes dienā? Tādā gadījumā līdz 70 gadu vecumam jūs būsiet ieturējis vairāk nekā 75 000 maltīšu. Būdams vidusmēra eiropietis, jūs pa šo laiku būsiet apēdis apmēram 10 000 olu, 5000 maizes klaipu, 100 maisus kartupeļu, 3 liellopus, 2 aitas un vēl daudz ko citu. Vai ēšana ir kaut kas apgrūtinošs? Nebūt ne! Cik patīkami mums ir dzirdēt novēlējumu: ”Labu apetīti!” Kādas pavārskolas vadītāja pat izteicās: ”Ēdiens ir dzīves sāls.”

Lielākoties mēs uztveram kā pašsaprotamu, ka pārtika, ko lietojam uzturā, ir pilnvērtīga un veselīga. Bet, ja tikai vienā no šīm 75 000 maltītēm mēs apēstu kaut ko kaitīgu, mēs, iespējams, nopietni saslimtu. Vai mēs varam būt pārliecināti, ka lietojam nekaitīgu pārtiku? Mūsdienās arvien vairāk cilvēku par to šaubās. Daudzās valstīs pārtikas drošība ir kļuvusi par aktuālu problēmu. Kāpēc tā?

Iemesli bažām

No pārtikas izraisītām slimībām katru gadu cieš apmēram 15 procenti Eiropas iedzīvotāju. Piemēram, astoņdesmito gadu sākumā indīgas cepamās eļļas dēļ Spānijā aizgāja bojā ap 1000 cilvēku un 20 000 smagi saslima. 1999. gadā Beļģijas iedzīvotāji bija šokēti, uzzinot, ka tādi pārtikas produkti kā olas, mājputnu gaļa, siers un sviests, iespējams, ir saindēti ar kādu indīgu vielu — dioksīnu. Pēdējā laikā daudz uztraukumu ir pārdzīvojuši briti — viņu govis inficējās ar sūkļveida encefalopātiju (govju trakuma slimību), un tika iedragāta liellopu gaļas ražošanas industrija šajā valstī. Pēc tam uzliesmoja mutes un nagu sērga, kuras dēļ bija jānokauj un jālikvidē miljoniem govju, aitu, cūku un kazu.

Papildus šiem riska faktoriem pastāv vēl citi, kas cilvēkiem sagādā raizes. Patērētājus uztrauc jaunie paņēmieni, kādi patlaban tiek izmantoti pārtikas audzēšanā un apstrādē. 1998. gadā kādā Eiropas komisijas ziņojumā bija teikts: ”Tādas jaunas tehnoloģijas kā pārtikas apstarošana un gēnu inženierija izraisa daudz domstarpību.” Vai ar šo zinātnisko metožu palīdzību mūsu pārtika tiek uzlabota vai padarīta sliktāka? Un ko mēs varam darīt, lai samazinātu risku, kas saistīts ar pārtiku, ko lietojam mēs?